Gata Šļūkas zīmējums

Selga Laizāne “Valentīnas” viesizrādes konkrētās izmaksas uzzināja Vācijā, kur noskaidrojās, ka par telpu īri, reklāmu, tehniskā un publiku apkalpojošā personāla izmaksām Berlīnes Vācu opera prasa 254 100 eiro. Šo ambīciju novērtēšanai salīdzinājumam var minēt LNO telpu nomu, kas ir astoņi līdz desmit tūkstoši eiro par vakaru. Par divām baleta “Apburtā princese” viesizrādēm 16. un 17. jūnijā Ķīnā Nacionālajā izpildītājmākslas centrā, prestižākajā zālē Pekinā, būs jāmaksā 164 666 eiro, jo baleta trupa ir mazāka nekā operai, bet – galvenais – nebūs jāmaksā par telpu nomu. Skaidrojot, kāpēc no apmēram 80 Vācijas teātriem izraudzīta tieši Berlīnes Vācu opera, Selga Laizāne skaidro, ka ņemts vērā simbolisks aspekts – tieši Berlīnē beidzās Otrais pasaules karš. Viņa nenoliedz, ka Berlīnē nav izdevies atrast sadarbības partnerus vai arī piesaistīt Latvijas sponsorus kā, piemēram, “Latvijas dzelzceļu”, kas pilnībā sedza 
67 000 eiro izmaksas Maskavā notikušajam Raimonda Paula un Latvijas Radio bigbenda koncertam.

Trešās lielākās izmaksas – 300 051 eiro – veido prezidentūras atklāšanas koncerts 16. janvārī “Bozar” mākslas centrā Briselē (piedalījās Elīna Garanča, Karels Marks Šišons, Beļģijas Nacionālais orķestris) un vēl septiņu pasākumu kopums. To vidū – latviešu mākslinieku kinētisma izstāde “Vizionārās struktūras. No Johansona līdz Johansonam” un DVD par latviešu mākslinieku Gustavu Kluci, kas izmaksās 
105 290 eiro. Honorāru Beļģijas orķestrim sedza uzņemošā puse, kas tāpat nodrošināja telpu īri, izmitināšanu, arī 100 ielūgumus 
īpaši lūgtiem viesiem. Kas tad veido atklāšanas koncerta lielākās izmaksas? Uz šo jautājumu saņēmu šādu prezidentūras sekretariāta atbildi: “Atklāšanas koncerta līgums, tostarp honorāri māksliniekiem satur konfidenciālu informāciju.” Tātad par nodokļu maksātāju naudu ir izskoloti šobrīd Latvijas vārdu pasaulē nesoši mākslinieki, bet to, cik viņiem nu maksājam honorāros (starp citu, arī no mūsu maciņiem), zināt nedrīkstam.

Selga Laizāne tomēr aicina raudzīties uz visu programmu kopumā: “Esam atraduši ļoti daudzus sadarbības partnerus, kuriem pateicoties nemaksājam nekādu īri par telpām un vēl saņemam pretī servisu – viesnīcu nodrošinājumu māksliniekiem, transportu, reklāmas, atsevišķos gadījumos honorārus. Ja mums izdevies piesaistīt daudzus nozīmīgus un prestižus sadarbības partnerus, tad vai vienā gadījumā nevaram atļauties būt vērienīgāki?” No kultūras programmas pērnā finansējuma esot ietaupīti 88 000 eiro un sekretariāta mērķis neesot izmantot visus piešķirtos 5,2 miljonus. Iespējams, izdošoties ietaupīt.

Lasītākie

TV24

“Laikam par to nevaru stāstīt, bet…” Rajevs atklāj iepriekš nedzirdētu informāciju par Rinkēviča un Trampa telefonsarunu

7 pārtikas produkti, kurus nevajadzētu bieži ēst. Tie ļoti var kaitēt zarnām

“Baidens nolēmis skaisti aiziet no dzīves, paņemot sev līdzi ievērojamu daļu cilvēces.” Medvedevs biedē ar Trešo pasaules karu

Lasīt citas ziņas

Ir daudzas pievilcīgas lietas – prezidentūras laikā uz lielākajām Eiropas un pasaules skatuvēm uzstāsies izcilākie Latvijas mūziķi: diriģents Andris Nelsons, operdziedātāji Maija Kovaļevska un Egils Siliņš, kamerorķestris “Sinfonietta Rīga”, Latvijas Radio koris, Valsts akadēmiskais koris “Latvija” u. c. Programma paredz vairāku darbu pirmatskaņojumus. Ir izstrādāts piedāvājums Latvijas vēstniecībām: ceļojošas izstādes, Latvijas filmu izlase un grāmatu dāvinājums ārvalstu bibliotēkām.

Selga Laizāne “Valentīnas” viesizrādes konkrētās izmaksas uzzināja Vācijā, kur noskaidrojās, ka par telpu īri, reklāmu, tehniskā un publiku apkalpojošā personāla izmaksām Berlīnes Vācu opera prasa 254 100 eiro. Šo ambīciju novērtēšanai salīdzinājumam var minēt LNO telpu nomu, kas ir astoņi līdz desmit tūkstoši eiro par vakaru. Par divām baleta “Apburtā princese” viesizrādēm 16. un 17. jūnijā Ķīnā Nacionālajā izpildītājmākslas centrā, prestižākajā zālē Pekinā, būs jāmaksā 164 666 eiro, jo baleta trupa ir mazāka nekā operai, bet – galvenais – nebūs jāmaksā par telpu nomu. Skaidrojot, kāpēc no apmēram 80 Vācijas teātriem izraudzīta tieši Berlīnes Vācu opera, Selga Laizāne skaidro, ka ņemts vērā simbolisks aspekts – tieši Berlīnē beidzās Otrais pasaules karš. Viņa nenoliedz, ka Berlīnē nav izdevies atrast sadarbības partnerus vai arī piesaistīt Latvijas sponsorus kā, piemēram, “Latvijas dzelzceļu”, kas pilnībā sedza 
67 000 eiro izmaksas Maskavā notikušajam Raimonda Paula un Latvijas Radio bigbenda koncertam.

Trešās lielākās izmaksas – 300 051 eiro – veido prezidentūras atklāšanas koncerts 16. janvārī “Bozar” mākslas centrā Briselē (piedalījās Elīna Garanča, Karels Marks Šišons, Beļģijas Nacionālais orķestris) un vēl septiņu pasākumu kopums. To vidū – latviešu mākslinieku kinētisma izstāde “Vizionārās struktūras. No Johansona līdz Johansonam” un DVD par latviešu mākslinieku Gustavu Kluci, kas izmaksās 
105 290 eiro. Honorāru Beļģijas orķestrim sedza uzņemošā puse, kas tāpat nodrošināja telpu īri, izmitināšanu, arī 100 ielūgumus 
īpaši lūgtiem viesiem. Kas tad veido atklāšanas koncerta lielākās izmaksas? Uz šo jautājumu saņēmu šādu prezidentūras sekretariāta atbildi: “Atklāšanas koncerta līgums, tostarp honorāri māksliniekiem satur konfidenciālu informāciju.” Tātad par nodokļu maksātāju naudu ir izskoloti šobrīd Latvijas vārdu pasaulē nesoši mākslinieki, bet to, cik viņiem nu maksājam honorāros (starp citu, arī no mūsu maciņiem), zināt nedrīkstam.