Izdevīgāk uzrakstīt testamentu 0
Man nav bērnu, bet ir īpašumā dzīvoklis un mazliet naudiņas bankā. Gribētu to atstāt kādam no māsas trim pieaugušajiem bērniem. Kā to vislabāk izdarīt jau tagad? Velta Gužāne
Pirmā iespēja – uzrakstīt testamentu, par savu mantinieku norādot konkrēto māsas bērnu, iesaka Latvijas Zvērinātu notāru padomes priekšsēdētāja, zvērināta notāre Sandra Jakušenoka.
Ja testamentu raksta par visu mantu, tad dokumentā to neuzskaita. Pēc testatora (testamenta rakstītāja) nāves mantinieks (māsas bērns) lūdz notāru apstiprināt testamentu par spēkā stājušos uz visu mirušās atstāto mantu. Mantas sastāvu norāda mantinieks. Ja māsa ir dzīva, viņa neko mantot nevar, tāpat nemanto pārējie māsas bērni, kuri nav minēti testamentā.
Uzrakstot testamentu, testators patur mantu savā īpašumā līdz mūža beigām un var ar to brīvi rīkoties, tostarp pārdot dzīvokli vai iztērēt naudu.
Sandra Jakušenoka teic, ka var arī atstāt visu, kā ir, jo māsa jebkurā gadījumā ir likumiskā mantiniece. Ja mantojuma atklāšanās brīdī māsa būs mirusi, viņas vietā likumiskie mantinieki būs viņas bērni. Ja mantot gribēs visi māsas bērni, tad viņi arī paši savā starpā sadalīs mantojumu. Ja mantos māsa, tad par mantas īpašnieci kļūs māsa, kura ar dzīvokli un naudas noguldījumiem varēs rīkoties pēc saviem ieskatiem, neņemot vērā savu bērnu viedokli.
Ja testamentu raksta par dzīvokli un naudas noguldījumu bankā, bet testatorei, kā vēlāk atklājas, pieder, piemēram, gleznas, antikvāri priekšmeti vai citas vērtīgas lietas, tad uz testamentā nenorādīto mantu atklājas likumiskā mantošana, un tad uz to var pretendēt māsa kā otrās šķiras mantiniece.
Māsas bērni no mirušās nemantos, ja pati māsa būs dzīva un vēlēsies mantot. Ja māsa ir dzīva, bet mantot nevēlas, tad mantojumu var saņemt viņas bērni, bet tikai kā ceturtās šķiras mantinieki
Otrā iespēja – dzīvokli uzdāvināt māsas bērnam, noslēdzot dāvinājuma līgumu.
Tad māsas bērns kļūst par dzīvokļa īpašnieku vēl dāvinātāja dzīves laikā. Ar uzdāvināto mantu dāvinātāja vairs nevar rīkoties, jo tā jau pieder dāvanas saņēmējam. Par labu dāvinātājam var vien pielīgt dzīvokļa tiesību (līdz mūža beigām izmantot dzīvokli dzīvošanai), kas ierakstāma zemesgrāmatā. Sandra Jakušenoka piebilst, ka dažreiz, dāvinājuma līgumu noslēdzot, apdāvinātais aiziet mūžībā pirms dāvinātāja. Savukārt dāvinātājs dzīvokli vairs nevar sev atgūt – viņam paliek vien dzīvokļa tiesības.
Naudas uzkrājums bankā būs jāmanto tik un tā. Dāvināt naudu, pēc notāres domām, nebūtu saprātīgi, jo dzīves laikā tā pēkšņi var būt nepieciešama citām vajadzībām.