Kaņepju tēja, ozolzīles un cimdi. Studenti rada biznesa idejas novadiem 6
Ražot kaņepju tēju un ozolzīļu un miežu kafiju, apvienot mājražotājus cimdu adīšanas kooperatīvā, izveidot kempingu un kravas automobiļu tehniskās apkalpošanas un vadītāju atpūtas staciju pie “Via Baltica” šosejas – tie ir tikai daži no studentu komandu konkursa “Radām novadam” otrajā posmā prezentētajiem projektiem. Rīgā kinoteātrī “K Suns” tika noskaidroti pirmie pieci veiksminieki, taču konkurss turpināsies līdz 2016. gada jūlijam, kad jābūt izveidotiem reāli strādājošiem uzņēmumiem.
Ludzai – Zilā karoga pludmali
Trīs Rīgas Starptautiskās ekonomikas un biznesa administrācijas augstskolas (RISEBA) komandas “AAA” studenti Ervīns Gorelovs, Mārtiņš Māls un Jēkabs Vaicis paredzējuši labiekārtot Ludzā pirmo oficiālo peldvietu, turklāt tik labu, lai tā iegūtu Zilo karogu. Puiši cer izveidot uzņēmumu, kas pludmales viesiem piedāvās daudzveidīgas aktivitātes. Vasarā klienti nomās laivas un airēs, nodarbosies ar veikbordu, bet ziemā nomās ziemas sporta inventāru un slidos un slēpos. Censoņi aprēķinājuši – lai viņu uzņēmums ezera krastā būtu rentabls, tam gadā pakalpojumi būtu jāsniedz 3725 darba stundas, katrā vidēji iegūstot 12 eiro. Tā kā puiši zināja, ka šogad vidēji viens Latvijas iedzīvotājs iekšzemes tūrismā paredzējis iztērēt 180 eiro, maksātspējīgs pieprasījums ir.
Studenti nopriecājās, uzzinot, ka šajā kārtā žūrija piešķīrusi pirmo vietu un naudas balvu– četrus tūkstošus eiro. Nauda noderēs uzņēmuma pamatlīdzekļu iegādei, kā arī braucieniem no Rīgas uz Ludzu.
Ar pašvaldību studenti jau noslēguši nodomu protokolu. Viņi uzsver, ka Zilais karogs Latvijā ir tikai 11 pilsētām, un “Ludzai tā būtu laba iespēja atzīmēties pasaules kartē ar Zilo karogu, kas simbolizē tīru peldvietu, jo ezera ūdeņu kvalitāte atbilst prasībām.”
Bet kā topošie uzņēmēji cer ievilināt Ludzā tik daudz tūristu – sportisko aktivitāšu cienītāju? Viņi atbild, ka pēc tūrisma nozares statistikas, Ludzas novadu pērn ir apmeklējuši 48 tūkstoši, tātad trīs tūkstoši ir neliela daļa. Komanda “AAA” cer, ka ar savu piedāvājumu spēs ieinteresēt arī tos, kuri dodas uz Rēzekni apmeklēt koncertzāli “Gors”, jo 30 kilometru no vienas pilsētas līdz otrai nieks vien ir.
“Esam laimīgi, ka mums ir tik radoši un enerģiski jaunieši,” vērtēja žūrijas dalībniece finanšu institūcijas “Altum” valdes locekle Baiba Brigmane un mudināja gan “AAA”, gan citas komandas vērsties “Altum” pēc finansējuma.
Ozolzīļu kafija Alūksnē
Latvijas Universitātes studenti savu komandu nosaukuši par “Green Link” un uzsver, ka vēlas attīstīt videi draudzīgu biznesu. Viņu idejas papildina Alūksnes pašvaldības vīziju par pilsētas veidolu nākotnē. Piemēram, kafejnīca un kafijas muzejs atrastos bānīša Gulbene–Alūksne pieturvietā, bet ezera krastā esošo laivu būdu vietā tiks ierīkots kempings. Žūrija “Green Link” komandas pieteikumu novērtēja ar 2500 eiro naudas balvu, tātad būs par ko audzēt cigoriņus un miežus un vākt ozolzīles kafijai. Atliek tikai cilvēkiem iestāstīt, ka tāda kafija garšojusi pirmajam Bībeles tulkotājam latviešu valodā Ernstam Glikam, tāpēc šis dzēriens nosaukts viņa vārdā, un – aiziet! Tiesa, komanda ir veikusi aprēķinus par izmaksām nākamo trīs gadu laikā, bet trūkst aprēķinu par potenciālajiem ienākumiem. Taču jāņem vērā, ka laika nav bijis daudz, jo konkurss “Radām novadam” apgriezienus uzņēma tikai šogad martā. Tagad, kad studentiem sākušās brīvdienas, var pamatīgāk pievērsties uzņēmējdarbības iecerēm. “Ja nebūtu šādu konkursu, mēs noteikti nebāztu degunu biznesā,” atzīst “Green Link” pārstāvji.
Kaimiņos esošajā Apes novadā savas ieceres cer īstenot vairākas Ekonomikas un kultūras augstskolas studentes, kuru projektam žūrija piešķīra trešo vietu un 1500 eiro.
Šī komanda “Saglabāt. Kā?” cer iekustināt Apes novada mājražotājus, apvienojot kooperatīvā. Jācer, ka novadā ir pietiekami daudz mājražotāju, kuri vēlēsies ar biedru maksām finansēt kooperatīva darbību. Otra ideja ir izveidot uzņēmumu, kas nodarbosies ar mēbeļu un interjera priekšmetu ražošanu un restaurāciju. No koka darinātas dārza mēbeles un bērnu rotaļu stūrīši var rosināt pircēju interesi, taču daudz kas būs atkarīgs no cenas un spējas konkurēt ar citiem piedāvājumiem. Vēl viens iecerētais uzņēmējdarbības veids – nometņu organizēšana.
“Turēsim īkšķus!”
Oho, tas tik ir atvēziens: jau studiju gados iecerēt trīs miljonus vērtu projektu!– nodomāju, vērojot Transporta un sakaru institūta studentu Antona Starostina un Artjoma Ušakova projekta prezentāciju. Tā kā caur Iecavu dienā izbrauc vairāk nekā 11 000 automašīnu un to skaitā deviņi tūkstoši ir kravas auto, puiši nosprieduši, ka pie “Via Baltica” šosejas jābūvē kravas automobiļu tehniskās apkalpošanas un vadītāju atpūtas stacijas komplekss. Tā kā kravas auto vadītājs nedrīkst nakšņot kabīnē, bet esošo viesnīcu tuvumā nav pietiekami plašu stāvlaukumu, pēc šādas stacijas pieprasījums varētu būt gan. Ja izdosies piesaistīt investorus un kompleksu uzbūvēt, studenti optimistiski cer, ka ieguldījumus varētu atpelnīt astoņu gadu laikā. Projekta “sēklas nauda” jau ir – ceturtās vietas ieguvēji konkursā saņēma tūkstoš eiro. Iecavas novada domes priekšsēdētājs Jānis Pelsis saka: “Esam jau parādījuši vietu, kur komplekss varētu tapt. Ideja ir ambicioza, grandioza, nopietna un ļoti laba. Mēs, iecavnieki, turēsim par puišiem īkšķus!”
Tūkstoš eiro saņēma arī piektās vietas ieguvēja komanda, kurā strādā studenti no Rīgas Ekonomikas augstskolas. Viņi iecerējuši nodarbināt Pļaviņu novada pensionāres cimdu adītājas, kuru darinājumus pārdotu korporatīvajiem klientiem. “Mūsdienās patērētājs nemeklē tikai lietas funkciju, bet arī stāstu un zīmolu!” stāsta topošie ekonomikas profesionāļi. Arī šajā projektā ir sava ambīciju odziņa – cimdu paraugu izstrādās dizainera Zane Kokina, kurai ir pasaules modes centrā Milānā gūta pieredze.
Konkursa žūrija – Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Līga Meņģelsone, “Altum” valdes locekle Baiba Brigmane, biznesa inkubatora “Magnus” valdes loceklis Dairis Cālītis, Latvijas Pašvaldību savienības padomniece Andra Feldmane un “Latvijas Avīzes” galvenās redaktores vietnieks Ivars Bušmanis par interesantām un realizējamām atzina arī pārējo studentu komandu ieceres.
Konkursa “Radām novadam” idejas autors Andris Čeksters ir pārliecināts, ka valsts attīstības pamatā ir cilvēku spējas radīt jaunas idejas un uzņēmība tās īstenot. Idejas ir, bet kā veiksies tālāk, redzēsim konkursa turpinājumā.
