– Universitātē 70% studentu ir vājā dzimuma pārstāves. Kā piesaistīt puišus? 5
– Tas saistīts ar universitātes profilu – mums pārsvarā ir tā saucamās meiteņu profesijas – filologi, pedagogi… Cita lieta, ka daudz zēnu izvēlas nevis vidusskolu un pēc tam augstskolu, bet aroda apguvi kādā profesionāli tehniskajā skolā. Tas ir labi. Tomēr arī universitātē gribam attīstīt vairāk arī puiciskākas specialitātes – biotehnoloģiju, jauno tehnoloģiju fiziku. Bet es nešķirotu – vai tā ir meitenīga, vai zēniska profesija. Fizikā, kuru tradicionāli uzskatām par ļoti vīrišķīgu jomu, labākās studentes ir meitenes, un pasaulē paša lielākā fizikas eksperimentu objekta – lielā hadronu paātrinātāja zinātniskā vadītāja ir sieviete.
– Katru rudeni saņemat mūsu vidusskolās tapušus “produktus”. Kas glābs vispārējo izglītības sistēmu – vai šaura specializācija vai vispusīga izglītība?
– Būtiskākais ir veidot personības pamatu, tam jābūt pietiekami vispārīgam. Specializācijai jāveidojas ļoti pakāpeniski. Studentu vidū redzu – daži būs tikai programmētāji, vai tikai ornitologi, dari, ko gribi, nekas nemainīsies. Tomēr tādu ir ne vairāk kā desmit procentu. Pārējie sevi meklē. Bakalaura studijas un visa jaunā, pa līmeņiem dalītā studiju sistēma ir vērsta uz to, lai studentam ļautu pakāpeniski adaptēt savas intereses pieprasījumam un savām vēlmēm. Šaurāka specializācija ir maģistratūras uzdevums, kas cieši saistīta ar to zinātnes nozari vai apakšnozari, kurā maģistrants strādā. Bet, lai tiktu pie laba studenta, jādomā gan par skolēnu, gan skolotāju līmeni. Tālab universitāte sadarbojas gan ar Valsts izglītības satura centra jauno projektu par kompetencēs balstītu izglītības saturu, gan ar “Iespējamo misiju” – kas ir ļoti labs, bet arī dārgs veids labu skolotāju sagatavošanā. Ja gribam dabūt kaut ko ļoti labu, par to ir arī jāmaksā. Nevaram sagaidīt Eiropas un pasaules kvalitāti par “Dosjas” cenu.
– Interesanti, cik izglītoti esam, vai ir tādi mērījumi?
– Universitātes pētnieki jau vairāk nekā piecpadsmit gadus cītīgi darbojas līdzi tā saucamajā PISA testā, kas raksturo skolēnu izglītību. Rezultāti ir daudzmaz mierinoši jau gadus desmit esam pirmajā trešdaļā pasaules attīstītāko valstu, lielākoties OECD dalībnieču konkurencē, Latvijas skolēnu vidējais līmenis ir pat augstāks nekā ASV vai Zviedrijā. Bet satraucoši, ka mums ir relatīvi maz izcilnieku, pat salīdzinājumā ar kaimiņvalstu skolēniem. Acīmredzot, mūsu skolotāji neprot ieraudzīt īpaši apdāvinātos bērnus, kuru talanti būtu jāatklāj un jāslīpē.
– Labākie nonāk augstskolās. Kāda mērķa vārdā viņi grib iegūt augstāko izglītību?
– Man šķiet, ka viņi šeit meklē un atrod Maslova piramīdas augšējo daļu – iespēju rast savas personības apliecinājumu. To pašreizējā izglītības sistēma sniedz – students var apgūt miksēto izglītību, jo mūsdienu pasaule vairs nav ierobežota vienas jomas ietvaros. Jā, pasaule ir mainīga un universitātei ir jābūt spējīgai mainīties tai līdzi. Mēs varam pasauli radīt arī šeit pat – kopš rudens Latvijas Universitātei ir laikmetīgs Dabaszinātņu akadēmiskais centrs Torņakalnā, ap ko veidosies studentu pilsētiņa. Arī citzemju studentu piesaiste ir vajadzīga tikai tāpēc, lai mēs varētu celt savu valsti un mūsu studentiem būtu iespēja starptautisko studentu vidi izbaudīt šeit, Latvijā, nevis uzreiz braukt kaut kur projām un pazust no Latvijas vispār. Jābrauc ir noteikti, bet vēlāk – maģistrantūrā un jāpaliek saitei ar dzimteni.
– Kā veicas ar ārzemju studentu importēšanu, cik viegli viņiem uzsākt studijas LU?
– Šobrīd mums ir ap 740 ārzemju studentu, tuvāko četru piecu gadu laikā vēlamies, lai šis skaits būtu 1500-1800. Ārzemniekiem ļoti svarīga ir moderna studiju vide, kāda mums Torņakalnā ir. Bibliotēkas zona tur ir atvērta visu diennakti septiņas dienas nedēļā, tur nāk mācīties arī RSU un RTU studenti, un jāuzmanās, lai mūsējos neizspiež. Studēšanas kultūra – mācīties brīvdienās un vēlu vakaros sēdēt bibliotēkā – tā vairāk raksturīga ārzemju studentiem un viņi to šeit var lieliski realizēt.
