Izcilais kinorežisors Jānis Streičs: “Jaunībā gribēju kļūt par … taču teātris aizveda neceļos” 19
Ievērojamais latviešu kinorežisors un scenārists Jānis Streičs šodien, 26.septembrī, atzīmē 88 gadu jubileju. Kā režisors intervijā žurnālam “Privātā Dzīve” teicis: “Vieni saka, ka šie skaitļi nozīmē divas bezgalības, citi – ka galdā jāliek divi kliņģeri. Es tam nepiešķiru nozīmi.” Tāpat viņš atklājis, ka viņš jaunībā vēlējies savu nākotni saistīt ar citu profesiju.
Viņš intervijā atklājis, ka jaunībā vēlējies kļūt par gleznotāju, taču teātris, kā norāda kinorežisors, aizvedis viņu neceļos. Tomēr gleznošana vienmēr palikusi viņam tuva.
Rīgas Latviešu biedrībā septembra sākumā tika atklāta Jāņa Streiča personālizstāde “Atvasara”. Baltajā zālē eksponēta meistara jaunrade, kas tapusi īpaši šai izstādei, kā arī hrestomātiskākās gleznas, ilustrējot Jāņa Streiča mākslinieciskā spektra daudzveidību.
Jānis Streičs savās gleznās ietvēris bezgalīgi kūsājošo harismu, kā arī atklājis emocionālu pasaules skatījumu – kas viņu aizķer, daba, kādu viņš to redz, un kas viņu interesē. Tie ir dabas un izjūtu tvērumi, krāsas un īpaša gaisotne. Jānis Streičs spēj iznest stāstu jebkurā medijā. 2006. gadā iznākušajā grāmatā “Lāga dvēseļu straumē”, meistars ļauj ieskatīties viņa profesionālajā dzīvē, tās aizkulisēs un lasot satikt viņam zīmīgas personības. Taču grāmata “1991. Tas garais cilvēkbērna gads” (2012), atkārtoti nostiprina filmu “Cilvēka bērns” kā spēcīgu dzirnakmeni kino attīstībā. Jāņa Streiča kinematogrāfiskais mantojums ir būtiska komponente Latvijas kinofilmu vēsturē, kas ietekmējusi daudzu jaunradi un kas noteikusi īpašu kvalitātes toni uz ko tiekties.
Rīgas Latviešu biedrības nama Baltajā zālē izstāde aplūkojama vēl pāris dienas – līdz 29. septembrim – no plkst. 10.00 līdz plkst. 17.00. Ieeja par ziedojumu.
Kino režisors, scenārists, dažkārt aktieris un mākslinieks Jānis Streičs dzimis 1936. gada 26. septembrī Latgalē. Pēc Jāzepa Vītola Latvijas valsts konservatorijas Teātra fakultātes Režijas nodaļas absolvēšanas 1963. gadā, pirmā kino pieredze saistās ar kinorežisora Aleksandra Leimaņa filmu “Cielaviņas armija”, kurai drīzi seko otrā režisora postenis filmā “Tobago maina kursu”. Spēlfilma “Kapteiņa Enriko pulkstenis”, kopā ar kursa biedru Ēriku Lāci, ir Jāņa Streiča debijas filma kā jaunajam režisoram. Starp režisora 22 meistarstiķiem, skatītāju iemīļotākās un hrestomātiskākās filmas ir amzierīgais “Rūdolfa mantojums” (2010), liriskās “Likteņdzirnas” (1997), “Cilvēka bērns” (1991), “Mans draugs – nenopietns cilvēks” (1975) un daudzas citas. Vasaras saulgrieži nav iedomājami bez režisora filmas “Limuzīns Jāņu nakts krāsā” (1981), taču filma “Teātris” (1978), Jānim Streičam esot Autora lomā, apbur ar meistara suģestējošo, aktierisko šarmu. Kā režisors Jānis Streičs spēj uztvert un izvest dažādu emociju gammu sevis režisētajās kinofilmās, rokrakstu veidojot kā pilnasinīgu, jūtīgu un ļoti dzīvu, vienmēr mainīgu spektru.
