Izbeidz kaunpilno procesu pret Rūtenbergu 5
Rīgas apgabaltiesas tiesneši Ludmila Poļakova, Irēna Logina un Jānis Tiltiņš pēc gandrīz gadu ilga tiesas procesa attaisnoja Daini Rūtenbergu, kurš bija apsūdzēts krimināllietā par Krievijas karoga kāta bojāšanu.
Atgādināšu, ka Rūtenbergs, 2014. gada 10. martā ejot garām Eiropas mājai Aspazijas bulvārī, ieraudzīja Latvijas Krievu savienības organizēto piketu “Krimas atbalstam”. Dzirdot piketētājus kliedzam “Rossija, Rossija!”, viņš izrāva Krievijas karogu no Krievijas pilsoņa Staņislava Razumovska rokām un salieca karoga kātu, kas, ražots no neizturīga materiāla, pārlūza. Tiesa atstāja bez izskatīšanas Razumovska pieteikto materiālo kompensāciju 75 eiro apmērā, bet lietiskos pierādījumus – karoga kāta divus posmus un karoga auduma daļu, kas pievienoti krimināllietas materiāliem, – atdos cietušajam.
Attaisnojošu spriedumu bija pieņēmis arī pirmās instances tiesas – Vidzemes priekšpilsētas tiesas – tiesnesis Imants Dzenis, bet prasības iesniedzējs Razumovskis iesniedza apelācijas sūdzību Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesu kolēģijai, kurā lūdza atcelt tiesas nolēmumu un apmaksāt tiesas izdevumus, kā arī 75 eiro par sabojāto karoga kātu.
Apelācijas protestu par tiesas spriedumu iesniedza arī prokuratūra, kuru pārstāvēja prokurore Līga Īzaka, neatlaidīgi uzturot apsūdzību par svešas mantas bojāšanu. Prokurore apsūdzībā norāda, ka “spriedumā pirmās instances tiesa, apskatot salauztā karoga kāta divus posmus, izteikusi pieņēmumu, ka tie ir birstes kātiem līdzīgi priekšmeti ar to galos esošu melnu plastmasas vītni. (..) Pirmstiesas izmeklēšanas laikā cietušais tika noteicis viņam piederošās mantas lietošanas vērtību, bet D. Rūtenberga veikto darbību dēļ cietušajam piederošā manta tika sabojāta, kā rezultātā tika vērsts apdraudējums attiecībā pret cietušā mantiskajām interesēm, jo pirms tam, kā savās liecībās norāda pats cietušais, karogs bija ideālā stāvoklī, un valsts apsūdzība ne pirmstiesas izmeklēšanas laikā, ne tiesas sēdē nav ieguvusi savā rīcībā tādus pierādījumus, kuri būtu par pamatu apšaubīt cietušā sniegtās liecības. Savukārt pirmās instances tiesas spriedumā paustais apgalvojums, ka sabojāts ir ticis cietušajam piederošs metāla birstes kāts aptuveni 2 eiro vērtībā, ir pirmās instances tiesas pieņēmums, kas neapstiprinās ar kriminālprocesā iegūtiem un pārbaudītiem pierādījumiem”.
Advokāti Mārtiņš Kvēps un Aldis Alliks brīvprātīgi iesaistījās Daiņa Rūtenberga aizstāvībā, turklāt neprasot par šo juridisko pakalpojumu atlīdzību. Gan advokāti, gan apsūdzētais ir gandarīti, ka process beidzies ar attaisnojošu spriedumu. Advokāts Alliks atzina, ka šai lietai nevajadzēja nonākt līdz tiesai, ka tērēts daudz laika tās izskatīšanā un ka ir palikušas mieles par to, ka policija ņēma ciet Daini, nevis tos, kas Eiropas Savienības valstī Latvijā pauda publisku nepārprotamu atbalstu Krievijai, kas anektēja Krimu. Savukārt advokāts Kvēps sacīja, ka prasības iesniedzējs pat nav spējis pārliecinoši izstāstīt, kur to karoga kātu pircis – vienā sēdē stāstījis, ka Rīgas tirgū, citā – ka atvedis no Krievijas, bet vēlāk ar pirkuma čeku centies pierādīt, ka nopircis lielveikalā. Pārliecība, kur tad ir tās Razumovska ciešanas, tā arī nav radusies. Advokāts norādīja, ka prokuratūra ir pavirši izmeklējusi šo lietu un ka nav īsti saprotams, par ko īsti ir šis strīds un kāpēc lietai vajadzēja nonākt pat līdz apelācijas instancei.
Savukārt Razumovskis solīja, ka desmit dienu laikā, kā to paredz likums, iesniegs kasācijas sūdzību Augstākajā tiesā un bija apbēdināts, ka “huligāns” Rūtenbergs nav saņēmis nekādu sodu. “Tad jau tagad šis būs visiem huligāniem labs piemērs,” noteica Razumovskis.
Kaut gan pirmajās tiesu sēdēs, kur tika skatīta Rūtenberga lieta, viņam bija daudz atbalstītāju, tomēr pēc gandrīz gadu ilgā tiesas procesa interesentu pulks bija krietni sarucis, visticamāk, pacietības trūkuma dēļ. Par to, ka Rūtenberga lieta bija kļuvusi par politisku procesu, norādīja pirmās instances tiesu debates, kurās tika pievērsta uzmanība šajā lietā ne mazāk svarīgiem starptautisko tiesību, Latvijas valsts un konstitucionālo tiesību, kā arī Latvijas vēstures un politikas jautājumiem. Advokāts Alliks atzina, ka nekāda tolerance nav pieļaujama pret ideoloģiju, propagandu un rīcību, kas apdraud mūsu valsti, tautu un mūsu konstitucionālās pamatvērtības.
