Vajag valsts programmu 0
LDDK politikas veidotājus aicina nodrošināt iespēju un spēju uzņēmējdarbību plānot ilgtermiņā, balstīt konkurētspēju tehnoloģiju attīstīšanā, ražošanas efektivitātes uzlabošanā un inovācijās. Konfederācija aicina attīstīt infrastruktūras pieejamību reģionos, sekmēt kvalificēta darbaspēka pieejamību, mainīt valsts pārvaldes attieksmi pret uzņēmējdarbību – stiprināt uzņēmēju un valsts sadarbību, kā arī attīstīt sociālo dialogu un partnerību reģionos. Pētījums arī atklāj, ka vien 20% Latvijas uzņēmēju novērtē, ka viņiem ir iespējas iesaistīties likumu un noteikumu izmaiņu apspriešanā, bet vien 9% šīs iespējas bija izmantojuši. Tātad uzņēmēji nav ļoti aktīvi. Pētījuma autori secina – valstij un pašvaldībām šī aktivitāte būtu jārosina.
Latvijas Pašvaldību savienības padomniece Andra Feldmane uzsver – reģionu atšķirīgā izaugsme un labklājības līmenis ir skaidrojams ar to, ka valstij nav savas investīciju politikas, valsts budžetā neviens cents nav paredzēts valsts investīciju programmām, visu naudu novirza ES fondu projektu līdzfinansējumam. “Latvijas izaugsme kopš 2004. gada ir jāsaista ar ES fondu naudas atbalstu. Aizvadītajā plānošanas periodā pašvaldības saņēma tā saucamo policentrijas naudu, grantus, kas, pēc Eiropas Komisijas vērtējuma, nedeva vajadzīgo atdevi. Šajā plānošanas periodā galvenokārt varēs izmantot finanšu instrumentus, tostarp aizdevumus, garantijas un galvojumus. Patlaban ir grūti runāt par reģionālo politiku. Eiropā ir jārisina citas problēmas, mums nav savas naudas, bet pašvaldības Valsts kasē var aizņemties vien 200 000 eiro. Svarīgi arī, ka ES fondu naudas atbalstu ne vienmēr izmanto efektīvi,” tā A. Feldmane. Viņas teiktais liek domāt, ka tuvākajā nākotnē lielu izmaiņu reģionu atšķirīgajā labklājības līmenī nebūs.
