Foto – Shutterstock

Izdevēji prasa atbalstu medijiem 2

Izdevēji un eksperti atbalsta mediju politikas departamenta veidošanu Kultūras ministrijā (KM). Tiesa – ar nosacījumu, ka tā tiešām būs vietējo plašsaziņas līdzekļu atbalsta iestāde, nevis mēģinājums kontrolēt to saturu.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Piecas frāzes, kuras tev nekad nevajadzētu teikt sievietei pāri 50 5
Kokteilis
Šie ēdieni nedrīkst būt uz galda, sagaidot 2025. gadu – Čūskai tie nepatiks! Saraksts ir iespaidīgs 4
Kokteilis
VIDEO. Parastā tauta nesaprot augsto mākslu? Šoreiz ir par traku! Kristians Brekte pamatīgi satracinājis latviešus
Lasīt citas ziņas

Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (NA) atgādina, ka iecere veidot šādu iestādi nāca no izdevējiem, žurnālistu organizācijām un mediju ekspertiem. Reaģējot uz šo prasību, komisija kopā ar KM sagatavoja ziņojumu “Par mediju politikas nodaļas izveidi” (skat. rakstu “LA” 24. oktobra numurā “Mediju pārraugs vai palīgs?”). “Skandināvija un citas Eiropas valstis jau sen sapratušas, ka atbalsts vietējiem medijiem attīsta ne tikai plašsaziņas līdzekļus, bet valsti un sabiedrību kopumā. Ja Latvijā nestiprināsim vietējos medijus, jārēķinās, ka pārsvaru gūs ārvalstu mediji, kas nozīmē arī drošības riskus,” brīdina Mūrniece.

Šodien iecere par mediju politikas institūcijas veidošanu tikšot vērtēta koalīcijas padomes sēdē. Neoficiāla informācija liecina, ka valdošo politiķu vidū atradušies arī skeptiķi, savukārt citi vēlas panākt, lai mediju politikas institūcija atrastos nevis KM, bet gan Valsts kancelejas pakļautībā.

CITI ŠOBRĪD LASA

Politiķu aizkulišu cīņas satraukušas Latvijas Preses izdevēju asociāciju (LPIA), kura izplatījusi atklātu vēstuli. Tajā LPIA atgādina, ka tieši plašsaziņas līdzekļi lielā mērā atbildīgi par vārda brīvību valstī, un pauž bažas, ka Latvijas mediju nozare novesta līdz kritiskai situācijai. Pēc izdevēju domām, visefektīvākais modelis sasāpējušo problēmu risināšanai būtu mediju politikas nodaļas izveide KM.

Līdzīgu viedokli jau iepriekš paudušas citas organizācijas. Lūk, daži no viedokļiem:

“Latvijas Raidorganizāciju asociācija (LRA) jau iepriekš ir izteikusi viedokli, ka NEPLP lielāko savu uzmanību ir pievērsusi sabiedrisko mediju jautājuma risināšanai, nevis kopējo industrijas nostādņu izstrādei, tāpēc LRA savulaik izteica priekšlikumu komerctelevīziju un radio uzraudzību, pēc Igaunijas modeļa, uzticēt Kultūras ministrijai,” raksta LRA izpilddirektore Gunta Līdaka.

“Latvijas Žurnālistu asociācijas (LŽA) pārstāvji ilgstoši aizstāvējuši ideju, ka Latvijā izpildvaras līmenī nepieciešama struktūra, kas nodarbotos ar mediju politikas veidošanu un tās realizāciju. Tā kā LR Kultūras ministrija jau nodarbojas ar mediju videi saistošiem audiovizuālās politikas un sabiedrības integrācijas jautājumiem, LŽA atbalsta ideju mediju politikas veidošanas struktūrvienību nodibināt LR Kultūras ministrijas ietvaros,” LŽA valdes priekšsēdētāja Anda Rožukalne.

“Mediju (informācijas) politikas jomā būtiski: 1) nodrošināt profesionālu un ilgtspējīgu institucionāli atbalstītu politiku un pārvaldību; 2) institūcijas darbības un mediju (informācijas) vides caurredzamību; 3) finansējumu, kas nodrošinātu uzdevumu risināšanai atbilstošu izpēti un analīzi; 4) ekspertu un sabiedrības viedokļa noskaidrošanu, iesaistīšanu debatēs un risinājumu meklēšanā. Šāda institūcija varētu tikt veidota LR Kultūras ministrijas paspārnē, bet iesaistot arī citas ministrijas, sevišķi – Izglītības un zinātnes ministriju,” Latvijas Universitātes Komunikācijas studiju nodaļas profesore Inta Brikše.

Reklāma
Reklāma

Atbalstu mediju politikas struktūrvienības izveidošanai Kultūras ministrijā izteikusi arī virkne citu ministriju – Aizsardzības, Ārlietu, Tieslietu un Satiksmes.

Vēstule 


Latvijas Preses izdevēju asociācijas atklātā vēstule


Mediju nozare ir atbildīga par vārda brīvību, Latvijas iedzīvotāju tiesībām būt informētiem un saņemt daudzpusīgu informāciju no dažādiem avotiem. Demokrātiskās un attīstītās valstīs ir izstrādāta valsts mediju politika, kas iekļauj sevī atbalstu dažādām mediju grupām. Latvijas Preses izdevēju asociācija (LPIA) pauž nopietnu satraukumu par Latvijas mediju nozari, kas šobrīd ir kritiskā situācijā, tādēļ atbalstām Kultūras ministrijas mediju atbalsta politikas nodaļas izveidi, aicinām rast iespēju un iekļaut nākamā gada valsts budžetā līdzekļus tās izveidei, tomēr strikti izslēdzot iespēju, ka jaunā nodaļa tiek veidota kā mediju saturu kontrolējoša, pārbaudoša un ietekmējoša institūcija. Tāpat kā citām nozarēm, kurām ir atbildīgās ministrijas, arī medijiem ir nepieciešams atbalsts no valsts likumdošanas bāzes sakārtošanā un pilnveidošanā, attīstības politikas izveidē. Risinot aktuālās problēmas, nepieciešams veikt dažādu datu izpēti, aprēķinus un salīdzinošas analīzes, taču asociācijas līmenī mēs spējam veikt tikai nelielu daļu no tā darba, kas būtu nepieciešams ilgtspējīgai un produktīvai nozares attīstībai. Kā visefektīvāko risinājumu redzam mediju atbalsta politikas nodaļas izveidi Kultūras ministrijā un aicinām Jūs šo ieceri atbalstīt un tuvākajā laikā rast iespēju realizēt.

Latvijas Preses izdevēju asociācijas valdes vārdā 
valdes priekšsēdētājs Ivars Zariņš

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.