Izcils reitings Vjačeslavam Dombrovskim, zems – Aldim Gobzemam un Aināram Šleseram. Bet cīņa vēl priekšā, vēsta medijs 113
Pētījumu centrs SKDS pēc “Neatkarīgās” pasūtījuma ir izpētījis iedzīvotāju uzticēšanos dažādām institūcijām un konstatējis, kādi 2021. gada nogalē ir reitingi virknei sabiedrībā pazīstamu politiķu no varas, Saeimas opozīcijas un ārpusparlamenta opozīcijas spēkiem. Šajā rakstā apskatīti tie, kas ir vai nu nepārstāvēti 13. Saeimā, vai arī Saeimā ir bijuši ievēlēti, taču starplaikā ir frakciju un partiju pametuši, dibinājuši savu jaunu partiju vai piedalās jaunas partijas aktivitātēs, vēsta nra.lv.
Uzņēmējs, politiķis Ainārs Šlesers ir nodibinājis partiju “Latvija pirmajā vietā” un piepulcinājis tajā virkni domubiedru – Saeimas deputāti Jūliju Stepaņenko, kura bija ievēlēta no “Saskaņas”, bijušo Valsts kontroles sabiedrisko attiecību speciālisti Līgu Krapāni, bijušo premjeru Vili Krištopanu, bijušo Ceļu policijas priekšnieku Edmundu Zivtiņu un citus.
Šī partija ir asā opozīcijā valdošajai varai un kritizē to par sērgas izplatības ierobežojumiem, par nepietiekamu rīcību energoresursu krīzes laikā, par nodokļu politiku, par aizņemšanos un bezbēdīgu naudas tērēšanu, un vēl par ļoti daudz ko.
Aināram Šleseram pašlaik kategorijā “Visi iedzīvotāji” ir ļoti negatīvs reitings – mīnus 38,8. Taču tas nenozīmē, ka viņš būtu sakauts jau pirms kaujas. Piemēram, ģimenēs, kurās sarunvaloda ir latviešu, pozitīvi viņa darbību vērtē 19,6 procenti iedzīvotāju. Tāpat arī ģimenēs, kurās sarunvaloda ir krievu, pozitīvs vērtējums ir 20,9 procentiem.
Skaidrs, ka LPV negrasās būt mīļa visām iedzīvotāju grupām, bet koncentrēs savu uzmanību uz potenciālajiem atbalstītājiem. Un to, kā redzam no reitinga, nav maz – piektā daļa iedzīvotāju. Aināra Šlesera reitings gan ir negatīvs, tomēr labāks nekā premjeram, veselības ministram un Valsts prezidentam.
Vēl SKDS ir noskaidrojis reitingu LPV Valsts prezidenta amata kandidātei Jūlijai Stepaņenko – tas ir mīnus 7,6. Negatīvs, bet nemaz ne pārāk slikts.
Tuvojoties 14. Saeimas vēlēšanām, LPV piekopj interesantu taktiku. Pats Ainārs Šlesers pašlaik nav manāms, toties interneta sociālajos tīklos un platformās ļoti aktīvi darbojas viņa domubiedri.
Visaktīvākais ir Vilis Krištopans, kurš regulāri publicē intervijas “Youtube” kanālā. Jādomā, ka atkal notiks tas pats, kas ir bijis agrākos laikos jau daudzas reizes – kādā brīdī, kad vēlēšanas būs tuvu, Ainārs Šlesers LPV partijas kampaņai iedarbinās “turbodzinēju” un ļoti aktivizēsies arī pats jaunās partijas līderis.
Tiesa gan, arī valdošā vara negulēs un centīsies iespraust kādu sprunguli spieķos – jādomā, ka nezin no kurienes uzpeldēs kādi jauni kriminālprocesi vai pat pēkšņa Ainara Šlesera aizturēšana kādas vecas lietas ietvaros. Pašreizējā “bezkompromisu tiesiskuma” laikmetā viss kas ir iespējams. Būs interesanti – gan tas, kādi būs LPV centieni pievērst sev lielāku uzmanību, gan tas, kā uz to reaģēs valdošā vara.
Paralēli partijai LPV darbojas vēl viens ļoti līdzīgs politisks spēks – partija “Likums un kārtība” (LuK) ar Saeimas “Neatkarīgo” frakcijas deputātu Aldi Gobzemu priekšgalā. Aldis Gobzems kritizē valdību par visu to pašu, par ko LPV, bet vēl niknākā formā. Aldis Gobzems ir izvēlējies skandalēšanās metodi, tīšām uzprasoties, lai viņu aiztur policija Tukumā, aicinot nepotētos iedzīvotājus nēsāt Dāvida zvaigzni un verbāli spilgti uzstājoties Saeimas plenārsēžu debatēs.
Alda Gobzema reitings kategorijā “Visi iedzīvotāji” ir negatīvs – mīnus 23,8. Tajā pašā laikā ģimenēs, kurās sarunvaloda ir latviešu, viņa darbību pozitīvi vērtē 28,6 procenti iedzīvotāju. Arī ģimenēs, kurās runā krieviski, uzticēšanās procenti ir augsti – 23,8.
Būdami nemierā ar Alda Gobzema politisko aktivitāšu stilu, no LuK uz LPV ir pārcēlušies vairāki kadri, taču tas nenozīmē, ka LuK nav 14. Saeimas vēlēšanu potenciāla. Ir dzirdēts, ka partijai ir pat ļoti spēcīgas atbalstītāju šūniņas Latgales pilsētās Daugavpilī un Rēzeknē. Katrā ziņā arī LuK pretendēs uz mandātiem nākamajā parlamentā.
Vēl ir trešā partija, kas tāpat ir opozīcijā un kas ir bijušās partijas KPV.LV mantiniece – “Par cilvēcīgu Latviju” (PCL). Šo partiju Saeimā aktīvi pārstāv deputāts Māris Možvillo. Viņa reitings nav aprēķināts, taču jādomā, ka tas nevarētu būt pārmēru slikts.
Problēma varētu būt tikai atpazīstamībā, kas noteikti ir daudz mazāka nekā Aldim Gobzemam vai Aināram Šleseram. Bet šai partijai varas iestādes ir pārbraukušas ar ceļa rulli, jo tai atņemts valsts budžeta finansējums. Bet tas lielā mērā ir šīs partijas pastāvēšanas naudiskais pamats.
Pat ja kādudien partija pierādīs, ka lieta par nelikumīgu finanšu izlietojumu bijusi bez pamata, vēlēšanas jau būs notikušas un vilcieni aizgājuši.
Un vēl ir ceturtais spēks – partija “Republika”, kuru dibinājis no “Saskaņas” Saeimā ievēlētais, bet šo frakciju pametušais politiķis Vjačeslavs Dombrovskis.
Vjačeslavam Dombrovskim reitings ir fantastiski augsts – plus 12,1. Pozitīvs reitings viņam ir gan pie latviešiem (plus 4,3), gan pie krieviem (plus 25,2).
Partijā “Republika” pulcējas pazīstami politiķi – bijušais iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens, Saeimas deputāti Ēriks Pucens un Evija Papule. Darvas karote šajā pasākumā nupat ir radusies Sandim Ģirģenam, kurš, aizejot no ministra amata, esot piesavinājies mobilo tālruni, un par to tikšot tiesāta viņa apakšniece. Sandis Ģirģens aizstāvas un ir raidījumam “Nekā personīga” iesniedzis pirmstiesas pretenziju par goda un cieņas aizskaršanu un nepatiesas informācijas atsaukšanu. Jo “pausts nepatiess apgalvojums par mantas telefona piesavināšanās faktu, vienošanos par darījumu”, viņš ir vēstījis mikroblogošanas vietnē “Twitter” .
Pagaidām nav zināms, kā šī lieta risināsies tālāk, taču “Republikai” kantes tiek rīvētas – daļa sabiedrības atcerēsies, ka bija kaut kāda šmuce – vai nu Ģirģens nozaga, vai nu viņam nozaga.
“Kamēr Aldis Gobzems un lielā mērā arī Aināra Šlesera partijas biedri lielu uzsvaru liek uz potēšanās tēmu, Vjačeslava Dombrovska pret valdību vērstā kritika ir koncentrēta uz ekonomiku,”
– politiķis norāda, kādas, pēc viņa domām, ir nepareizības budžeta līdzekļu izmantojumā, nodokļu, investīciju piesaistes politikā. Tas arī saprotams – viņš ir ekonomists un augstskolas pasniedzējs. Ekonomika ir garlaicīgāka un nesaprotamāka par sērgu, kur gandrīz ikviens sevi uzskata par infektoloģijas ekspertu, un sabiedrība ir sagrupējusies “par” un “pret” potēšanos. Tomēr Vjačeslavam Dombrovskim ir izdevies kļūt pamanītam un piesaistīt atbalstītājus.
Vēl SKDS reitings ir konstatēts tādiem politiķiem kā Oļegs Burovs un Edvards Smiltēns.
Oļega Burova reitings ir mīnus 14,1. Viņš ir partijas “Gods kalpot Rīgai” vadītājs. Reitings nav tik slikts, lai viņš nevarētu pieslieties kādai no partijām un ierakstīties tās priekšvēlēšanu kandidātu listē.
Edvards Smiltēns ir strādājis trijos Saeimas sasaukumos un pašlaik ir partiju apvienības Latvijas Reģionu apvienība priekšsēdētājs. Viņš ir ievēlēts Rīgas domē un ir mēra vietnieks. Viņa reitings ir mīnus 3,4, kas ir visnotaļ labs. Ir manāms, ka viņš Rīgas domē nejūtas savā ādā un vismaz pagaidām nevar tur atrast sev izmantojumu. Tāpēc var gadīties, ka arī viņš ierakstīsies kādā 14. Saeimas kandidātu listē.
Ar lielu interesi jāgaida, kādi būs SKDS reitingi partijām. Jau iepriekš zināms, ka visaugstākais būs “Saskaņai”, otrajā vietā būs Zaļo un zemnieku savienība. Tālāk nāks vai nu “Attīstībai/ Par!”, vai “Jaunā Vienotība”. Un vēl ir Nacionālā apvienība ar savu mūžam stabilo elektorāta daļu. Necik labs reitings pēdējā laikā nav bijis Jaunajai konservatīvajai partijai, kuras “bezkompromisu tiesiskuma” un “oligarhu” dziesma elektorātam ir apnikusi. Bet norakstīt arī šo partiju vēl ir pāragri.
Grūti prognozēt, kādi pavasarī un vasarā būs ārpusparlamenta opozīcijas partiju reitingi, un vēl grūtāk – kādi būs 14. Saeimas vēlēšanu rezultāti.
Vai “Republikai” izdosies konvertēt Vjačeslava Dombrovska reitingu par tikpat izcilu reitingu arī partijai?
Vai nebūs tā, ka Alda Gobzema atbalstītāji aptaujās neatklās, ka sliecas par viņa partiju balsot, bet beigās nobalsos jo lielā skaitā?
Varas partijas ar visu četru ekstremitāšu nagiem iekrampēsies savos krēslos, bet dusmīgie opozicionāri nāks viņus sviest no tiem ārā. Šādos apstākļos nebūs viegli Saeimas konstruktīvajai opozīcijai, kura būs starp tādiem kā “dzirnakmeņiem” un tai būs jākonkurē divās “frontēs” – gan pret Krišjāni Kariņu (JV) un Danielu Pavļutu (AP), gan pret Aināru Šleseru (LPV), Aldi Gobzemu (LuK) un vēl arī Vjačeslavu Dombrovski (“Republika”).
