Izaugsme tirdzniecībā – kā skrējiens zirga mugurā. Saruna ar Edvīnu Bergmani 0
“Latvijas Avīze” šomēnes turpina liet laimes kopā ar visdažādāko profesiju pārstāvjiem. Kādu viņi saredz 2012. gadu? Kāds tas attiecīgajā nozarē būs viņu prognozēs? Ko rāda viņu izlietās laimes, un ko saka priekšā viņu prāts? To lasiet “Latvijas Avīzes” katrā numurā līdz 31. janvārim.
Latvijas uzņēmējiem piederošais pārtikas produktu veikalu tīkls “Top!” ir visstraujāk pagastos un novadu centros augošais veikalu tīkls valstī. Starp Ziemassvētkiem un Jauno gadu savu 150. veikalu “Top!” atvēra Rīgā, kur patlaban darbojas četri šā zīmola veikali. Visi sešpadsmit “Top!” veikalu ķēdes īpašnieki ir izveidojuši SIA “Iepirkumu grupa”, kas jau vienpadsmit gadus uzņēmējdarbību veic kopā, tostarp veic centralizētus iepirkumus, rīko mārketinga un reklāmas akcijas, kā arī citus pasākumus. Edvīns Bergmanis, veikalu tīkla līdzdibinātājs, arī nākamajā gadā sola saglabāt līdzšinējās prioritātes – produktu iepirkumu galvenokārt no Latvijas ražotājiem, arī no mazajiem vietējiem uzņēmumiem, un atvērt jaunus pārtikas produktu veikalus cilvēkiem ātri un viegli sasniedzamās vietās.
– Ar ko “Top!” veikali atšķiras no citiem Latvijas veikaliem?
– Mums ir interesants gan lielais, gan mazais Latvijas pārtikas produktu ražotājs. Šī ir “Iepirkumu grupas” darbības koncepcija – it kā darbojamies pēc franšīzei līdzīga principa, tomēr veikali saņem lielāku patstāvību produktu izvēlē.
Mēs neatraidām vismazāko Latvijas ražotāju, tostarp, piemēram, zemnieku, kam grūti noformēt pārdošanas dokumentus. Mēģinām atrast veidu, lai arī viņa produkts būtu mūsu veikalā. Šis produkts, iespējams, nedod biznesa pievienoto vērtību, tomēr tas dod savu akcentu veikala sortimentam, un pircējs un pārdevējs to jūt. Tādējādi cilvēkiem ir radīta īpaša noskaņa.
Arī mazais ražotājs ir lepns, ka viņa produkts atrodas “Top!” veikalā. Ar šo pieeju vēlamies atšķirties no citiem veikalniekiem, gribam būt tuvāk zemei. Protams, vietējie ražotāji ir arī lielie uzņēmumi. Veikalos “Top!” Latvijā ražoto produktu īpatsvars ir aptuveni 80% no kopīgā sortimenta.
Mūsu veikalu tīklā neviens dalībnieks nevienam neko nediktē. Lēmumus pieņem pārstāvji no perifērijas. Iespējams, demokrātija rada lielāku viedokļu vētru, nevar tik ātri pieņemt lēmumus, tomēr lemj cilvēki, kas ir apvienojušies. Tā ir vissvarīgākā atšķirība no citiem veikaliem. Mūsu darbības modeļa pareizību apstiprina skaitļi un fakti – dižķibeles laikā kopš 2009. gada esam no jauna atvēruši 45 veikalus, naudas apgrozījumu palielinājuši 1,5 reizes, turklāt neviens mūsu tīkla veikals nav mūs atstājis.
– Kādas “Top!” veikaliem ir attiecības ar citiem lielveikalu tīkliem, konkurentiem?
– “Rimi” ir “Rimi”, tam ir cits koncepts. Tas ir lepns veikals, pie tā ir jāpiebrauc ar automašīnu. Skaistulis jau neskries pie katras lauku tantes!
“Maksimai” arī ir savs darbības koncepts, turklāt tas ir ļoti aktīvs, īpaši televīzijā un citos plašsaziņas līdzekļos. Nevar noliegt, “Maksimas” mārketings ir sarežģīts un profesionāls, tas māk cilvēku domāšanu ietekmēt tā, ka šo veikalu uztver par vislētāko. Bet vai šie veikali interesēsies par katru novada cilvēku? Nē, tie uz to nav spējīgi.
Latvijā darbojas arī vietējas veikalu ķēdes – “Mego”, “Vesko”, “Lats” un citi pārtikas veikalu tīkli, kas vairāk vai mazāk ir mūsu tiešie konkurenti. Mūsu darbības rezultāti rāda – varam ar tiem veiksmīgi konkurēt, daži veikali no šīm ķēdēm pārnāk darboties pie mums. Mūsu darbības koncepcija neparedz kādam veikalam atņemt pircējus vai izvirzīt par mērķi tā slēgšanu.
Cenšamies labāk saprast pircēju, nevis dabūt no konkrētās vietas laukā citu tirgotāju. Iespējams, kāds teiks, ka šāda rīcība nav pareiza, ka ir jābūt agresīviem. Mēs tādi neesam, tāda nav mūsu filozofija, bet vai esam ko zaudējuši? Domāju, esam tikai ieguvēji.
– Kādas pārmaiņas pircēju iepirkšanās paradumos ir notikušas dižķibeles laikā?
– Redzam, ka cilvēki mazāk uz veikalu neiet, pirkumu ir tikpat, tomēr mazāka ir par pirkumu maksātā naudas summa. Cilvēki vairāk kalkulē un rūpīgāk izvēlas produktus. Visticamāk, viņi saprot, ka pie mums to var pirkt.
– Kas tirdzniecības nozarē notiks nākamajā gadā?
– Ceram, ka kāps cilvēku dzīves līmenis, patlaban ar to ir, kā ir… Vairāk vai mazāk notiks pārtikas veikalu iekļaušanās veikalu ķēdēs. Iemesli – tie varēs lētāk iepirkt produktus, saņems mārketinga pakalpojumus, dažādus tehnoloģiskos risinājumus, gūs pieredzi un atbalstu.
Arī turpmāk būs specializācijas veikali, tomēr tiem, kas pārdod visu plašo pārtikas produktu klāstu, atsevišķi darboties būs ļoti grūti. Par savu veikalu tīklu varu solīt, ka aizvien priekšroku dosim Latvijas ražotājam, turklāt nešķirosim, cik liels tas ir. Turpināsim jau iesākto tradīciju, kas ir mūsu lielākā priekšrocība un ko zina visi mūsu piegādātāji – maksāsim laikā par piegādāto preci. Esam iecerējuši no jauna atvērt vairāk nekā trīsdesmit veikalus.
– Kas notiks ar tirdzniecības uzcenojumu, par ko tik daudz runā ražotāji un pircēji?
– Mūsu tīklā uzcenojumu nosaka katrs veikals atsevišķi, izņemot gadījumus, kad pārdod centralizēti iepirktus akcijas produktus. Uzcenojuma lielumu nosaka pircējs, nevis ražotājs vai veikalnieks. Ja pircējs preci nepērk, tad tās veikalā nebūs. Ja prece atrodas plauktā, tad pircējs par to nobalsojis. Pircējs ir noteicis produkta cenu. Tas vienmēr ir zelta vidusceļš – lai pircējs produktu var nopirkt un pārdevējam pietiktu naudas veikala uzturēšanai un izaugsmei.
