Izbaudīt pavasari traucē pārmērīgs nogurums. Kā vairot enerģiju un tikt atpakaļ pie spēkiem? 10
Regīna Olševska, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Ilgstošs vājums, nogurums, fizisks izsīkums var būt gan kādas slimības simptoms, gan pārslimotas slimības, piemēram, vīrusa infekcijas, pārmērīga stresa, pārslodzes vai nepilnvērtīga uztura sekas. Pavasarī, kad gribas mesties dārza darbos, sēsties uz velosipēda vai doties pārgājienā, spēku izsīkums pēc nelielas piepūles var pamatīgi sabojāt omu.
Vispirms veselības pārbaude
Ja moka izteikts nogurums, sākumā vērsieties pie ģimenes ārsta, kurš noteiks, kādi izmeklējumi ir nepieciešami. Parasti sāk ar asinsanalīzēm – pilnu asinsainu, analizējot šādus rādītājus: eritrocīti, hemoglobīns, hematokrīts, leikocīti, trombocīti. Piemēram, pazemināts hemoglobīna līmenis var liecināt par dzelzs deficīta anēmiju, kas izraisa tādus nepatīkamus simptomus kā nespēks un enerģijas zudums.
Anēmijai var būt vairāki cēloņi, viens no tiem ir asiņu zudums, piemēram, pēc traumas, operācijas, pastiprinātas menstruālās asiņošanas. Var būt arī slēpta asiņošana, piemēram, ja asiņo kuņģis, zarnas. Ja asiņošanu izraisījis kolorektālais audzējs, tā parasti noris lēni, nemanāmi daudzu mēnešu garumā.
Tieši tādēļ no piecdesmit gadu vecuma tik svarīgi piedalīties valsts apmaksātajā skrīningā un regulāri veikt slēpto asiņu testu. Dzelzs trūkuma iemesls, it īpaši gados jauniem cilvēkiem, var būt arī dažādas uztura kļūdas, piemēram, kļūstot par veģetārieti vai vegānu, nerūpējoties, lai dzelzs tiktu uzņemta pietiekamā daudzumā. Dzelzs deficīta anēmijas diagnozi apstiprina, pārbaudot feritīna līmeni asinīs.
Noguruma, nespēka, miegainības, apātijas, pazeminātu koncentrēšanās spēju iemesls var būt arī hipotireoze jeb pavājināta vairogdziedzera darbība, kuras dēļ pietiekami neizdalās tā hormoni. Vai tā patiešām ir, var noskaidrot, nosakot TSH un citu vairogdziedzera hormonu līmeni asinīs. Ilgstošs nogurums, slāpes, svara zudums var norādīt uz otrā tipa cukura diabētu. Lai atklātu slimību, jāveic glikozes slodzes tests.
Atkarībā no analīžu un izmeklējumu rezultātiem, kā arī citiem simptomiem noguruma cēloņu noskaidrošanā var iesaistīties dažādi speciālisti, piemēram, infektologs (hronisks nogurums var attīstīties pēc vīrusu infekcijas), endokrinologs, kardiologs (izplatītākie sirds mazspējas simptomi ir nogurums un nespēks, pieaugoša tūska kājās, sākot no potītēm uz augšu, paātrināta sirdsdarbība miera stāvoklī u. c.), psihoterapeits un psihiatrs, kuru spēkos ir palīdzēt pacientiem ar izdegšanas sindromu vai sezonālo depresiju, kuras spilgtākie simptomi ir pastāvīgi slikts garastāvoklis, interešu trūkums, nogurums un enerģijas izsīkums.
Varbūt vitamīnu trūkums?
Nogurums, vispārējs vājums, sāpes kaulos, bieža slimošana var liecināt par D vitamīna deficītu. Arī pētījumu dati rāda, ka 82% Latvijas iedzīvotāju šā vitamīna līmenis ir nepietiekams. Rīgas Austrumu klīniskās slimnīcas galvenais speciālists internajā medicīnā profesors Aivars Lejnieks norāda, ka optimālu D vitamīna koncentrāciju asinīs 50–70 ng/ml ar saules stariem vien mūsu platuma grādos praktiski nav iespējams sasniegt, tādēļ tas jālieto papildus ne tikai ziemā, bet arī vasarā.
Plānojot sākt lietot D vitamīna preparātus, ārsts sākumā iesaka noteikt šī vitamīna līmeni un, ja tas ir pazemināts, pēc 4–6 nedēļu kursa veikt atkārtotu analīzi. Kaulu veselības saglabāšanai pieaugušajiem iesaka lietot 800–2000 starptautiskās vienības (SV) D vitamīna dienā. Lai sasniegtu optimālo D vitamīna līmeni asinīs, deva būs lielāka, kāda, to precīzi pateikt var tikai ārsts.
Pavasarī vajadzētu rūpēties par to, lai pietiekamā daudzumā tiktu uzņemti A, C, E un B grupas vitamīni. Piemēram, viens no pirmajiem B12 deficīta simptomiem ir izteikts nogurums, bezspēks un miegainība. Tā iemesls visbiežāk ir uzsūkšanās traucējumi. Arī tad, ja cilvēks ir vegāns vai veģetārietis, viņam reizi gadā būtu jāpārbauda ne tikai dzelzs, bet arī vitamīna B12 rezerves organismā, jo tas galvenokārt atrodams gaļā, īpaši daudz aknās.
Pieaugušajiem ar uzturu dienā nepieciešams uzņemt trīs mg B12 vitamīna. Enerģijai ļoti nepieciešams arī B9 jeb folskābe, ko satur zaļie lapu salāti, lapu kāposti, ziedkāposti, sparģeļi, spināti, brokoļi, raugs, pupas un lēcas, zirņi, soja, bet spēcīgais antioksidants E vitamīns atrodams mandelēs, lazdu riekstos, saulespuķu sēklās, avokado, spinātos, sparģeļos, tomātos.
Kā vairot enerģiju
Tas, cik daudz katram no mums enerģijas, lielākoties atkarīgs no fiziskās formas. Ja muskuļi ir ļoti vāji, netrenēti, pat nelielas izkustēšanās laikā tiek iztērēts liels enerģijas daudzums, sirds krūtīs sitas kā negudra, tādēļ rodas vēlēšanās sevi pasaudzēt, atpūsties,
Fizioterapeite Baiba Narvila novērojusi – cilvēki baidās, ka vingrošanas vai citu fizisku aktivitāšu uzsākšana pilnībā izsmels viņu enerģijas rezerves. Ja veselības pārbaude neliecina, ka noguruma iemesls ir slimība, uzturvielu deficīts vai citi ārstējami faktori, sākot apmeklēt sporta nodarbības, izrādās, ka nogurums rūk, bet spēks un enerģija pakāpeniski vairojas.
“Ja sporto reizi nedēļā, iespējams just tikai gandarījumu par pievēršanos veselīgam dzīvesveidam. Lai paaugstinātu slodzes toleranci un gūtu papildu enerģiju, vajag sportot 30–60 minūtes trīs četras reizes nedēļā,” saka speciāliste.
Lai enerģija tik tiešām vairotos, ļoti svarīgi izvēlēties atbilstošu treniņa slodzes intensitāti un to pakāpeniski palielināt. Lai to izdarītu, jāaprēķina maksimāli pieļaujamais sirds ritms jeb pulss (220 mīnus vecums). Saskaņā ar šo formulu četrdesmit gadus veca cilvēka sirds ritms treniņa laikā nedrīkst pārsniegt 180 sitienus minūtē.
“Ja sporta nodarbību laikā pulss pārsniedz 80% no maksimāli pieļaujamā, enerģija nevis palielinās, bet tieši otrādi. Arī pārāk maza slodze neuzlabo darbaspējas,” saka fizioterapeite. Lai pēc treniņa nesāpētu, nesmelgtu muskuļi, viņa iesaka nepiemirst sagatavoties slodzei – iesildīties un atsildīties, un izmantot mainīgas intensitātes slodzes vingrinājumus, piemēram, kādu brīdi skriet, tad – cilāt hanteles, pavingrot.
