Gata Šļūkas zīmējums
Selga Laizāne “Valentīnas” viesizrādes konkrētās izmaksas uzzināja Vācijā, kur noskaidrojās, ka par telpu īri, reklāmu, tehniskā un publiku apkalpojošā personāla izmaksām Berlīnes Vācu opera prasa 254 100 eiro. Šo ambīciju novērtēšanai salīdzinājumam var minēt LNO telpu nomu, kas ir astoņi līdz desmit tūkstoši eiro par vakaru. Par divām baleta “Apburtā princese” viesizrādēm 16. un 17. jūnijā Ķīnā Nacionālajā izpildītājmākslas centrā, prestižākajā zālē Pekinā, būs jāmaksā 164 666 eiro, jo baleta trupa ir mazāka nekā operai, bet – galvenais – nebūs jāmaksā par telpu nomu. Skaidrojot, kāpēc no apmēram 80 Vācijas teātriem izraudzīta tieši Berlīnes Vācu opera, Selga Laizāne skaidro, ka ņemts vērā simbolisks aspekts – tieši Berlīnē beidzās Otrais pasaules karš. Viņa nenoliedz, ka Berlīnē nav izdevies atrast sadarbības partnerus vai arī piesaistīt Latvijas sponsorus kā, piemēram, “Latvijas dzelzceļu”, kas pilnībā sedza 67 000 eiro izmaksas Maskavā notikušajam Raimonda Paula un Latvijas Radio bigbenda koncertam. 8
Berlīnes Vācu operā ir apmēram 1800 vietas, un raksta tapšanas brīdī vēl bija pieejamas apmēram 1000 biļetes. Iekasētā nauda nonāks LNO honorāru segšanai māksliniekiem (tam paredzēts 1833 eiro), un, ja būs peļņa, tā atgriezīšoties valsts budžetā. Tas gan maz ticams, jo biļetes uz šo izrādi Vācu operā maksā no 23 līdz 78 eiro. No telpu nomas 44 000 eiro atgriezīsies Latvijas valsts budžetā pievienotās vērtības nodokļa atmaksas veidā. Īpašs pasākums, ko rīko Latvijas vēstniecība Vācijā, 27. aprīlī ieplānots Berlīnes Ebreju muzejā – tas veltīts operai “Valentīna” un Valentīnas Freimanes grāmatas “Ardievu, Atlantīda” vācu izdevumam ar Vācijā dzīvojošās dziedātājas, operas “Valentīna” titullomas atveidotājas Ingas Kalnas un operas autora, komponista Artura Maskata piedalīšanos. Uz izrādi uzaicināta un izrādījusi interesi to apmeklēt arī pati kino zinātniece Valentīna Freimane. Nav noslēpums, ka pēc pirmizrādes Latvijā kritiku saņēma titru kvalitāte, un patlaban tiek meklēts libreta tulkotājs vācu valodā. Aizkulisēs arī dzirdēts, ka Inga Kalna būtu pelnījusi viņas personībai atbilstošāku skatuvisko ģērbu izrādē. Un tomēr – vai, uzzinot par milzu izmaksām, jēdzīgāk nebūtu bijis no viesizrādes atteikties? S. Laizāne atzīst, ka 2014. gadā, pirms LNO direktors Z. Liepiņš parakstīja līgumu, to varēja izdarīt bez jebkādām finanšu sankcijām, ar kādām būtu jārēķinās patlaban.
Reklāma
Reklāma
