Publicitātes foto

Izcilajam scenogrāfam Andrim Freibergam – 75 0

24. oktobrī izcilais scenogrāfs, Latvijas Nacionālās operas galvenais mākslinieks Andris Freibergs atzīmēs 75 gadu jubileju.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Piecas frāzes, kuras tev nekad nevajadzētu teikt sievietei pāri 50 5
Kokteilis
Šie ēdieni nedrīkst būt uz galda, sagaidot 2025. gadu – Čūskai tie nepatiks! Saraksts ir iespaidīgs 4
“Varbūt kāds pilsonis par to naudu māju uzcēla…” ļaudis diskutē, vai 150 000 eiro par “Dimdiņu” zīmola maiņu nav pārmaksāts
Lasīt citas ziņas

24. oktobrī Latvijas Kultūras akadēmijas Eduarda Smiļģa Teātra muzejā tiks atklāta izstāde „Andris Freibergs. Scenogrāfija”, kurā skatāmi maketi, videoieraksti, instalācija un fotogrāfijas no 49 iestudējumiem, kas tapuši sadarbībā ar režisoriem Ādolfu Šapiro, Māru Ķimeli, Uldi Pūcīti, Oļģertu Kroderu, Fēliksu Deiču, Arnoldu Liniņu, Mihailu Gruzdovu, Romānu Kozaku, Alvi Hermani, Veru Elšlegeli, Elmo Nīganenu, Aleksandru Morfovu, Kristīnu Vuss, Andreju Žagaru, Gintaru Varnu, horeogrāfēm Maiju Murdmā un Allu Sigalovu. Izstāde LKA Eduarda Smiļģa Teātra muzejā būs skatāma līdz 31. maijam.

24. oktobrī arī LTV raidījums „100 g kultūras. Nacionālie dārgumi” būs veltīts Andrim Freibergam. Studijā par mākslinieku stāstīs mākslas zinātnieki, režisori un Andra Freiberga audzēkņi.

CITI ŠOBRĪD LASA

Andris Freibergs kopš debijas 1965. gadā veidojis scenogrāfiju vairāk nekā 200 izrādēm Latvijas vadošajos teātros, kā arī Lietuvā, Igaunijā, Polijā, Vācijā, Venecuēlā, Armēnijā, Turkmenistānā un Krievijā. Kopš 1992. gada viņš ir Latvijas Nacionālās operas galvenais mākslinieks. Būdams Latvijas Mākslas akadēmijas pasniedzējs kopš 1971. gada un Scenogrāfijas katedras vadītājs kopš 1994. gada, Andris Freibergs izaudzinājis jau vairākas jauno scenogrāfu paaudzes.

Latvijas Nacionālajā operā Andris Freibergs veidojis scenogrāfiju baletam „Otello” (2012, horeogrāfe Alla Sigalova, kostīmu māksliniece Kristīne Pasternaka), Gaetāno Doniceti operai „Lucia di Lammermoor” (2012, režisors Andrejs Žagars, kostīmu māksliniece Kristīne Pasternaka), Volfganga Amadeja Mocarta operai „Dons Žuans” (2009, režisors Andrejs Žagars, kostīmu māksliniece Kristīne Pasternaka), Džuzepes Verdi operai „Traviata” (2007, režisors Andrejs Žagars, kostīmu māksliniece Kristīne Pasternaka), Džakomo Pučīni operai „Toska” (2004, režisors Dmitrijs Bertmans, kostīmu māksliniece Kristīne Pasternaka), Riharda Vāgnera operai „Klīstošais holandietis” (2003, režisors Andrejs Žagars, kostīmu māksliniece Kristīne Pasternaka), Džuzepes Verdi operai „Masku balle” (2002, režisors Gintars Varns, kostīmu māksliniece Natālija Jansone), Georga Hendeļa operai „Alčīna” (1998, režisore Kristīne Vuss, kostīmu māksliniece Kristīne Pasternaka), Džakomo Pučīni operai „Bohēma” (1997, režisors Pēteris Krilovs, kostīmu māksliniece Ieva Kundziņa), Džuzepes Verdi operai „Nabuko” (1996, režisors Guntis Gailītis, kostīmu māksliniece Kristīne Pasternaka) u.c.

Saņēmis virkni apbalvojumu, tai skaitā Triju Zvaigžņu ordeni (2003), Igaunijas labākā scenogrāfa balvu (2003), septiņas „Spēlmaņu nakts” balvas par labāko scenogrāfiju un vienu par labākajiem kostīmiem, Itālijas augstāko teātra balvu „Il Premio Ubu” (2010) un citas.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.