“Dzelteno vestu” nemieros izdemolēta Parīzes Triumfa arka 0
Vandaļi, kas Parīzē pieslējušies tā saukto dzelteno vestu protesta akcijām, naktī no sestdienas uz svētdienu izdemolējuši vienu no Francijas galvaspilsētas simboliem – 19. gadsimta sākumā uzbūvēto Triumfa arku Elizejas laukos.
Arkas iekštelpās izvietotajam muzejam nodarīto zaudējumu apjoms varētu būt lēšams līdz miljonam eiro, vēsta Francijas mediji.
Francijas vēstures pieminekļu aizsardzības institūcijas – Nacionālā pieminekļu centra – vadītājs Filips Belavāls pavēstījis, ka vandaļi pēc iekļūšanas Napoleona karu muzejā arkas iekšienē nodauzījuši galvu Napoleona I marmora tēlam, sapostījuši 20. gadsimta 30. gados veidoto arkas ģipša modeli, sasituši vitrīnas un noķēpājuši sienas ar grafiti “Makron, atkāpies!” un “Dzeltenās vestes triumfēs!”.
Telekanāls “France24” vēsta, ka sadauzīts 1896. gadā veidotais Francijas himnu – “Marseljēzu” – simbolizējošās sievietes tēls pie muzeja ieejas, turklāt “Facebook” izvietotie videokadri liecina, ka vandaļi arī filmējuši savas darbības.
Triumfa arka vairākumam francūžu ir svētvieta, jo tā paceļas virs Pirmā pasaules kara Nezināmā kareivja kapa, tādējādi godinot 1,4 miljonus franču kareivju, kas krita šajā karā. Uzraksts uz granīta plāksnes arkas pakājē vēsta: “Šeit atdusas franču karavīrs, kurš mira par savu zemi, 1914 – 1918”. Turpat deg arī mūžīgā uguns.
Mediji gan neziņo, vai vandaļi būtu nodarījuši kādu postu arī šai svētvietai. Izpostītās Triumfa arkas apmeklējums bija viens no valsts prezidenta Emanuela Makrona pirmajiem darbiem pēc atgriešanās svētdien no G20 valstu sanāksmes Argentīnā.
“Dzelteno vestu” nemieri sākās 17. novembrī kā kravas automašīnu vadītāju protests pret valdības plāniem paaugstināt degvielas cenas, taču protestētājiem pieslējās tie, kas principā nav apmierināti ar Makrona valdību, un vienkārši huligāniski noskaņoti jaunieši. Līdz ar to notikumi kļuva vardarbīgi, pārauga vandalisma aktos un ielu cīņās ar policiju.
Līdz 3. decembrim haotiskajos nemieros dzīvību zaudējuši jau trīs cilvēki. Viņi visi gāja bojā autoavārijās, kuras izraisīja protestu radītās situācijas. Ievainoto skaits jau pārsniedzis 130 personas, bet policijas aizturēto skaits ir vairāk nekā 400. Tie ir lielākie nemieri, kas piemeklējuši Francijas galvaspilsētu kopš 1968. gada studentu dumpja.
Parīzes amatpersonas norāda, ka nemieri rada milzu zaudējumus ne vien galvaspilsētas centra veikalniekiem un kafejnīcu īpašniekiem, bet grauj arī Parīzes kā tūrisma metropoles tēlu kopumā. Tūristu veikto viesnīcu rezervāciju apjoms ir samazinājies par 15–20%; mazumtirdzniecības apjomi kopš nemieru sākuma visas valsts mērogā kritušies par 35%.
