Izdedzinātā zeme: Krievija cenšas uzvarēt Ukrainu, izraisot humāno katastrofu 103
Natalka Pozņaka-Homenko, Kijiva, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
“Tas nebija partizānu vienību nopelns, šādu vienību praktiski nemaz nebija. Tā nebija arī skaudrā Krievijas ziema, kādu francūži nepazina. Lieta tāda, ka krievi atkāpjoties izmantoja izdedzinātās zemes taktiku. Viņi nodedzināja ne tikai Maskavu vien.
Atkāpjoties lika pamest veselus ciematus, bet mājas nodedzināja, to pašu izdarīja arī ar ražu uz laukiem, iznīcināja visus krājumus, kurus nespēja izvest. Francūži vienkārši nespēja iedomāties, ka tur būs tādi barbari.”
Vēl pirms tam Pēteris I pieprasīja, lai Mazepa izdedzinātās zemes metodi pielieto Ukrainā (iznīcības joslā būtu jāatrodas arī Kijivai) kara laikā ar zviedriem, un tas kļuva par beidzamo pilienu, kas Ukrainas hetmanim lika meklēt savienību ar Kārli XII.
Redzams, ka krievi joprojām izmanto šādu kara vešanas metodi. Pie tās viņi ķeras, tiklīdz sajūt savu vājumu.
Pēc sprādzieniem uz Krimas tilta 8. oktobrī (neviens nav uzņēmies atbildību par to – izteikts viedoklis, ka tā bijusi saķeršanās starp spēka struktūrām Krievijā) Putins beidzot norīkojis Sergeju Surovikinu par virspavēlnieku “Ukrainas specoperācijai”.
Viņš kļuva pazīstams ar to, ka 1991. gadā viņa komandētā bataljona bruņumašīna uzbrauca Krievijas parlamenta aizstāvjiem, no kuriem trīs cilvēki mira. Kopš tā laika Surovikins demonstrē “morālo spēku”.
Kopš tā brīža karš no divu armiju cīņas iekļāvies genocīda kategorijā. No 10. oktobra, kad raķetes nokrita Kijivas vēsturiskajā centrā, Ukrainu apšauda praktiski katru dienu.
Vispirms cieš kritiskās infrastruktūras objekti: TEC, elektrostacijas, ūdens kanāli. Lai stabilizētu energosistēmu, Ukrainā uzsākta kontrolēta elektrības atslēgšana. Paši ukraiņi viens otru aicina ekonomēt elektrību, kā vien iespējams.
Tādēļ Krievijas armija karo ne tik daudz ar Ukrainas armiju, kā ar mierīgajiem iedzīvotājiem. Te Olga Skabejeva sajūsminās par kadriem ar ugunsgrēku Harkivas TEC: “Paskatieties, cik skaisti deg!”, te “Russia Today” propagandists Antons Krasovskis aicina nogalināt ukraiņu bērnus – dedzināt un slīcināt, te Vladimirs Solovjovs patētiski izsaucas: “Es nezinu, cik daudz nepieciešams uzvarai. Vienkārši zinu, ja būs zaudējums, tad Krievijas nebūs. Krievijas vispār nebūs: nedz tās lielā vēsture, nedz kultūra. Mūsu visu nebūs.”
Lai ekonomētu dārgās raķetes, Putins sācis izmantot Irānā iepirktos dronus kamikadzes “Shahed-136”, kas konspirācijas nolūkos pārdēvēti par “Geraņ”.
Tomēr īlenu maisā nenoslēpsi – ukraiņu karavīri jau notriekuši 273 “šahedus”, savākdami daudz pierādījumu. Tomēr Krievija un Irāna risina sarunas par nākamās partijas iepirkumu.
Pie pastāvīgām apšaudēm ukraiņi jau pieraduši. Uztrauc kas cits. Putins uzvedas kā mērkaķis ar granātu rokā, šantažēdams Ukrainu un Eiropu ar ekoloģisku katastrofu. Gaidot Ukrainas armijas uzbrukumu Hersonai un pilsētas atbrīvošanu, okupanti uzsākuši iedzīvotāju piespiedu evakuāciju uz kreiso krastu, biedējot cilvēkus, ka “ukraiņi nolēmuši uzspridzināt Kahovkas HES dambi”.
Iespējams, dambis patiešām ir mīnēts un okupanti to var uzspridzināt, lai piesegtu savu pazemojošo bēgšanu no Hersonas.
Nav zudusi arī atkārtota uzbrukuma iespējamība no Baltkrievijas. Militārie eksperti vienisprātis, ka tas var notikt tuvākajā laikā. Trieciens var tikt vērsts ne tikai Ukrainā, bet arī pret Poliju un Baltijas valstīm. Poļi pārvieto savas vienības Baltkrievijas robežas tuvumā. Dienvidos Ukrainas armija turpina uzbrukumu un, ja vien nebūs provokācijas no Krievijas puses, Hersonas atbrīvošanai var pietikt ar dažām nedēļām.
Dzīvā spēka palielinājums, veicot “daļēju mobilizāciju”, jūtamu efektu pagaidām nav devis – pēc ukraiņu ģenerālštāba datiem, kritušo krievu skaits tuvojas 70 tūkstošiem. Tikmēr Izraēla veikusi gaisa triecienu pa Sīrijas militāro lidlauku Dimasā, kur tika komplektēti irāņu droni. Līdz trešajam pasaules karam atlicis viens solis.