Ivars Bušmanis: Elektrības tirgus un izdevīgā pirmsvēlēšanu neziņa 9
“Daļai Saeimas deputātu, balsojot par elektroenerģijas tirgus atvēršanu, nebija īstas izpratnes par to, kāds konkrēti būs elektrības cenu pieaugums un uz kuru iedzīvotāju daļu tas konkrēti attieksies,” pēc “Vienotības” frakcijas sēdes taisnojās partijas līdere un Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa. Nav jau tā, ka nezināja. Saeimā nebūtu vēlreiz jāatskaņo pazīstamais atmiņu veicinošo līdzekļu reklāmas rullītis “Kā sauc šo seriālu?”. Paši vien lēma tirgus atvēršanas jautājumu iekļaut budžeta pakā “lai ātrāk un vieglāk dabūtu cauri”. Par spīti budžeta pieņemšanas ātrumam, Ministru prezidents Dombrovskis Saeimas 17. oktobra sēdē deputātiem paspēja likt aiz auss par nekontrolēti straujā elektroenerģijas izmaksu pieauguma apturēšanu mājsaimniecībām.
“Nejūtos neinformējis deputātus,” apliecina bijušais ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts. Jo bijušas gan viņa prezentācijas Saeimas Tautsaimniecības komisijā, gan sniegta informācija publiskajā telpā. Saeimas 6. novembra sēdē opozīcijas deputāte D. Reizniece-Ozola (ZZS) atzina, ka “ekonomikas ministrs ļoti precīzi izskaidroja, kādas ir problēmas un riski ar tarifa pieaugumu patērētājiem, un piedāvāja risinājumu…”
Arī “Latvijas Avīzē” bijām publicējuši sagaidāmās cenas mājsaimniecībām. Pērn jūlijā zem virsraksta “Elektrības cena mājsaimniecībām varētu augt līdz 11,3 santīmiem” ar diagrammu parādījām, kā veidosies cena. Laikraksta lasītāji droši vien brīnās, ko deputāti nezināja. “Latvenergo” un “Baltcom” tagad piedāvātie 16 eirocenti tā pati toreiz prognozētā summa vien ir. Cena nav mainījusies, bet politiķu reakcija gan. Laimdota Straujuma palauzīja galvu, vai nevar atlikt vismaz uz deviņiem mēnešiem. Satracināja tautu. Saprata, ka nevar. Tagad lauza rokas.
Kāpēc?
Negaidīti asā iedzīvotāju reakcija uz elektrības cenu kāpumu par 40% politiķiem vēlēšanu gadā liek pārdomāt, ar kādu mērķi tiek atvērts tirgus. Patērētāju interešu vārdā?
Tagadējais ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis cenšas kliedēt mītu, apgalvojot, ka liberalizācija nav saistīta ar tarifu kāpumu. Un rāda ar pirkstu uz savu priekšteci Krišjāni Kariņu, kurš gandrīz pirms desmit gadiem kā ekonomikas ministrs virzījis uz Saeimu Elektroenerģijas tirgus likumu, kurā ietverti šie atbalsti mazajiem zaļajai enerģijai un koģenerācijai, par kuriem arvien vairāk esam spiesti maksāt šodien.
K. Kariņš to noraida: “Nē, pie vainas ir tas, ka, atverot tirgu, piedāvājumā nav preču. Tā ir māžošanās, nevis tirgus atvēršana. Ražotāju konkurences nav, precīzāk, neienākot tirgū vismaz igauņiem. Ar vārdiem atverot tirgu, bet faktiski to neatverot, panākts, ka cenas iet uz augšu.” Jāpiekrīt, ka no tirgus atvēršanas vienīgais ieguvējs būs nevis patērētājs, bet “Latvenergo”, kam cena vairs nav jāpamato regulatoram.
Ne Pavļuts, ne Dombrovskis kā ministri nav atvēruši robežu igauņiem. Tiesa, arī igauņu ienākšana nevarētu nosist šejienes cenu par tām zeltzaļajām oliņām, kuras iedētas likumā – subsīdijām zaļajai enerģijai un elektrības iegūšanai no siltuma ražošanas. Bet igauņi nāktu ar savu cenu. Tad par ko domāts? Nevis par patērētāju, bet par “Latvenergo”!
Kad tas nodarīts, kāpēc tomēr mainījusies politiķu reakcija? Atbilde atklājas “Swedbank” Privātpersonu finanšu institūta pētījumā. Vidējo darba algu – 722 eiro pelnošs strādājošais, pateicoties neapliekamā minimuma paaugstināšanai un sociālā nodokļa mazināšanai, šogad mēnesī nopelna papildus 5,37 eiro. Pēc elektrības tirgus atvēršanas 1. aprīlī viņš samaksās nedaudz lielāku summu – vidējais ikmēneša rēķins mājsaimniecībai ar vidēju elektroenerģijas patēriņu (175 kWh mēnesī) būs 6,57 EUR. Tātad tas viss, ko uz rokas no “Vienotības” pirmsvēlēšanu prioritātes nr. 1 “nevienlīdzības mazināšanai” saņems vidējais latvietis, tiks samaksāts “Latvenergo” rēķinos. Nevienlīdzības mazināšanas ieguvumi tiek sadedzināti elektrībā. Vēlēšanu gadā.
Turklāt mūsu lasītāji zina, ka runa nav tikai par mājsaimniecības lielākiem tēriņiem istabas apgaismojumam, televizoram un veļasmašīnai. “Elektrības tarifu palielināšana nozīmē to, ka cenas ievērojami kāps visās nozarēs. Atkal tiks apturēta Latvijas attīstība, apstāsies cīņa ar nabadzību,” “Latvijas Avīzē” atgādina lasītājs Romulis Valkā. Aprēķinus, cik lielā mērā sadārdzināsies citi pakalpojumi un preces, neviens no ekonomikas ministriem – ne bijušajiem, ne esošajiem – gan neuzdrošinās priekšā stādīt.
