“Swift” – ašais, fiksais, žiglais. Kam tāds iepatiksies? 0
Ja atceraties – aprīlī auto izstādi vērtējošā raksta nobeigumā apsolīju “Suzuki Swift” testu. Un jūs piešmaucu. Jo apsolīto auto no importētāja nedabūju. Aizbrauca fiksais (šis man šķiet labākais no angļu vārdiņa “swift” tulkojumiem) pārāk ātri atpakaļ uz Somijas saloniem.
Nu varu grēku labot, jo viens “Swift” beidzot ir uz pastāvīgu dzīvi Latvijā pierakstīts un trīs dienas bija mans.
Vispirms atgādinu – tas ir mazās klases (garums nedaudz zem četriem metriem) auto. Ar visu riteņu piedziņu. Ar nelielu elektrojaudas papildinājumu iekšdedzes 100 zirgspēkiem (hibrīds!). Un tas viss (jauns!) tikai par 14 990 eiro.
Mežā
Testa slikto ceļu daļu izveidojām tādu neparastu. Par “Swift” potencēm šaubīdamies, nolēmām sīci mežā vienu nelaist. Un tā – braucu šim pa priekšu ar krietni niknāku vāģi, ar trosēm, domkratiem, lāpstu bagāžniekā. Mazais seko. Ja kas – izvilksim. Smilšainais ceļš pāri Bolderājas kāpai (viss likumīgi – oficiāls, kartē iezīmēts ceļš) ir tiešām grūts. Pat tajā niknākajā sēžot, prasa zināmu piepūli un brīžiem pat šķiet uz iespēju robežas. Kur mazais? Tepat spoguļos.
Apstājamies nedaudz atdzist. Nu kā – jautājam “Swift” pilotam? Smaids un īkšķis uz augšu. Pavisam jaunais (300 km uz odometra) auto pēc pārslodzes nesmird. Priekšējā spoilera pagarā apakšējā lūpa (viens no starta šaubu iemesliem) nav smiltis saēdusies. Labi! Šis neceļos spēs visai daudz.
Vēlāk pa mežu ar “Swift” pabraucu arī pats. Viens pats. Bez potenciāliem izvilcējiem. Tādēļ spēka testu izvēlējos klasiski drošu – pret kalnu. Atkal jāsaka – labi. Pat pusceļā apstājoties, spēka un saķeres ceļa turpināšanai pietika. Kur noslēpums? Vienkārši – šis auto ir viegls. Tikai tonna, nevis pusotras kā populārajiem krosoveriem vai divas kā sapņu diždžipiem. Turklāt pilnvērtīgi izmantot šīs potences varēs arī diletants. Te nav nekādu “2WD”, “4WD low”, “lock” utt. pārgudru opciju, kurās ne tikai diletanti mēdz apmaldīties. Vadība vienkārša kā grābeklis. Pastāvīga visu riteņu vilkme ar elektronisku buksēt sākušā riteņa piebremzēšanu.
Pilsētā
No “Andre Motors” draivera “Swift” vadību pārņēmu uz asfalta. Rīgas nomalē. Un – atzīstos – biju tīkami pārsteigts, kad neatradu ne miņas no meža spēka iespaidā gaidītā smagnējuma vai diskomforta. Auto asfalta līkločos, taisnleņķa krustojumos ir viegls, precīzs, būtiski neatpaliek no pilsētā tik tīkamajiem divriteņu piedziņas mazās klases līderiem (“Fiesta”, “Corsa”. “Polo” un citi). Ar šo var braukt uz darbu. Ar baudu.
Un, kā dziesmiņā dzied – labākais vēl tikai nāks. Jau nāk, jo ieraugu vidējā degvielas patēriņa rādītājā skaitli 5,2. Tikai?!
Pēc šitām smilšu atrakcijām? Nevar būt! Slēdzu displeju uz nullēm. Braucu no Bolderājas caur Imantu uz Mārupi. 3,8… Labi – tā ir nomale. Tur nav sastrēgumu. Nākamajā dienā, pašā bargākajā sastrēgumu laikā braucu no tās pašas Boldžas uz centru, uz Purvciemu un atpakaļ. Četrdesmit kilometri pusotrā stundā. Nepārtrauktas apstāšanās un ieskrējieni. 5,4… Vidējo krosoveru klases populārākajam “Nissan Qashqai” ar benzīna motoru šādā testā būtu vismaz 8 l/100 km. Un, ja šis simts tiek braukts regulāri, katru darbdienu, tad 3 litru ekonomija dod ap 70 litriem mēnesī vai veselu tūkstoti eiro gadā… Šādu ietaupījumu dod auto mazais svars. Un, protams, kaut nelielā, tomēr jūtamā hibridmotoriņa palīdzība startos atdodot palēninājumos rekuperēto enerģiju.
Piedevām – šajā auto izcili maigi, klusi, tīkami darbojas nu jau gandrīz par standartu kļuvusī “start/stop” sistēma. Iekšdedzes motors tiek izslēgts agri – vēl ripojot. Starts – nevis ar parasto starteri, kā daudziem citiem, bet ar krietni jaudīgāko elektromotoru.
Ko teiks viņa?
Automobiļus ģimenē nepērk tehniķi. Nepērk pēc zirgspēkiem, piedziņām, degvielas patēriņiem. Nāk viņa un smaida. Vai saviebjas. Kāds varētu būt “Swift” liktenis šajā konkursā? Nezinu. Šķērslis, protams, būs mazie gabarīti un savdabīgais “Suzuki” markas tēls Latvijā. Dažiem tas gana labs. Pat ļoti labs (tiem, kas šīs tehnikas izturību praksē un ilgāk pamēģinājuši). Dažiem… “Būtu labāk pie saviem močiem palikuši” – tā saka skeptiķi.
Par “Swift” jaunākās versijas izskatu balsos pircēji. Strīdēsies viņi un viņas. Jo par viennozīmīgi skaistu šo dizaineru veikumu nez vai var saukt. Iespaidu piedevām bojā demoauto baltā krāsa (otrs divkrāsu eksemplārs salonā man patīk labāk), milzīgie reklāmas uzraksti. Bet brauc fiksais ļoti labi. Pietiekami ātri un taupīgi jebkuros ceļa apstākļos. Un salons nemaz tik dikti maziņš nav. Sevišķi, ja tos ikdienas 100 km mēro viens vai divatā.
