Izbāziet, lūdzu, organisma karti! Mēle stāsta vairāk, nekā domājam 0
Mēle ir kā ceļazīme organisma veselībā. Parādīt to lūdz ārsts, lai aplūkotu, vai nav radies, piemēram, lieks aplikums. Ļoti rūpīgi mēli vēro Austrumu medicīnas lietpratēji, uzskatot to par nopietnu karti, kas atspoguļo izmaiņas iekšējos orgānos un vēsta par iespējamo saslimšanu.
“Gan Ķīnas medicīnā, gan ājurvēdā mēle ir ļoti svarīga diagnostikā. Vispirms veselības stāvokli vērtējam pēc pulsa. Pēc tam aicinām pacientu izbāzt mēli. Tajā saskatītās izmaiņas liecina par novirzēm no normas, atklāj tās tāpat kā analīzes vai cits izmeklējums klasiskajā Rietumu medicīnā. Jo perfektāk ārsts pārvalda šīs zināšanas par izmaiņām mēlē, jo precīzāk var diagnosticēt,” skaidro ājurvēdas speciāliste Ilona Ābele.
Sārta vai viendabīga?
Noteiktās vietās uz mēles atspoguļojas jeb projicējas mūsu iekšējie orgāni – plaušas, sirds, gremošanas orgāni, liesa un nieres, arī mugurkauls. To veselības stāvokli vērtē pēc atbilstošās mēles daļas izskata, krāsas un citiem rādītājiem.
Līdzīgi orgāni projicējas arī uz auss, sejas un lūpām. Piemēram, atkarībā no tā, kādā lūpu zonā visbiežāk rodas herpes izsitums vai kuras lūpu daļas biežāk lobās, iespējams noteikt, kurā vietā ķermenī sācies iekaisuma process.
Ja organismā nav noviržu, mēle ir viegli sārta, mitra un viendabīga. Uz tās ir neliels aplikums, tomēr ne pārmērīgs vai izmainītā krāsā. Virsmā nav iešķēlumu, bedrīšu vai citu defektu.Izmaiņas mēles izskatā liecina par dažādām veselības ķibelēm. Ja kādā orgānā ir bojājums, atbilstošajā mēles apvidū var izveidoties, piemēram, aplikums – balts vai dzeltenīgs, rasties apsārtums, veidoties rievas vai iespiedumi. Mēle var būt trīcoša, arī saplaisājusi.
Ņemot vērā šīs izmaiņas, iespējams labāk novērtēt orgānu mijiedarbību un harmoniju, noteikt sliktās pašsajūtas cēloņus un slimības izplatīšanās ceļus. Protams, precīzu diagnostiku veiks ārsts, minēsim tikai aptuvenas norādes.
Aplikums. Svarīga gan tā krāsa, gan daudzums, gan izvietojums. Ārsts diagnosticējot ņem vērā arī to, kā šīs pazīmes kombinējas.
Aplikums liecina, ka organismā ir par daudz toksīnu, kāds orgāns darbojas aplami vai hiperaktīvi. Ja tas ir dzeltenīgs, slikti funkcionē aknas vai žultspūslis. Ja aplikuma nav vai arī tas ir izveidojies ļoti biezā slānī, notikušas iekšķīga rakstura izmaiņas.
Daudz ko var noteikt pēc aplikuma vizuālās formas. Piemēram, ja ir kairināta resnā zarna, arī mēles aplikums mēdz izveidoties ieloka formā, līdzīgi šīs zarnas novietojumam ķermenī.
Krāsa. Ja mēle nav glīti sārta, bet, piemēram, pārmērīgi sarkana, tas var liecināt par iekaisuma procesu organismā. Atkarībā no tā, kurā vietā uz mēles sārtums parādījies, iespējams secināt, kuru orgānu tas skāris.
Baltums mēles viducī vēstī par toksīnu uzkrāšanos zarnās. Brūnums mēles gala sānos liecina par iekaisumu plaušās.
Plaisas. Tās bieži vien ir zīme, ka organismā ir vēja jeb vātas disbalanss, tātad par maz mitruma, gļotu, bet par daudz vēja. Šādi to skaidro ājurvēda. Ja, piemēram, plaisas veidojas zarnām atbilstošajā mēles zonā, iespējams, ir nosliece uz aizcietējumiem, zarnu funkcija ir pazemināta.
Zobu nospiedumi uz mēles malām tāpat liecina par vēja disbalansu. Tad parasti mēle ir arī pietūkusi. Cēlonis meklējams resnajā zarnā, tajā iespējami uzsūkšanās traucējumi.
Izmaiņas mēles viduslīnijā. Tajā atspoguļojas viss mugurkauls – mēles saknes viduslīnijā projicējas muguras lejasdaļa, mēles centrā – lāpstiņu apvidus, bet gals ataino kakla rajonu.
Atkarībā no tā, kurā mugurkaula zonā ir problēma, viduslīnija ieplaisā vai citādi izmainās.
