Zaudējumu pieprasījums nokavēts 12
Visvaldis Kamerads mēģināja piedzīt pašvaldības radītos zaudējumus tiesā.
Bet Jelgavas tiesas tiesnese Maira Griķe nolēma izbeigt tiesvedību, atsaucoties uz Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likumu, kuru, lūk, neesot ievērojis Visvaldis Kamerads. Izcirstā meža īpašnieks nebija šajā likumā noteiktajā kārtībā pieprasījis zaudējumu atlīdzināšanu tai iestādei, kas viņam tos bija sagādājusi. Tā kopā ar zemes robežu plāniem, izcirsto koku skicēm, zaudējumu novērtējumu un vēl veselu kaudzi citu dokumentu bija jāprasa Jelgavas novada pašvaldībai gada laikā, skaitot no dienas, kad meža īpašnieks uzzināja par notikušo. Bet Visvaldis Kamerads to bija pieprasījis pusgadu vēlāk nekā paredzēts likumā.
Arī Administratīvās rajona tiesas Jelgavas tiesu namā, kurā meža īpašnieks pārsūdzēja Jelgavas novada pašvaldības atteikumu atlīdzināt viņam radītos zaudējumus, tiesnesis Mārtiņš Birkmanis atsaucās uz to pašu, proti, prasītājs nokavējis zaudējumu atprasīšanas termiņus. Citstarp lēmumā minēts, ka, lemjot un organizējot koku ciršanu Visvaldim Kameradam piederošajā mežā, pašvaldības rīcība nav bijusi nelikumīga. Kamēr nav atzīta, tikmēr prasītājam nav tiesību prasīt zaudējumu atlīdzināšanu…
Diezin vai vairs vērts šaubīties un apcerēt likumos ierakstītos pantus, uz kuriem balstās vietējās pašvaldības amatpersonas, attaisnojot meža izciršanu, tāpat tos, kurus izmantojuši tiesu varas pārstāvji, noraidot pensionētā meža īpašnieka izmisīgos pūliņus panākt, lai tiktu atlīdzināti viņam sagādātie zaudējumi.
Tomēr neatstāj šaubas par notikušā morālo pusi. Vai, bez īpašnieka ziņas izcērtot mežu, pēc tam izcirsto koksni pārvēršot šķeldā un aizvedot, pašvaldība rīkojusies gluži godīgi? Vai, lemjot par nepieciešamību attīrīt aptuveni kilometru garu un piecarpus platu joslu gar ceļa malu, vietējai varai vispirms nebija jāpaziņo par to meža īpašniekam, vienojoties par nocirstās koksnes turpmāko izmantošanu un iespējamo zaudējumu atlīdzināšanu?
Arī pašvaldībā, atsaucoties uz Aizsargjoslu likumu, tagad atzīst, ka ar īpašnieku nepieciešams saskaņot aizsargjoslā plānoto koku ciršanu. Ja bija jāsaskaņo, kāpēc tas netika izdarīts? Tā vietā, kā jaušams, amatpersonas izvēlējās citu ceļu – parādīja savu neierobežotu varu, bez paskaidrojumiem izcērtot privātīpašnieka mežu.
