Māris Antonevičs: “Izdedzinātās zemes” taktika Rīgā – “Saskaņa” nolēmusi pretiniekiem atstāt postažu 5
Nila Ušakova un Andra Amerika paziņojums par kandidēšanu Eiropas Parlamenta vēlēšanās – nopietnām sejām, dramatiskā tonī, kolēģu neveikli līdzjūtīgu skatienu pavadīti.
Lai gan par Ušakova slepeno pošanos uz Briseli tika runāts jau gadiem, palika iespaids, ka tas tomēr ir bijis “Plāns B”, jo loģisks (kur nu vēl no sabiedrisko attiecību viedokļa labi izstrādāts) skaidrojums tā arī nav tapis.
Lūk, N. Ušakova citāts: “Mēs redzam absolūti nepieredzētu un absurdu karu no esošajām valdības partijām pret “Saskaņu”. Pēc būtības tas ir karš pret rīdziniekiem. (..)
Šis karš, izskatās, nebeigsies, un vienīgais risinājums, kam es varu piekrist – izmantot līdzekļus, kas ir pieejami Latvijai. Tas ir Eiropas Savienības līmenis, lai aizstāvētu Rīgu.”
Tas varētu izklausīties pēc nedaudz murgaina attaisnojuma, kāpēc tiek lauzti iepriekšējie zvēresti, ka “Saskaņas” līderis Rīgu nekādā gadījumā nepametīs. Politiskās cīņas, protams, nav nekāds “nepieredzēts karš”, bet normāls demokrātisks process. Pati “Saskaņa” taču arī nelaiž garām nevienu iespēju uzbrukt politiskajiem konkurentiem, un to labi varēja vērot kaut vai pērn Saeimas pirmsvēlēšanu cīņā.
Pat vairāk – “Saskaņa” Rīgā gadiem bija dzīvojusi tādos kā sanatorijas apstākļos, pat radās aizdomas, ka ir notikusi kāda slepena vienošanās par ietekmes sfēru sadali. Tieši konkurences trūkums un opozīcijas neesamība novedusi pie saimnieciskās katastrofas, kuras priekšā šobrīd atrodas valsts galvaspilsēta.
Taču iespējams, ka vārds “karš” tiešām ir vietā, ja to attiecina uz pašreizējām “Saskaņas” darbībām. Sekojot tam, kāda informācija pienāk par pašvaldības uzņēmumu “Rīgas satiksme” (būtiski uzsvērt, ka vairs ne no konkurentiem, bet savējiem – Ušakova līdzšinējā sabiedrotā Anrija Matīsa, kurš uz laiku bija uzņēmies “RS” valdes priekšsēdētāja pienākumus), kopējo situāciju ar Rīgas infrastruktūru (bedrainie ceļi, brūkošie tilti utt.) un visu pārējo, rodas iespaids, ka te tiek īstenota tā sauktā izdedzinātās zemes taktika.
Tas ir sens kara paņēmiens, kas izpaužas šādi – karaspēks ieņem kādu teritoriju, bet, saprotot, ka drīz to nāksies zaudēt, to pilnībā noposta – nodedzina mājas, uzspridzina tiltus, iznīcina pārtikas krājumus un tā tālāk.
Jo sliktākā stāvoklī viss tiek atstāts pretiniekam, jo labāk.
“Izdedzinātās zemes” taktika bieži tiek minēta saistībā ar Staļina vārdu, jo tieši Padomju Savienībā tā izpaudās īpaši ciniskā veidā – armija postīja nevis iekaroto pretinieka teritoriju, bet atkāpjoties paši savu zemi.
Kāds šai taktikai sakars ar Rīgas politiku? Lielākā daļa politikas vērotāju atzīst, ka līdz ar Ušakova paziņojumu par kandidēšanu Eiroparlamenta vēlēšanās “Saskaņa” faktiski atdod Rīgas domi. Varbūt tas nenotiks tieši šogad 26. maijā, kad kļūs zināms ievēlēto deputātu saraksts, jo Rīgas mēra krēslā vēl uz brīdi iesēdīsies Baiba Rozentāle vai kāds cits mazāk spilgts personāžs, taču pavisam skaidrs, ka “Saskaņa” vairs necer, ka vadīs galvaspilsētu arī pēc nākamajām Rīgas domes vēlēšanām.
Tāpēc tagad galvenais ir sagatavoties šim varas maiņas brīdim, lai politiskajiem pretiniekiem paliek tikai postaža.
Anrijs Matīss ir atklājis, kā tas notiek “Rīgas satiksmē” – uzņēmumam draud maksātnespēja un Rīgas domes vadības attieksme pret to esot diezgan vienaldzīga. Pirmais uzdevums esot bijis sagatavot atrunas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai, kāpēc tai nevar atklāt “RS” audita rezultātus, kas parādītu patieso ainu.
Bankrots gan pagaidām novērsts, taču tas esot īslaicīgs risinājums. “Es nevaru cīnīties pret vējdzirnavām. Manus lēmumus vai nu atliek, vai nepieņem. Situācija uzņēmumā paliek arvien sliktāka,” intervijā LNT stāsta Matīss.
Var tikai minēt, kāda ir situācija citos Rīgas uzņēmumos, taču skaidrs, ka “Saskaņas” pēcnācējiem jau šobrīd var izteikt līdzjūtību. Savukārt, turpinot kara analoģijas, Ušakovs šobrīd gatavojas tādam kā partizānu karam. Protams, ne jau dodoties mežā, bet gan uz Briseli, no kurienes ērti varēs “bakstīt” politiskos konkurentus, ka tiem neizdodas tikt galā ar atstātajām problēmām.
Te tomēr būtu jāpiebilst, ka “izdedzinātās zemes” taktika kā kara vešanas paņēmiens kopš pagājušā gadsimta 70. gadiem starptautiskajās konvencijās ir aizliegta. Tagad tas ir kara noziegums. Un arī Rīgā ir iespējams cits scenārijs, uz ko savā ierakstā tviterī jau norādījis satiksmes ministrs Tālis Linkaits (Jaunā konservatīvā partija): “No Matīsa izteikumiem var secināt, ka Ušakovs vairs nepilda savus kapitāla daļu turētāja pienākumus “Rīgas satiksmē”, tādējādi apzināti novedot uzņēmumu līdz maksātnespējai. Krimināllikuma 213. pants – līdz astoņiem gadiem un ne jau Briselē.”
