Izdevēju asociācijas vadītājs: Vajadzētu sanākt valdībai un nozares speciālistiem 0
“Kurš tad nepriecājas par naudu. Būtu jocīgi, ja es teiktu, ka nevajag valsts subsīdijas presei,” teic laikraksta “Staburags” galvenā redaktore Silvija Piļka.
Jau rakstīju, ka Zviedrijā darbojas preses subsīdiju sistēma, kas paredz atbalstu laikrakstu redakcijām un izplatīšanas izdevumiem. S. Piļka teic, ka par Zviedrijas un arī Dānijas atbalsta sistēmām zinājusi jau iepriekš. Viņa gan domā, ka, pēc Zviedrijas modeļa, viņas laikraksts nevarētu saņemt operacionālās subsīdijas, jo ir vienīgais laikraksts Aizkraukles reģionā. Viņa uzskata, ka tieši Zviedrijas sistēmu Latvijā nevar ieviest, taču jābūt lielākam finansiālajam atbalstam preses piegādei, jo tā pašlaik ir ļoti dārga. Kā piemēru viņa min to, ka ap 200 lasītāju laikraksta iznākšanas dienās dodas uz redakciju un tur iegādājas laikrakstu. Jautāta par Zviedrijas dotācijām redakciju darbam, S. Piļka teic, ka tās būtu noderīgas, taču izsaka bažas. “Ja dotācijas no kāda tiek saņemtas, tad par to tiek kaut kas gaidīts pretī. Kā tautas sakāmvārdā – kā maizi ēd, tā dziesmu dziedi,” piebilst S. Piļka. Viņa stāsta, ka laikraksts izgājis cauri grūtiem laikiem un strādā ar peļņu – tajā vairs nav autovadītāja un fotogrāfa darba vietas, jo šīs funkcijas var izpildīt arī laikraksta žurnālisti. Pēc S. Piļkas vārdiem, vairs nepaliek resursu pētnieciskajai žurnālistikai, un to laikraksts varētu attīstīt, ja būtu preses subsīdijas. “No šīs naudas mēs varētu uzturēt žurnālistu, kas mēnesi pēta kādu problēmu. Bet tā jau mēs dzīvojam no rokas mutē,” piebilda S. Piļka. Viņa uzskata, ka sistēma veicinātu konkurenci tajās pilsētās un reģionos, kurus aptver divi vietējie laikraksti.
Latvijas Preses izdevēju asociācijas valdes priekšsēdētāja vietnieks Guntars Līcis arī zina par Zviedrijas un citu Skandināvijas valstu atbalsta sistēmu presei.
Pēc viņa domām, ir būtiski, lai visi preses izdevēji saņemtu lielāku atbalstu preses piegādei. Viņš atzīst – ja nebūtu pašreizējās dotācijas pastam par preses izdevumu piegādi, tad industrija būtu iznīcināta.
Runājot par iespējām ieviest operacionālu atbalstu redakciju darbam, G. Līcis norāda, ka par to valdībai vajadzētu domāt. “Būtu nepieciešams sanākt valdībai un nozares speciālistiem un izvirzīt mērķi šajā jomā. Atbalstam vajadzētu būt tādam, kādu nolemtu asociācija ar valdību, tas būtu labākais risinājums,” sacīja G. Līcis. Viņš uzsvēra, ka preses atbalsta sistēma veicinātu viedokļu daudzveidību un palīdzētu izvairīties no padomju laiku situācijas, kad bija “viens laikraksts lielajiem komunistiem un viens mazajiem komunistiem”. Spriežot par iespējamo atbalstu redakciju darba uzturēšanai, G. Līcis teica, ka tas būtu jāattiecina gan uz laikrakstiem, gan uz žurnāliem. “Ja sāksim vētīt, vai žurnāls “Playboy” drīkst saņemt šādu atbalstu, nonāksim pie latviskā rezultāta – ka ieguvējs nebūs neviens,” rezumēja G. Līcis.
