Neformālajā darba grupā strādājuši Latvijas Institūta direktore, Ekonomikas, Ārlietu, Kultūras ministriju speciālisti, un, kad šādā sadarbībā kultūras programma bijusi gatava, tā sākusi savu standarta ceļu budžeta apstiprināšanā – caur Finanšu ministriju, Ministru kabinetu un Saeimu. Iepriekš tā prezentēta kultūras ministrei un Nacionālajā kultūras padomē. Taču, tiesa, ne atsevišķās pozīcijās ar konkrētu izmaksu ciparu pretī. Selga Laizāne gan teic, visi skaitļi un ar iepirkuma procedūru saistītie cipari bijuši redzami sekretariāta mājaslapā. Starp citu, vēl viens siets būtu varējusi būt Prezidentūras koordinācijas padome, ko vada premjere L. Straujuma un kurā darbojas ārlietu ministrs E. Rinkēvičs un vēl vairāki ministri. 8
“Valentīnai” nebija partnera
Kultūras programmā ir izveidotas vairākas tematiskās līnijas – ceļš uz laikmetīgo profesionālajā mākslā, dažādu mākslas žanru integrācija, Dziesmu un deju svētku tradīcijas atspoguļošana, vienotas Eiropas ideja, Otrā pasaules kara beigas, kurām šogad ir 70. gadadiena. Vienotas Eiropas idejas ietvaros un saistībā ar Otrā pasaules kara beigām izvēle kritusi uz operas “Valentīna” viesizrādi Vācijā, jo uzvedums vēsta ne tikai par Latviju, bet Eiropas vēsturi kopumā. Opera vēl nebija uzrakstīta, kad Selga Laizāne jau 2012. gada beigās devās pie toreizējā LNO direktora Andreja Žagara un vienojās, ka “Valentīnas” viesizrāde Vācijā tiks iekļauta prezidentūras kultūras programmā. Pēc Andreja Žagara piekrišanas projekts tika piedāvāts Vācijas vēstniecībai un atzīts par labu esam. Latvijas un Vācijas ārlietu ministri kļuva par patroniem operas viesizrādei. Pērn LNO direktors Zigmars Liepiņš parakstīja līgumu. “Latvijas Avīzei” viņš sacīja, ka šī viesizrāde par tik dārgu maksu nav labākais veids, kā tērēt nodokļu maksātāju naudu, taču viņš respektējis agrāk panāktās vienošanās. Te gan jāpiebilst, ka toreizējais LNO direktors A. Žagars vienojoties nezināja konkrētās izmaksas. Tagad “Latvijas Avīzei” bijušais direktors saka: “Toreiz vienojāmies par “Valentīnu” un tās viesizrādes datumu. Tā kā Berlīnes Valsts opera ir remontā un Komiskā opera būtu par mazu, atlika vienīgi Vācu opera. Par to, ka izmaksas būs lielas, nebija šaubu, jo lielie teātri pasaulē parasti neiznomā telpas viesizrādēm. Tādēļ viņi prasīja īres maksu par trim dienām, jo izrāde ir jāuzbūvē, jāparāda, jānojauc. Parasti, kad mūsu opera brauc viesizrādēs, par to maksā uzņēmēji. Taču – kādēļ lai es nepiekristu vest “Valentīnu” ar minētajiem nosacījumiem, ja par to maksā nevis LNO, bet nauda nāk no prezidentūras līdzekļiem? 5,2 miljoni kultūras programmai nav nemaz tik daudz, ja salīdzina ar 17 miljoniem, ko izmaksāja “Rīga 2014″ pasākumi. Un kas no tā palika cilvēkiem?”
Reklāma
Reklāma