Vietējie izmirst 10
Vērtējot pirmā pusgada rezultātus, grāmatu izdevēji ir pārliecināti par stabilitāti. Dažas izdevniecības paplašina grāmatu klāstu, citas rūpīgi izsver katra nosaukuma izdošanu, sabalansējot izdevumu portfeli, bet sāpīgais jautājums nozarē ir tirāžas. Labvēlīga scenārija gadījumā šogad grāmatu nosaukumu skaits varētu palielināties, savukārt tirāžas saglabāties iepriekšējā gada līmenī, prognozē nozares pārstāvji. Un, lai arī tirgus ir piesātināts, joprojām rodas jaunas izdevniecības. Šāda aktivitāte un kustība nozarē ir ļoti nepieciešama, jo tā liek rosīties arī lasītājiem.
Tautsaimniecības jomām, kas ir orientētas uz iekšējo tirgu, ļoti aktuāli ir demogrāfiskie jautājumi. Piemēram, “Eurostat” pamatscenārijs paredz, ka 2030. gadā Latvijā būs 1,6 miljoni iedzīvotāju, 2060. gadā – 1,4 miljoni. Līdzīgas tendences paredzamas arī Igaunijā un Lietuvā. Diez vai ekonomikas un iedzīvotāju maksātspējas pieaugums spēs kompensēt cilvēku skaita samazinājumu.
“Jāatzīst, ka arī izdevēji, kuri, apzinoties faktu, ka latviski lasošu lasītāju skaits sarūk, ka daudzās ģimenēs lasīšanas tradīciju aizstājuši citi informācijas ieguves un izklaides veidi, sevi mierina ar cerību, ka nekur jau grāmata no grāmatu plaukta nepazudīs. Bet, lai šo grāmatu lasītu, lasītājam tā burtiski jāieliek rokās,” tā “Pētergaiļa” vadītāja Inguna Cepīte. Līdz ar to aktuāls ir jautājums, vai arī grāmatu izdevējiem risinājums var būt eksports.
“Gateway Baltic” vadītāja Inese Andersone teic, ka latviešu literatūrā nav tādu zīmola autoru, kā, piemēram, skandināviem. Viņiem ir detektīvi, kas kļuvuši slaveni visā pasaulē, piemēram, Stīga Lārsona romāns “Meitene ar pūķa tetovējumu”. Viņu autori ir atpazīstami. Mums tādu gadījumu nav, lai arī var skatīties uz Lotes piemēru (Igaunija), kas ir populāra vairākās valstīs.
“Piemēram, izdevniecības varētu veidot augstvērtīgas “coffee table” grāmatas svešvalodā, kur teksta nav daudz, bet uzsvars ir uz dizainu, fotogrāfijām u. tml., kas mums ir augstā līmenī. Tas būtu ceļš uz eksportu,” uzskata I. Andersone. Ir jau cilvēki, kas mēģina darboties šajā nišā, piemēram, modes blogere Agnese Kleina. Viņa izdod grāmatžurnālu (“bookazine”) “Benji Knewman”. Savā blogā viņa raksta, ka žurnāls pieejams dažādās Eiropas pilsētās. Tā nav standarta izdevniecība, bet citāds radošs veids, kā pieiet nozares lietām. Šobrīd, protams, izskatās, ka biznesa šajā projektā nav, drīzāk tas ir hobijs.
Tajā pašā laikā jāapzinās, ka eksporta tirgos neviens mūs negaida ar atplestām rokām. E. Veide atgādina par gadījumu Frankfurtes grāmatu izstādē, kurā viens britu izdevējs aicināja mazo valstu pārstāvjus beigt censties “nopārdot” savus autorus, jo pašām lielajām tautām savu autoru un finanšu pilnīgi pietiek. “Var pienākt brīdis, kad izdevējiem būs jādomā par eksportu, un, iespējams, daudzi jau par to “klusi” domā, bet tas paģērē ļoti daudz resursu un ir sarežģīti,” norāda E. Veide.
