Izdegšana: dārga maksa par augstiem sasniegumiem. Jura Batņas atziņas 0
Arvien straujāks temps, arvien spraigāks un saspriegtāks dzīves ritms – šķiet, tās ir galvenās šā laika zīmes. Darbs darbu dzen, ne tikai diena un nedēļa, bet nu jau arī mēnesis un pat gads ir par īsu, lai visu iecerēto varētu secīgi un bez steigas pagūt. Mēs nogurstam, apjūkam un vairs nesaprotam, ko iesākt ar diendienā risināmo problēmu gūzmu, neatkarīgi no tā, vai problēmas rada trūkums vai pārticība, piespiedu bezdarbs vai nesaprātīga pārstrādāšanās. Kā nepārkāpt sarkano līniju? Un ko darīt, ja ir iestājies tas, ko speciālisti sauc par izdegšanas sindromu?
Juris Batņa, ārsts psihiatrs, psihoterapeits un pirtnieks: “Vairāk nekā trīsdesmit gadus pētīju izdegšanu, regulāri lasu par to lekcijas. Pirms lekcijas parasti lūdzu pacelt roku, kam šķiet, ka viņam varētu būt izdegšanas sindroms. Paceļas tikai dažas rokas. Kad pēc lekcijas vēlreiz lūdzu pacelt roku, paceļ gandrīz visi. Stress darbā, kas ir galvenais izdegšanas iemesls, Latvijā ir ļoti izplatīts. Kas pie mums strādā daudz un smagi? Tie, kas palikuši. Ja medmāsa, kam ir divi bērni un kam vīrs nemaksā alimentus, strādā Gaiļezerā, ar iztikšanu viņai ir kā ir, bet ja viņa strādā slimnīcā Norvēģijā, tad ne tikai pietiek, bet vēl var palīdzēt Latvijā palikušajiem vecākiem. Pie mums ir krasa sabiedrības noslāņošanās, vairāk nekā puse dzīvo uz nabadzības robežas, kas, protams, vairo distresu.”
Maza atkāpe tiem, kam nav zināms termins “distress”. Ir deviņas tā sauktās bāzes emocijas jeb afekti, no kuriem pozitīvi ir tikai divi: prieks un interese, seši afekti ir negatīvi: bailes, dusmas, psiholoģiskas ciešanas jeb distress, kauns, riebums, nicinājums; devītais afekts – izbrīns, var būt gan pozitīvs, gan negatīvs.
“Ja zūd prieks un interese, iestājas izsīkums, emocionāla izdegšana, fizisks pārgurums,” iesākto domu turpina Juris Batņa. “Pie psihoterapeita visbiežāk nāk pēc ģimenes ārsta, kardiologa vai neirologa ieteikuma. Veģetatīvā distonija, psihosomatiskas sāpes, ilgstošs nespēks, kam nav organiska pamata. Protams, ir arī tādi ģimenes ārsti, kas iesaka padzert vitamīnus un aizbraukt atvaļinājumā. Jo ar ko strādā psihologs, psihiatrs, psihoterapeits? Ar netveramo, ar psihi jeb tulkojumā no grieķu valodas – dvēseli. Bet mums medicīnā nav dvēseles jēdziena. Gluži tāpat kā nav enerģijas jēdziena. Ko dvēselei var palīdzēt ārsts, kas cilvēku redz tikai kā biomehānisku būtni? Un ko sev var palīdzēt cilvēks, kas paļaujas tikai uz pieciem miesas jutekļiem? Viņš skrien kā vāvere ritenī, jo materiālajā pasaulē ir jābūt veiksminiekam. Vajag jaunu mašīnu, jaunu māju. Bet mašīna jau pēc trim mēnešiem vairs nav jauna. Patiesībā materiālajā pasaulē tu īsti laimīgs nemaz nevari būt. Jo nauda un mehāniskas baudas nesniedz sāta sajūtu. Bet, kad tu saproti, ka esi nevis ķermenis, kam ir prāts un varbūt arī dvēsele, bet tu esi dvēsele, kam ir prāts un ķermenis, dzīve kardināli mainās. Kolīdz sāc uzlūkot dzīvi no mūžības viedokļa, daudzi stresa izraisītāji vairs nešķiet nozīmīgi.”
Visu rakstu “Izdegšanas sindroms: kā atpazīt un ko darīt?” var izlasīt jaunajā “Mājas Viesī” vai žurnāla elektroniskajā versijā.
