Izaugt līdz mazulim 1
Šis virsraksts – tolaik “Peugeot 206” prezentācijas sakarā – ir lietots jau pagājušajā gadu tūkstotī. Bet aktuāls diemžēl joprojām.
2000. gads. Eiropa – mazā klase 32 procenti tirgus. Latvija – astoņi… Tolaik naivi optimistiski rakstīju (cita A segmenta auto “Ford Ka” sakarā): “… izaugt līdz mazulim, tas ir ilgstošs process. Taču beidzot arī Latvijā tas ir sācies. Kļūt taupīgiem mums palīdz degvielas cenu nemitīgais kāpums, citu agrāk nepazīstamu izdevumu pieaugums (maksa par bērnu skološanu, īpašuma nodoklis utt.). Mazajiem milzu uzmanību velta konstruktori, tie saņem starptautisku žūriju piešķirtus titulus. Tie kļūst populāri.”
Nuja… Gadus piecus mazo daļa Latvijas tirgū tiešām auga, 2006. gadā jau sasniedzot 17,3 procentus. Tad, kā sabiedrības taupīgākās daļas vajadzības piesātinājusi, sāka šļūkt uz leju. 2013. gadā – 8,5% no visa valstī reģistrēto jaunu auto skaita. Pašlaik tie ir auguši līdz 10,7. Turklāt – tā ir statistika pēc vācu (un ACAE) dalījuma. A segmenta Latvijas tirgū gandrīz nav. Virs simta gadā vien “Fiat 500” un “VW Up”!
Vai mazie pārāk mazi? Nu nekādi ne. Man pirms pāris gadiem gluži nejauši gadījās atvaļinājuma mēnesi braukt ar iepriekšējās paaudzes “Picanto” (tālas salas nomas punktā vienkārši citu auto tobrīd nebija). 4000 kilometrus Blusiņa (tādu vārdu sīkā dabūja ekipāžas balsojumā) nesa četrus lielus un vienu piecgadīgu ceļotāju pa salāpītu asfaltu un nežēlīgi izdangātiem zemes ceļiem, uzrāpās līdz 1200 metru augstuma atzīmei, pēc rūpīgas izlūkošanas paņēma braslu, pie kura domīgi stāvēja daži džipi… Dienvidu saules radīta eiforija?
Latvijā par pieticīgiem joprojām tiek uzskatīti “Golf” klases pārstāvji. Kompaktnieki… Nu, nu. Visi kā viens šīs klases auto (pat tad, ja ārējie gabarīti nav ielīduši vidējo un lielo teritorijā) ir ļoti ietilpīgi. Iespējams – jums nevajadzīgi lieli. Kā to ietilpību zinātniski mēra? Vispirms – kāju rūme. Atkarīga galvenokārt nevis no auto kopgaruma, bet gan no bāzes, attāluma starp asīm. Gan “Golf”, gan “Megane”, gan “Civic” – visi šajā rādītājā sen pārsnieguši 260 cm robežu, kas pagājušajā gadsimtā bija “obermitelklases” norma. Un ir četriem kāju pāriem komfortabli pat garā braucienā, ja vien aiz 190 cm gara milža nesēž vēl viens tāds pats. Ko nu par kompaktniekiem. 260 un vairāk cm starp asīm ir “Citroen Cactus”, pat “Fiat 500L”, tikai 10 cm mazāk par galēji un aizdomīgi mazajiem uzskatītajiem “Twingo” un “Yaris”. Kāju rūme jums vajadzīga… Cik bieži un ilgi kāds tajā pakaļbeņķī sēž?
Plašums šķērsvirzienā vajadzīgs? Kāds? Tāds kā 5. sērijas “BMW” vai E klases mersedesā? Tad, lūk, abiem minētajiem priekšējā plecu rūme ir 145 un 142 cm. 141 cm ir arī šeit aprakstītajam golfam. Un mazāk, piedodiet, nekā “Fiat 500L” (144,7 cm).
Ja kādam baigais plašums (platums) tiešām vajadzīgs – dižākie šajā jomā ir tikai un vienīgi vairāk nekā divas tonnas smagie “SUV”. “Chevrolet Tahoe” un “Suburban” – 164 cm, “Landcruiser” – 159 cm. Vai busiņi. “Ford Transit” – 172 cm. Bet “Maserati Ghibli” (147 cm) ir šaurāks par “Honda Accord”. Lai gan var lielīties, ka daudz ietilpīgāks par “Porsche 911” – tikai 127 cm. Mazāk nekā “Mini Cooper S”…
Un tā tālāk un tā joprojām. Neesam mēs ne objektīvi, ne racionāli auto izvēlē. Vietas vidēja auguma un resnuma ģimenītei pietiek arī mazajā klasē, kas ir lētāka, vieglāka, tādēļ pilsētas kustībā jau “pēc fizikas” taupīgāka par golfu. Jāatzīst gan, par pārāk nenopietniem mazos auto uzskata ne tikai Latvijā. Pievienotā tabula liecina, ka līdzīgi noskaņoti ir skandināvi. Viņu algas to ļauj. Mūsējās?
Jaunu mazās klases auto daļa (%) Eiropas valstīs 2013. gadā
Austrija 33,2
Beļģija 38
Dānija 60,5
Somija 20,5
Francija 52,7
Vācija 29,3
Grieķija 60,7
Īrija 27,3
Itālija 61,6
Luksemburga 30,4
Nīderlande 46,2
Portugāle 45,1
Spānija 35,8
Zviedrija 17,7
Apvienotā Karaliste 42
Islande 30,3
Norvēģija 20,3
Šveice 31,9
Latvija 8,5
