Izbeidz plašu rezonansi guvušo kleitu nomas lietu 0
Rīgas apgabaltiesa izbeigusi lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā pret kādu sievieti, kurai par zīmola “Coo Culte” kleitu iznomāšanu bija piemērots 300 eiro liels naudas sods, informēja prokuratūra.
Tiesa pagājušajā nedēļā apmierinājusi Ģenerālprokuratūras prokurora protestu par Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas spriedumu administratīvā pārkāpuma lietā, ar kuru sievietei bija uzlikts sods.
Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesu kolēģija piekritusi prokurora protestā minētajiem argumentiem, norādot, ka no likuma “Par preču zīmēm un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm” izriet, ka preču zīmes “Coo Culte” īpašniecei tiesības attiecībā uz jebkuru pārdoto oriģinālo kleitu izbeidzas ar kleitas pārdošanas brīdi.
Savukārt autoram tiesības izplatīt darbu izbeidzas ar brīdi, kad darbs pirmo reizi ticis pārdots vai citādi atsavināts Eiropas Savienībā, ja to izdarījis pats autors vai ja tas izdarīts ar viņa piekrišanu.
Prokuratūra vērsa uzmanību, ka konkrētajā gadījumā, kad visas kleitas ar preču zīmi “Coo Culte” ir oriģinālas un likumīgi iegādātas, personai kā likumīgai kleitu īpašniecei ir tiesības ar tām rīkoties pēc saviem ieskatiem, viņas darbībās nav konstatējams administratīvā pārkāpuma sastāvs.
Pirmais spriedums raisa neizpratni
Sabiedrības un tieslietu speciālistu pastiprinātu interesi šis pirmās instances tiesas spriedums 2019. gada 20. septembrī izraisīja, kad par to pavēstīja mediji.
Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas ieskatā sieviete kā individuālais komersants nelikumīgi izmantojusi Latvijā radīto zīmolu “Coo Culte”, iznomājot šī zīmola kleitas. Viņu atzina par vainīgu pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 166.17 panta par preču zīmes, preču vai pakalpojumu citas atšķirības zīmes vai dizainparauga nelikumīgu izmantošanu, zīmes viltošanu vai viltotas zīmes izmantošanu vai izplatīšanu.
Sievietei piesprieda 300 eiro naudas sodu.
Spriedumā bija skaidrots, ka pārbaude pie sievietes, kura reģistrējusies kā pašnodarbinātā persona, notikusi 2019. gada maijā. Policijas inspektors konstatējis, ka kleitas ar preču zīmi “Coo Culte” tiek iznomātas par naudu, nesaņemot autortiesību īpašnieka atļauju. No tērpu nomas līguma un kvīts bijis redzams, ka viena kleita iznomāta par 28 eiro.
Tiesas sēdē sieviete savu vainu nav atzinusi, paskaidrojot, ka ir invalīde, gribējusi nopelnīt, uzsākt privāto biznesu. Viņa tiesai toreiz skaidroja, ka izdomājusi iznomāt meitu kleitas, kā arī iegādājusies kleitas no kaimiņiem un paziņām, darbojusies kā pašnodarbinātā persona. Sieviete gan nenoliedza, ka ir zinājusi par “Coo Culte” preču zīmi.
Zīmola pārstāvis tiesai bija pieteicis 3075 eiro zaudējumu, taču tiesa secināja, ka zaudējuma atlīdzība nav nosakāma, bet norādīja, ka uzņēmums var mēģināt zaudējumus piedzīt civiltiesiskā kārtībā.
Spriedumā norādīts, ka sievietei izņemtas 16 kleitas, divas apakškleitas un viena josta – visas ar “Coo Culte” zīmolu.
Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesnese I. Apse nolēma, ka kleitas tiks konfiscētas un sievietei tiks piemērots 300 eiro liels naudas sods.
Šis notikums un tiesas spriedums izraisīja plašu sabiedrības reakciju – tieslietu eksperti bija neizpratnē, kā šajā gadījumā bija piemērots likums, tāpat daudzi bija sašutuši, ka uzņēmums izlēmis šādi vērsties pret iznomātāju.
Zīmols “Coo Culte” pieder SIA “Lingerie Baltic”. Uzņēmums 2018. gadā strādājis ar 548 908 eiro apgrozījumu un 66 859 eiro peļņu. Uzņēmuma īpašniece ir Ilona Giberte.
Nopirkto var pārdot tālāk un iznomāt
Augstākās tiesas padomnieks un intelektuālā īpašuma eksperts Rihards Gulbis intervijā laikrakstam “Diena” šo īpatno Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas spriedumu nesen komentēja tā: “Kleitu iznomātāju sauca pie administratīvās atbildības par preču zīmes neatļautu lietošanu.
Taču policija fiksēja pārkāpumu par autortiesību neievērošanu, kas ir pilnīgi cits pārkāpums.
Minētā pretruna [pirmās instances tiesas] spriedumā nav nekādā veidā analizēta, turklāt spriedumā ir arī norādīts, ka iznomātāja nav saņēmusi autortiesību īpašnieka atļauju, kaut arī secināts, ka nelikumīgi izmantota preču zīme, nevis autordarbs. Tāpat nav ievērots tā sauktais tiesību izsmelšanas princips.
Proti, jebkuras preču zīmes īpašnieks ar attiecīgās preces pārdošanas brīdi zaudē tiesības kontrolēt, kas ar to tālāk tiek darīts.
Piemēram, nopērkot mašīnu, tās jaunais īpašnieks to var pārdot tālāk vai iznomāt bez attiecīgās preču zīmes īpašnieka piekrišanas.
Tiesa, ir viens izņēmums, kas noteikts likumā “Par preču zīmēm un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm”. Proti, preču zīmes īpašnieks, ja ir pamatoti iemesli, var iebilst pret bojātu oriģinālo preču izplatīšanu, kā arī ir aizliegts patērētāju maldināt, uzdodoties par preču īpašnieka oficiālo izplatītāju. Tas nozīmē, ka “Coo Culte” kleitu iznomātājs nedrīkst uzdoties par “Coo Culte” preču zīmes īpašnieka oficiālo pārstāvi, ja viņš tāds nav. M
inētajā gadījumā saskaņā ar tiesas spriedumu nekas tāds nebija noticis.
Par konkrēto tiesas spriedumu prokuratūra arī iesniedza protestu.”
Tātad tagad ar Rīgas apgabaltiesas 27. februāra lēmumu sievietei administratīvais sods nepienākas. Secināms arī, ka konfiscētās kleitas viņai būtu jāsaņem atpakaļ.
