Izaugsme neizvelk no nabadzības slazda 0
“Bažas par nodokļu reformu, ko izteicām pērn, ir apstiprinājušās – pirmkārt, tās ierobežo fiskālo telpu un, kas ir vissvarīgāk, nerisina zemo algu saņēmēju problēmas. Viņi nespēj izkļūt no nabadzības slazda,” norāda EK pārstāvniecības Latvijā vadītāja v. i. Andris Kužnieks. Latvija ir viena no valstīm, kuras ekonomika tuvojas ES vidējam līmenim visātrāk, taču tai joprojām jārisina iedzīvotāju skaita samazināšanās problēma un jāpanāk, lai ekonomiskā izaugsme dod labumu visai sabiedrībai, norādīts Eiropas Komisijas 2019. gada ziņojumā.
Paklausības procents
Eiropas Komisijas ikgadējā novērtējumā ekonomiskajam un sociālajam stāvoklim dalībvalstīs katrai veltīti vairāki desmiti lappušu. Par Latviju pierakstītas 70 lappuses – par desmit vairāk nekā Igaunijai un par piecām vairāk nekā Lietuvai.
Ziņojumā par Latviju vērtēts, kā septiņu gadu laikā ieviesti dažādi ES ieteikumi. 10% rekomendāciju ieviestas pilnībā, 13% sasniegts jūtams progress, 62% – redzams progress. Pārējie 15% nav ņemti vērā nemaz. Tāpat kā iepriekš šonedēļ skaļi nosaukti vieni un tie paši trūkumi: zema atalgojuma saņēmēju lielais īpatsvars, liels nodokļu slogs zemām algām, nabadzības riskam pakļauto pensionāru skaits 44% (kad ES vidēji 18%), minimālo ienākumu pabalsti nav palielināti, personu ar invaliditāti sociālā aizsardzība vāja, sociālo mājokļu ir maz, nekustamā īpašuma nodokli rēķina pēc novecojušām vērtībām (Latvijā NĪN iekasē 0,8%, kad Eiropā 1,6% no IKP).
“Pabalsti ir palielinājušies tikai minimāli, un tie īpaši nepalīdz mazināt augsto nabadzības un nevienlīdzības līmeni. Valdības vērienīgie plāni palielināt minimālo ienākumu līmeni ir atlikti finansējuma trūkuma dēļ. Zema atalgojuma saņēmēju lielais īpatsvars un plaši izplatītā mazākas algu daļas uzrādīšana nozīmē, ka lielai iedzīvotāju daļai ir tikai minimāls sociālais nodrošinājums. Neraugoties uz zemāko pensiju nelielu pieaugumu, to adekvātuma nodrošināšana joprojām ir problēma, un palielinās tādu vecāka gadagājuma cilvēku īpatsvars, kuri pakļauti nabadzības un sociālās izstumšanas riskam,” secina Eiropas Komisija.
Uzdevumi uz novecošanās fona
Kopējais fons – ES ekonomika aug septīto gadu pēc kārtas, nodarbinātība ir rekordaugsta, iedzīvotāji noveco un produktivitāte zema. Problēmas ievērojami atšķiras dažādās valstīs: vienās lieli parādi, otrās jaunieši nevar atrast darbu, citās mājsaimniecību ienākumi zemāki nekā pirms krīzes. Tāpēc EK uzskata, ka nepieciešama atbilstoši mērķēta politiskā rīcība. Katrai dalībvalstij izstrādātas atšķirīgas rekomendācijas.
Kaut Latvijai ir bijusi strauja izaugsme, turpmāk tā tāda nebūs – EK ziemas prognoze Latvijai šogad ir 3,1%. Viens no izaicinājumiem ir darbaspēka pieejamība un straujais algu pieaugums, kas pārsniedz produktivitāti, tas ir signāls, ka nākotnē ekonomika varētu pārkarst. Labi, ka pieaugusi nodarbinātība, kas liecina, ka Latvija spējusi aktivizēt tās cilvēku grupas, kas krīzes laikā zaudēja darbu, atzīst Mārtiņš Zemītis, EK pārstāvniecības Latvijā ekonomikas padomnieks. Tomēr katru gadu zūd 1% darbaspēka, un, pēc “Eurostat” prognozes, tā tas turpināšoties vēl 20 gadus.
Ko rosina darīt Eiropas Komisija? Divas lietas: ražot un neslimot.
Palielināt produktivitāti. Agrīnajā iedzīšanas procesā viegli sasniedzamie ieguvumi ir izsmelti, un ražīguma izaugsmē arvien lielāka nozīme būs intensīvai zināšanu izmantošanai. “Latvijas vājākā puse ir bijusi inovācija, kurai vajadzīgi ieguldījumi pētniecībā un izstrādē, zināšanu un prasmju attīstībā un citos nemateriālajos aktīvos. Latvija arī gūtu labumu no attālo reģionu ekonomiskā potenciāla uzlabošanas: to pieejamības palielināšanas, kā arī energoefektivitātes, nodarbinātības un ieguldījumu iespēju sekmēšanas,” norādīts ziņojumā.
“Ieguldījumi sociālajā iekļaušanā un veselības aprūpē nepieciešami, lai cilvēki varētu ilgāk strādāt, būt ražīgāki un neslimot,” skaidro Mārtiņš Zemītis. Tam būtu jāpakļauj veselības aprūpes un apmācības politika, mājokļu pieejamība, mobilitāte, publisko pakalpojumu pieejamība – tāda ir EK recepte Latvijai.
Vēl jāmazina nodokļu slogs mazo algu saņēmējiem. “Tas labums no nodokļu reformas mazo algu saņēmējiem bija mazs,” secina M. Zemītis. Latvija atpaliek arī nodokļu iekasēšanā un ēnu ekonomikas samazināšanā, viņš piebilst.
Kopš 2012. gada dažādos formātos Eiropas Komisija prasījusi, lai turpinātos valsts pārvaldes reformas. “60% no administrācijā nodarbinātajiem strādā pašvaldībās, bet pārvaldes reforma uz tām līdz šim netika attiecināta,” kritizē Agnese Dagile, EK pārstāvniecības ekonomikas padomniece.
Veselības aprūpes reforma tiek pieprasīta jau kopš 2013. gada. Arī no EK puses divu grozu sistēma neveicina veselības pieejamību, norāda Dagile. Papildu finansējums no budžeta jāsaista ar aprūpes efektivitātes un kvalitātes kontroles ieviešanu, viņa piezīmē.
Secinājumi un ieteikumi ir arī tieslietās, budžeta izpildē, nodarbinātībā, profesionālajā izglītībā, reģionālajā politikā u. c. jomās. Uz šo ziņojumu pamata notiks EK diskusijas ar dalībvalstīm par to politikas nostādnēm pirms valstu programmu iesniegšanas aprīlī, un pavasara beigās tiks sagatavoti ikgadēji konkrētām valstīm adresēti ieteikumi.
Sāk dalīt nākotnes ES fondu naudu
Eiropas Komisija pirmoreiz piekabinājusi jaunu pielikumu, ar ko sāk diskusiju par ES ieguldījumu prioritātēm dalībvalstīs un izklāsta pirmās idejas par to, kā ES fondi var tikt tērēti nākamajā 2021.–2027. gada plānošanas periodā. Ziņojumam par Latviju pievienots jauns pielikums “D” par turpmāko ES kohēzijas politikas fondu iespējamo izmantošanu. “Tas ir starta šāviens Latvijai sarunām ar Eiropas Komisiju par Eiropas naudas nākotni Latvijā,” norāda Mārtiņš Zemītis.
Viedokļi
Valdis Dombrovskis, Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietnieks: “Lai saglabātu dinamiku nākotnē, būs vajadzīgs augsts konkurētspējas līmenis, kā arī pastāvīga augšupēja konverģence. Lai pilnībā atraisītu mūsu ekonomikas izaugsmes potenciālu, mums ir vajadzīgas strukturālas reformas. Lai veicinātu ražīguma pieaugumu visā Eiropā, mums ir vajadzīgi arī mērķtiecīgi ieguldījumi.”
Marianna Teisena, nodarbinātības, sociālo lietu, prasmju un darbaspēka mobilitātes komisāre: “Demogrāfiskās pārmaiņas un jaunās tehnoloģijas pārveido darba tirgu, un daudzās dalībvalstīs pieaug prasmju trūkums. Mums ir jāmaina pieeja. Lai saglabātu mūsu dzīves līmeni, galvenajai prioritātei ir jābūt ieguldījumiem cilvēku prasmēs, jo īpaši nolūkā paaugstināt mazkvalificēto personu prasmju līmeni.”
Korina Krecu, reģionālās politikas komisāre: “Ziņojumos par valstīm šogad ir ieviests būtisks jauninājums, tajos liela uzmanība ir pievērsta ieguldījumu kavēkļiem un reģionālajām atšķirībām, kā arī komisijas novērtējumam par to, kā ES finansējums nākotnē būtu jāiegulda katrā valstī. Tas mums palīdzēs sākt diskusiju par dalībvalstu ieguldījumu prioritātēm nākamajā desmitgadē un to, kā to sasniegšanā var palīdzēt kohēzijas politikas fondi.”
