Andrejs Dūda. Peldētājs izbauda otro jaunību 2
Ilmārs Stūriška, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Andrejs Dūda piedalījies divās olimpiskajās spēlēs peldēšanā – 2004. un 2008. gadā. Pirms 11 gadiem jelgavnieks aktīvo karjeru beidza, bet šoruden atkal atgriezās starptautiskajā apritē, piedaloties Pasaules kausā Berlīnē, turklāt sprintā peld ļoti tuvu personiskajiem rekordiem. Svētdien Dūda atzīmēja 41. dzimšanas dienu un sarunā ar “Latvijas Avīzi” atzīst – izbauda otro jaunību.
Trīs četras reizes nedēļā ceļas pirms sešiem rītā un dodas uz baseinu. Vēl tikpat daudz ir treniņi svaru zālē. Kopējais ieguldītais darba apjoms ir mazāks nekā savulaik, taču tagad trenējas gudrāk, vairs nav tā saucamie ārā metamie kilometri. Nepeld divas stundas, bet vienu. Labāk iepazinis gan peldēšanu, gan savu ķermeni.
Aktīvo karjeru beidzi 2011. gadā. Turpināji trenēties savam priekam?
A. Dūda: Formu uzturēju trenažieru zālē un krosfitā, ko ilgi arī trenēju citiem. Reizi divās nedēļās peldēju, bet ne vairāk par kilometru – nebija mērķa, negribējās. Piedalījos stipro skrējienos, nodarbojos ar džiudžitsu. Joprojām ārpus peldēšanas esmu diezgan aktīvs. Pieaudzēju muskuļu masu. Sākoties pandēmijai, sanāca vairāk papeldēt, un sapratu, ka esmu ļoti labā formā. Atbraucu uz Latviju, piedalījos sacensībās bez tālākas domas. Izņēmu veterānu licenci, lai tur varētu piedalīties, gribēju aizbraukt uz mačiem, satikt vecos čomus. Šogad Jelgavā nodibinājām klubu “Mitau swim”, tad kā līderis piegāju nopietnāk, bija mērķis aizbraukt uz Eiropas čempionātu vecmeistariem Romā. Divus mēnešus trenējos ar labu fokusu, un parādījās nereālie rezultāti, laboju divus pasaules rekordus savā vecuma grupā – 50 metros tauriņstilā un 50 metros brīvajā stilā. Atgriezās atmiņas par izjūtām pirms 15 gadiem, baseins bija tas pats, kurā sasniedzu Latvijas rekordus 2009. gadā, kad vēl bija kostīmu ēra. Tas palielināja iedvesmu.
Un nolēmi piedalīties Pasaules kausā.
Veterānos īsti nav konkurences. Nesaku, ka man to ļoti vajag, bet gribēju sasniegt pasaules rekordus īsajā ūdenī (25 m), kas arī izdevās. Ar vecmeistaru licenci neviens nestartē elites grupā.
Kā tevi šobrīd dēvēt – aktīvais peldētājs?
Ha! Pats īsti nezinu. Pirms pāris dienām runāju ar basketbolisti Guntu Baško, viņa saka: tev otrā jaunība. Varbūt tā arī ir, izbaudu otro jaunību. Nav jēgas saukt mani par elites grupas peldētāju, neviens Latvijā neesam profesionālis. Tas man ir pilna laika hobijs.
Cik ļoti seko līdzi uzturam, ja pēc 40 gadu vecuma esi tādā formā?
Ļoti stingri. Diēta, lai saglabātu muskuļu masu. Bulciņu atļaujos apēst, alkoholu gan ne, reizumis kādu vīna glāzi. Patīk, bet, noņemot to nost, jutu lielu atšķirību atjaunošanās un gulēšanas ziņā. Karjeras laikā biju fanātisks – ja arī kaut kas sāpēja vai jutos noguris, vienalga gāju uz treniņu, ignorējot pašsajūtu. Bija pārliecība – neviena brīva diena. Tagad tieši otrādi – ja jūtu, ka ir par daudz, nekautrējos izlaist treniņu. Biežāk eju uz masāžu, ikdienas lietas daru pareizāk.
Ja šobrīd esi tik tuvu personiskajiem rekordiem – ko agrāk darīji nepareizi?
Varbūt biju pārtrenējies, biju vispārējais speciālists – peldēju sprintu, vidējās, garās distances, nebija savas nišas. Tagad labāk saprotu, kā trenēties īsajām distancēm. Man praktiski nebija trenera, pats eksperimentēju. Agrāk svēru 85 kilogramus, tagad – tuvu simtam, tas ir uz muskuļu masas rēķina, tāpēc arī ir lielāka jauda sprintā.
Kādi ir tuvākie un tālākie plāni?
Šonedēļ būs “Rīgas sprints 2022”, ar ko noslēgsies sezona. Tad gribu atpūsties. No vienas puses – rezultāti ir tik labi, ka jāturpina, no otras – nav lielas jēgas, esmu ļoti noguris, 80 procenti aktivitātes vērsti uz peldēšanu, privātajai dzīvei laika vispār neatliek, vēl jāvada nekustamo īpašumu bizness ASV, uz kurieni dodos pēc divām nedēļām. Publiski izskanējis, ka jātēmē uz Parīzes olimpiskajām spēlēm. Tas būtu forši, bet tikt būs ļoti grūti – A normatīvam Latvijas rekords brīvajā stilā jāuzlabo par sekundi, šobrīd man tādas pārliecības par sevi nav. Ar B normu aizņemtu kāda jaunā peldētāja vietu. Man dzīvē ir svarīgākas lietas, nekā aizbraukt uz trešajām olimpiskajām spēlēm. Tad labāk palīdzu kādam citam to izdarīt – finansiāli vai ar padomu. Šobrīd trenējos kopā un trenēju 19 gadus veco Kārli Ādamsonu, sprintā brīvajā stilā viņš ir otrs labākais aiz manis. Perspektīvs, talantīgs, bet jāuzdzen masa – ar saviem 80 kilogramiem nevar būt tāda jauda, kā tiem zirgiem, kas ir elites peldētāji. Domāju, ka viņš var cerēt uz Parīzes olimpiskajām spēlēm, es gan tagad pusgadu būšu ASV, redzēs, kā viņam ies.
Tu visu gadu peldi arī ārā?
Jā, kad ir kāds čoms, kas aicina, tad eju. Ilgi āliņģī nevaru nosēdēt – 20, 25 sekundes. Pārciešu šoku un lienu ārā, sevis pārbaudīšanai un veselībai tas ir ļoti labs pasākums.
