Izaugsmi veicināja mājsēde 0
Kristīne Stepiņa, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Telekomunikāciju nozarei 2021. gads ir izvērties salīdzinoši labāks nekā citām nozarēm, kuras skārusi pandēmija. Iemesls tam ir gan telekomunikāciju uzņēmumu veiksmīgā darbība, gan arī fakts, ka internets un citas sakaru tehnoloģijas pandēmijas laikā kļuva par vienu no sabiedrības pamatvajadzībām. Turklāt tas attiecināms uz visām sabiedrības grupām, jo pandēmija un ierobežojumi ietekmēja visus – gan privātpersonas, gan uzņēmumus.
Finanšu dati, kas uzrāda Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) nozares veikumu 2021. gadā, vēl tiek apkopoti, taču jau šobrīd ir skaidrs, ka izaugsme eksportā pērn turpinājās. Pēc Latvijas Bankas datiem, salīdzinājumā ar 2020. gada pirmajiem trīs ceturkšņiem, 2021. gada atbilstošajā laika posmā telesakaru pakalpojumu eksports pieauga par 6,9%, bet datoru un informācijas pakalpojumu eksports – par 14,3%. Turklāt valdība beidzot apstiprināja Digitālās transformācijas pamatnostādnes 2021.–2027. gadam, kas iezīmē nozares ceļa karti, tā veicinot IKT jomas attīstību un nostiprinot tās lomu valsts izaugsmē. Tāpat pērn tika pieņemts vēl viens nozīmīgs lēmums, kas turpmāk ietekmēs nozares attīstību – digitālajā jomā no Eiropas Savienības fondu līdzekļiem tiks investēti aptuveni 600 milj. eiro.
Bremzēja nestabilitāte un ierobežojumi
Pagājušais gads ir bijis veiksmīgs arī tāpēc, ka ir bijis īpaši augsts pieprasījums pēc pakalpojumiem, kas ļauj strādāt un mācīties attālināti, nodrošināt efektīvus darba un arī izglītības procesus, secina SIA “Tet” valdes priekšsēdētājs Uldis Tatarčuks. “Telekomunikāciju sektora attīstību pērn sekmēja augošais pieprasījums pēc stabiliem un kvalitatīviem pakalpojumiem un e-vides darījumiem, kā arī, uzlabojoties digitālajām prasmēm, gan uzņēmumos, gan mājsaimniecībās palielinājās nepieciešamība pēc mākoņpakalpojumiem un IT drošības risinājumiem,” teic U. Tatarčuks. Kā bremzējošu faktoru viņš min daudzu nozaru uzņēmumiem iztrūkstošo ilgtermiņa stabilitāti un prognozējamību, kā rezultātā netiek ieguldīti līdzekļi biznesa procesu digitalizācijā. Savukārt SIA “Tele2” valdes priekšsēdētājs Valdis Vancovičs atzīst, ka nozares uzņēmumus pērn negatīvi ietekmēja arī tirdzniecības ierobežojumi, jo tie samazināja klientu plūsmu apkalpošanas centros, kas ir nozīmīgs klientu apkalpošanas un pārdošanas kanāls.
Turpināja investēt
2021. gadā SIA “Tet” veica vērienīgus ieguldījumus pamattīkla un esošo pakalpojumu pilnveidē, kā arī jaunu risinājumu izstrādē investējot vairāk nekā 36 milj. eiro. Nozīmīgākās investīcijas tika veiktas izklaides platfomā “Tet+”, 10 Gbit/s ātrā interneta mājām, jaunos mūsdienīgos WiFi rūteros interneta klientiem, optikas izvēršanā un Latvijas interneta pamattīkla pilnveidē, sestā datu centra izbūvē, pašapkalpošanās portāla “Mans Tet” attīstībā, kā arī uzņēmuma digitālajā transformācijā, efektivizējot uzņēmuma darbību un ievērojami paātrinot klientu apkalpošanu. “Izklaides platforma “Tet+” ir Baltijā unikāls produkts, ko pilnībā izstrādājuši Latvijas profesionāļi. Tā dod iespēju “Tet+” klientam pašam izvēlēties un komplektēt savu televīzijas kanālu piedāvājumu, kā arī apvienot to ar aktuālāko filmu un seriālu straumēšanas abonementu. Platformas risinājums ir veidots, balstoties tirgus izpētē un televīzijas skatītāju vajadzībās ne tikai Latvijā, bet arī visā pasaulē, tādēļ tam ir eksporta potenciāls,” ir pārliecināts U. Tatarčuks. 2021. gadā SIA “Tet” turpināja optiskā tīkla izvēršanu, to izbūvējot vairāk nekā 6000 jaunās adresēs, kā arī palielināja uzņēmuma konkurētspēju starptautisko datu un interneta risinājumos, klientiem sniedzot kvalitāti, drošību un jaudīgākus datu pārraides ātrumus. Biznesa klientu vajadzību apmierināšanai SIA “Tet” uzbūvēja un atklāja sesto datu centru, kā arī sāka mākoņpakalpojumu platformas “TetCloud” paplašināšanu.
Apzinoties pandēmijas diktēto nepieciešamību pēc stabila interneta jebkurā Latvijas vietā, arī “LMT” turpināja investēt infrastruktūrā, tīkla un tehnoloģiju attīstībā, ieguldot 33,6 milj. eiro. Šīs bijušas uzņēmuma lielākās investīcijas pēdējos desmit gados. Tādējādi uzstādītas, paplašinātas un modernizētas 479 bāzes stacijas. Tagad uzņēmuma kopējais bāzes staciju skaits pārsniedz 1500, kas ir vairāk nekā citiem operatoriem – tas ļauj “LMT” klientiem izmantot stabilākus un kvalitatīvākus interneta un zvanu pakalpojumus un nodrošina plašāku tīkla pārklājumu.
Arī “Tele2” pērn sāka vērienīgus mobilo sakaru pamattīkla modernizācijas darbus, investējot tajos aptuveni 10 milj. eiro. “Tas ir vērienīgākais šāda veida projekts Latvijā pēdējo gadu laikā, kas tuvākajā nākotnē ļaus nodrošināt izcilu datu pārraidi un balss zvanu kvalitāti 4G un 5G tīklā. Lai uzlabotu 2G, 3G un 4G tīklu darbību, tika palielināta kapacitāte aptuveni 200 bāzes stacijām un uzbūvēti vairāki desmiti jaunu staciju,” klāsta V. Vancovičs. Lielas summas “Tele2” investējis arī klientu centru modernizācijā, dažādu pakalpojumu un risinājumu digitalizācijā. Tikai šajā modernizācijas aspektā – digitalizācijā – kopš pandēmijas sākuma uzņēmums digitālajā attīstībā ir ieguldījis aptuveni 1,5 milj. eiro. Savukārt šogad tīkla attīstībā “Tele2” plāno ieguldīt aptuveni 12,5 milj. eiro. Trešais mobilais operators “Bite” pērn turpināja investēt jaunā mārketinga automatizācijas un personalizācijas sistēmā, kopumā pēdējos divos gados tajā investējot vairāk nekā 0,5 milj. eiro, kā arī e-komercijas kanālu attīstībā, pilnveidojot visus digitālos kanālus.
Fokuss uz 5G risinājumiem
Ņemot vērā, ka viena no galvenajām “LMT” prioritātēm ir 5G tīkla, tehnoloģiju un risinājumu attīstība, tad uzņēmums 2021. gadā uzstādīja vairāk nekā simts 5G bāzes staciju. Turklāt tagad 5G internets tiek nodrošināts ne tikai rūteros, bet arī telefonos, padarot to pieejamu arvien plašākam privātpersonu un uzņēmēju lokam. To novērtējuši klienti, jo “LMT” pieslēgumu skaits 2021. gadā pieaudzis par gandrīz 43 000, sasniedzot vairāk nekā 1,35 miljonus. Viens no vadošajiem klientu servisa uzlabošanas uzņēmumiem Centrālajā un Austrumeiropā – “Dive Group” – veiktais telekomunikāciju sektora pētījums liecina, ka klientu servisa līderis Latvijā ir “LMT”. “Viens no sociālpolitisko un ekonomisko problēmu risinājumiem pasaulē ir pārdomāta viedo tehnoloģiju izmantošana, sākot ar drošības un satiksmes uzraudzību un beidzot ar ražošanu un ikdienas saziņu. Moderno tehnoloģiju galvenais mērķis ir kāpināt produktivitāti visās tās iespējamās izpausmēs. “LMT” ilgtermiņā spēcina Latviju ar digitālajām zināšanām, jaudīgu tīklu un eksportspējīgiem produktiem. Izsolē papildu esošajām 3500 Mhz frekvencēm iegūtās arī 700 Mhz un 1500 Mhz frekvences ļaus turpināt LMT līderību 5G ieviešanā un nodrošināt jaudīgu internetu vēl plašākā teritorijā. Bijām pirmie ar 4G, esam arī ar 5G,” ir gandarīts SIA “LMT” prezidents Juris Binde, norādot, ka pērn katrs klients vidēji mēnesī patērēja 31 Gb lielu datu apjomu un šis apjoms turpinās ar katru gadu pieaugt. Sadarbībā ar Ceļu satiksmes drošības direkciju Rīgā, Biķernieku trasē, SIA “LMT” izveidojis pirmo 5G testa vidi/trasi, kas turpmāk tiks izmantota dažādu inovatīvu risinājumu izpētei un testēšanai, tostarp autonomo un savienoto auto, satiksmes vadības, drošības un citu digitālo risinājumu testiem. 5G risinājumi tika iestrādāti arī militārajā platformā “Viedsargs”, kas joprojām tiek pilnveidota atbilstoši jaunākajām pieejamajām tehnoloģiju inovācijām.
Ievieš inovācijas
2021. gadā telekomunikācijas uzņēmumi turpināja darbu pie jaunu produktu un pakalpojumu attīstības. “Tele2” ieviesa automašīnas tehniskās palīdzības apdrošināšanu jeb SOS palīdzību uz ceļa, kā arī paveica lielu darbu, lai jau šogad klientiem varētu piedāvāt “VoLTE” tehnoloģiju jaunas paaudzes balss sakariem, kas nodrošinās būtiski ātrāku zvana savienojuma laiku, kā arī augstāku balss un video zvanu kvalitāti. Savukārt “LMT” izstrādāja un uzstādīja inovatīvu reisu vadības sistēmu Rīgas Starptautiskajai autoostai, kas turpmāk ļaus lielāko daļu ar pasažieru pārvadājumiem saistītās informācijas apstrādāt digitālajā vidē. Šis projekts saņēma IKT nozares apbalvojumu “Platīna pele”. Jelgavas novadā uzņēmums uzstādīja četras modernas meteoroloģisko novērojumu stacijas, kuras ar sensoru palīdzību efektīvi var noteikt virkni dažādu meteoroloģisko raksturlielumu. Turklāt “LMT” kā pirmais un vienīgais mobilo sakaru operators Eiropā kļuva par struktūrvienību, kas pieņem personīgo un sporta dronu pilotu teorijas zināšanu eksāmenus.
