– Vēl jums kā biologam vēlējos pajautāt – vai augiem ir dvēsele? 5
– Nedomāju, ka katram augam un katrai puķītei. Bet ir kaut kādas sistēmiskas dvēseles (ja tās tā varētu saukt) – dzīvotne, mijiedarbība, kas ir starp augiem, tā telpa, tā pļava – tai ir kaut kas vienojošs, kopējs. Tāpat kā cilvēku kolektīvos. Jau sen zinām par labturības normām un darba ētiku eksperimentos ar dzīvniekiem. Bet tagad veidojas arī ētikas skolas par augu tiesībām un tiek uzmanīts, lai veģetārieši šīs tiesības ievēro. Jo tiek apēsti dzīvi salāti, kamēr kotlete patiešām ir beigta. Un kā tad ir ar salāta izjūtām? Kā tad ir ar salātlapas tiesībām?
Indriķa Muižnieka izteikumi studiju kursā “Mikrobioloģija”
* Neviens sevi cienošs mikrobs nelien cauri porai.
* Votsona jaunības dienu kļūda bija tā, ka viņš bija ornitologs. Otra kļūda bija, ka viņš, tāpat kā jūs, neatšķīra purīnus un pirimidīnus.
* Vienmēr ir izvēle, no kā jūs labāk gribat nomirt – no zālēm vai vīrusa. Ar zālēm varat pamocīties ilgāk.
* Uztaisīju, sanāca, nopriecājos, bet nav laika publicēt, kas būtu daudz vērtīgāk par priecāšanos.
* No Jāņu nakts nevar palikt stāvoklī, tā var būt tikai kā stimulējošs faktors.
(Avots: videsvēstis.lv)
