Izcelts Daugavgrīvas pludmalē atrastais 19.gadsimta noslēpumainais kuģa vraks 13
Izcelts Daugavgrīvas pludmalē atrastais apmēram 12-16 metrus garais kuģa vraks, kas, visticamāk, datējams ar 19.gadsimtu.
Kā aģentūru LETA informēja Rīgas domē, šonedēļ izcelts sen nogrimuša kuģa vraks, kas bija īpaši bīstams navigācijas sezonas laikā, jo atradās tuvu ūdens virsmai, bet kuģojot to nevarēja redzēt. Darbi veikti pēc Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta uzdevuma.
Nogrimušā priekšmeta izpētē tika noskaidrots, ka nogrimusi ir apmēram 12-16 metrus gara metāliska korpusa liellaiva. Šogad tika piešķirts finansējums darbu organizēšanai, lai vraku izceltu un utilizētu.
Vraka izcelšana ir laikietilpīgs process, kam bija nepieciešami ūdenslīdēju darbi, grunts atsūknēšana, apauguma noņemšana no vraka, metāla griešana zem ūdens un citi darbi. Bija nepieciešami velkoņa un peldošā celtņa pakalpojumi, lai izceltu vraka daļas un darbu rezultātā radušos atkritumus, kā arī veiktu vraka daļu utilizāciju. Darbu laikā teritorija tika norobežota ar bonām, lai nodrošinātos pret bīstamu vielu izplūšanu, ja tādas varētu būt vraka korpusā.
Rīgas domē norāda, ka Mājokļu departaments jau iepriekš ir organizējis ūdenstilpju tīrīšanas un atbrīvošanas darbus Ķīšezerā un Bābelītī pie glābšanas stacijām. No ūdenstilpēm tika izcelti kuģotājus apdraudoši priekšmeti, piemēram, betona bluķi Pilsētas kanālā un Zunda kanālā, nogrimušas laivas Juglas kanālā.
Kā ziņots, Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes (NKMP) Arheoloģijas un vēstures daļas speciālists Jānis Meinerts iepriekš atzīmēja, ka pārvalde gatavo dokumentāciju par jaunatklāta kultūras pieminekļa statusa piešķiršanu.
Pēc viņa paustā, septembrī NKMP un Rīgas brīvosta saņēma informāciju no biedrības “Bolderājas grupa” par Daugavgrīvas pludmalē atsegušos koka kuģa vraka fragmentu. NKMP darbiniekiem apsekojot objektu, tika konstatēts, ka uz pašas ūdens malas atsegušies trīs masīvu ozolkoka apšuvuma dēļu gali, bet zem viļņu pārskalotajām smiltīm iespējams uztaustīt, ka vraka fragments ir vismaz 1,3×4 metrus liels. Drīz vien, ceļoties ūdens līmenim, vraka daļa atkal pazuda zem viļņiem, atzīmēja Meinerts.
Viņš norādīja, ka pašlaik vēl grūti izdarīt precīzus secinājumus, tomēr fakts, ka kuģis bijis apšūts ar vara plāksnēm, norāda ka tas ir vai nu kara kuģis, vai tāltirdzniecības kuģis, kas kuģojis ne tikai pa Baltijas un Ziemeļjūru, bet devies arī tālākos braucienos uz tropisko joslu. Kuģu zemūdens daļu apsišanu ar vara plāksnēm uzsāka briti 18.gadsimta 70. un 80.gados, tāpēc šis vraks datējams, visticamāk, ar 19.gadsimtu.
“Zinot, ka tagadējā piekrastes zona pie Daugavgrīvas bākas veidojusies un nostiprinājusies tikai 19.gadsimta vidū, jāspriež, ka pašlaik šo vraku varētu datēt ar 19.gadsimta pirmo pusi – tātad tas ir apmēram 150 līdz 200 gadus vecs. Savukārt vraka galā vērojamās zāģējuma pēdas un vara plākšņu trūkums norāda, ka kuģa vraks pēc avārijas vismaz daļēji sadalīts kokmateriālos un vērtīgās vara plāksnes no tā noņemtas,” skaidroja Meinerts.
Lai nodrošinātu vraka tālāko saglabāšanos un pasargātu koka konstrukcijas no straujas degradācijas saulē un gaisā, NKMP kopā ar Rīgas brīvostas pārstāvjiem pieņēma lēmumu atradumu vietu aizbērt, lai tas atkal nokļūtu mitrumā un vēsumā, kur saglabājies jau vismaz 150 gadus.
NKMP šīs nedēļas laikā lems par jaunatklāta kultūras pieminekļa statusa piešķiršanu Daugavgrīvas pludmalē atsegtajam vrakam. Tas dos iespēju jau tuvākajā laikā veikt nepieciešamos papildus izpētes darbus, lai noskaidrotu tā izmērus un precīzāku datējumu, kā arī nodrošinās tālāku vraka saglabāšanu.
