“Vārds “brīnumbērns” priekš manis nav vairs aktuāls. Esmu izaudzis no šī vārda.” Saruna ar vijolnieku Daniilu Bulajevu 1
Inga Kaļva-Miņina, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Šonedēļ vairākos krāšņos koncertos Dzintaru koncertzālē klātienē norisinājies septītais “Jūrmalas festivāls”. Festivāla izskaņā 31. jūlijā klausītāji varēs baudīt koncertu “Dzimuši Latvijā”, kurā uz skatuves satiksies izcili Latvijā dzimuši un plašu starptautisku atzinību guvuši mūziķi: tenors Aleksandrs Antoņenko, akordeoniste Ksenija Sidorova, operdziedātāja Laura Grecka, vijolnieks Daniils Bulajevs, pianiste Agnese Egliņa un sitaminstrumentālists Guntars Freibergs, jaunie Latvijas talanti un Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris (LNSO) diriģenta Aināra Rubiķa vadībā. Par dalību rītdienas koncertā, par radošo darbību Covid-19 laikā un turpmākajām iecerēm saruna ar talantīgo vijolnieku Daniilu Bulajevu.
Pagājušajā nedēļā Daniils kopā ar citiem Emīla Dārziņa mūzikas vidusskolas simfoniskā orķestra mūziķiem uzstājās Rostokā, Vācijā. Trīsdesmit jaunie mūziķi no Latvijas, tikpat no Rostokas un Austrijas piedalījās starptautiskā orķestra kopprojektā. Tajā izdzīvoti skaisti koncerti, tostarp arī Sibēliusa vijoļkoncerts kopā ar izcilo vijolnieci Baibu Skridi.
Talantīgais vijolnieks atklāj, ka viņam neesot viena atmiņā paliekošākā vai spilgtākā koncerta, jo viņš katrā koncertā spēlējot tā, it kā tas būtu pēdējais.
Pierādot, ka nav nepārvaramu šķēršļu, jaunais mūziķis uz skatuves ir kāpis arī ar kruķiem, jo pusotru mēnesi pirms kāda koncerta bija salauzis kāju. “Lai kas notiktu, tev ir jāsaņemas un jākāpj uz skatuves, un jāuzdāvina publikai skaistās emocijas, ko var iegūt tieši tavā koncertā,” uzskata Daniils.
Pastāstiet, ko piedāvāsiet klausītājiem “Jūrmalas festivālā”?
D. Bulajevs: Būs ļoti interesanta programma, jo šajā gadā spēlēšu kopā ar Latvijas fantastisko pianisti Agnesi Egliņu. Cik zinu, Maksims Skibickis spēlēs ar akordeonisti Kseniju Sidorovu, ar kuru kopā es spēlēju “Jūrmalas festivāla” koncertā, kas bija pirms trim gadiem. Anna Marija Kubecka spēlēs kopā ar sitaminstrumentālistu Guntaru Freibergu.
Anna Marija izpildīs Karla Marijas fon Vēbera “Concertino” klarnetei un orķestrim, čellists Maksims Skibickis izvēlējās spēlēt pirmo daļu no Dmitrija Šostakoviča Pirmā čella koncerta. Mēs ar maestro Aināru Rubiķi ilgi domājām, ko es varētu nospēlēt.
Izdomāju, ka kopā ar Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri spēlēsim Mečislava Veinberga “Moldāvu rapsodiju”, kas kopā ar orķestri vēl nav skanējusi mūsu valstī. Šo skaņdarbu spēlēju kopā ar Maksimu Taņičevu, kad mums oktobrī VEF Kultūras pilī notika kopīgais solo koncerts. Izdomāju, ka būtu ļoti interesanti to nospēlēt kopā ar orķestri, jo skaņdarbam ir divas versijas.
Ar kādām sajūtām gatavojaties uzstāties Jūrmalā?
Man ir milzīgs prieks, ka arī šajā gadā es varēšu uzstāties Dzintaru koncertzālē.
Man ļoti patīk tā atmosfēra un publika, kas vasarā nāk uz koncertiem. Publika ir priecīga, visi ir pozitīvi noskaņoti.
Ir patiess prieks muzicēt kopā vienā koncertā gan ar saviem draugiem – klasesbiedriem, gan ar kolēģēm Agnesi Egliņu un Kseniju Sidorovu, ar kurām jau pirms tam man ir bijis liels gods uzstāties kopā.
Kā Covid-19 pandēmija ir ietekmējusi jūsu radošo darbību? Kāds jums ir bijis šis laiks?
Godīgi sakot, sākumā tas viss izskatījās diezgan bēdīgi. Kad bija pirmais Covid-19 vilnis, tad daudzi pasākumi, koncerti tika atcelti, pārcelti uz nevienam nezināmu laiku. Bet esmu priecīgs, ka šajā laikā tomēr daudz ko izdevās īstenot.
Pagājušā gada rudenī bija atļauts rīkot koncertus. Izdevās nospēlēt mūsu skolas jubilejas koncertā (Emīla Dārziņa mūzikas skolas jubilejas koncertā “Restart – 75”. – I. K.-M.), kā arī kopā ar Maksimu Taņičevu – mūsu pirmo lielo kamermūzikas solokoncertu (“No baroka līdz 20. gadsimtam”. – I. K.-M.). Uzreiz pēc mūsu koncerta visu aizvēra ciet, tomēr prieks, ka bija iespēja rīkot koncertus attālinātā formātā.
Šajā laikā radošajā sfērā notika arī daudz kas jauns. Es, pianists Daumants Liepiņš un klarnetiste Anna Gāgane kopā ar kamerorķestri “Sinfonietta Rīga” un Normundu Šnē ierakstījām koncertu, kas bija paredzēts televīzijai. Koncertu “Latvijas klasiskās mūzikas jaunās zvaigznes” LTV1 bija iespējams noskatīties 1. maijā.
Savukārt 23. februārī bija koncerts “Sarkisjans un Bulajevs. Dueti”, kas izskanēja “Latvijas Radio 3” “Klasika” ēterā. Kopā ar LNSO koncertmeistaru Georgu Sarkisjanu tiešraidē spēlējām koncertu – divatā, ar divu metru distanci. Interesanti bija tas, ka spēlē divi cilvēki, bet ir trīs instrumenti – Georgs spēlēja vijoli un altu, bet es spēlēju vijoli un klavieres. Tas bija interesants koncerts, kas vēl ir saglabājies “Latvijas Radio 3” “Klasika” arhīvā.
Liels prieks, ka ar pianisti Agnesi Egliņu pirmo reizi satikāmies, kopā spēlējot Lielās mūzikas balvas piešķiršanas ceremonijā. Savukārt maijā Dzintaru mazajā koncertzālē mums bija kopīgs solokoncerts, ko klausītāji varēja baudīt tiešsaistē. Līdz ar to var teikt, ka Covid-19 laikā parādījās arī kas jauns, un tas priecē.
Par spīti neparedzētiem apstākļiem, kas ietekmēja kultūras dzīvi, jums tomēr izdevās piedalīties dažādos jaunos radošos projektos, gūstot arī nozīmīgu un līdz šim vēl nebijušu pieredzi.
Jā, tā bija jauna pieredze spēlēt, kad klāt nav publikas. Apkārt ir tikai ļoti daudz kameru, un koncerts notiek attālināti, jo publika sēž mājās. Tā ir jauna pieredze, bet, protams, gan vieglāk, gan pozitīvāk spēlēt ir tad, kad ir publika. Tad ir pilnīgi citas emocijas. Tu redzi skatītājus, redzi, kā viņi uztver koncertu, nevis to, ka tev apkārt ir tikai kameras un tev nav atgriezeniskās saites ar publiku.
Šajā laikā noteikti izmainījās arī ierastais ikdienas grafiks.
Protams, ikdienas grafiks pamainījās, jo sākumā vajadzēja pierast pie attālinātajām mācībām, vajadzēja domāt, kā tagad plānot savu dienu, lai varētu visu paspēt.
Esmu priecīgs par to, ka man izdevās vairāk laika veltīt, piemēram, kamermūzikai vai duetiem ar stīgu instrumentiem vai pūšaminstrumentiem.
Izvēlējos jaunus virzienus mūzikā.
Esat ļoti talantīgs un tikāt dēvēts arī par brīnumbērnu.
Kad par tevi runā, sakot, ka tevī ir potenciāls, tad tas uz taviem pleciem uzliek vairāk atbildības.
Bet, runājot tieši par šo vārdu “brīnumbērns”, uzskatu, ka tas priekš manis nav vairs aktuāls vārds.
Man šķiet, ka esmu izaudzis no šī vārda, man ir vairāk atbildības.
Muzikālajā ziņā esat izaudzis visu acu priekšā – dalība koncertos, festivālos, uzvaras konkursos. Vai klausītāju pozitīvie vārdi iedvesmo?
Jā, ir ļoti patīkami, ka ir progress un ka nestāvu vienā vietā, un ka arī cilvēki to redz un dzird. Ir liels prieks no viņiem dzirdēt, ka manā sniegumā kaut kas mainās un uz labo pusi.
Tas savukārt dod stimulu darboties tālāk, sasniegt jaunus mērķus.
Protams, ar katru dienu, nedēļu ir vairāk atbildības, vairāk stimula strādāt.
Kur vēl pēc “Jūrmalas festivāla” varēs jūs dzirdēt? Pastāstiet mazliet vairāk par saviem muzikālajiem plāniem.
12. un 19. augustā mums ar pianistu Andreju Osokinu būs divi koncerti, kas veltīti komponistam Astoram Pjacollam, kuram šajā gadā apritētu 100 gadi (koncertprogrammā “Tango klavierēm” kopā ar A. Osokinu Daniils izpildīs Pjacollas ciklu “Četri gadalaiki”, kā arī virtuozus tango. – I. K.-M.). 20. augustā, uzreiz pēc mūsu otrā koncerta, braukšu uz Vāciju, kur notiks meistarklases un koncerti.
Augustā mums kopā ar čellistu Antonu Trocjuku no “DaGambas” ir plānoti vairāki kopīgi ieraksti vijolei un čellam. Ir gaidāmi interesanti pārsteigumi, jo paši šādam sastāvam aranžēsim dažus skaņdarbus. Cerēsim, ka mums viss izdosies.
29. decembrī man ir plānots vēl viens koncerts ar Maksimu Taņičevu, kur mūs spēlēt paaicināja maestro Arturs Maskats. Tagad plānojam interesantu programmu, kas patiktu publikai. Bet 7. novembrī būs mans organizētais projekts, kas pilnībā veltīts Astoram Pjacollam. Ja viss izdosies, kā ieplānots, tad koncertprogramma notiks VEF Kultūras pils Lielajā zālē.
Izklausās, ka gaidāms darbīgs un radošiem projektiem piepildīts laiks.
Ir daudz plānu, daudz darba. Cerēsim, ka viss izdosies un ka visu atkal neaizklapēs ciet.
Kur smeļaties iedvesmu darboties? Varbūt ir kāds skaņdarbs, kas jums sniedz īpašu iedvesmas lādiņu?
Tāda viena skaņdarba nav, jo klausos ļoti dažādu mūziku – gan kamermūziku, gan simfonisko mūziku, gan skaņdarbus vijolei un altam.
Es daru to, kas man ļoti patīk. Iedvesmo tas, ka arī publikai patīk tas, ko es daru.
Manuprāt, mūziķa profesijā tas ir vissvarīgākais. Ja publika nāk uz taviem koncertiem, ja pērk biļetes, tas nozīmē, ka cilvēkiem patīk tavs darbs, un tas savukārt sniedz ļoti lielu iedvesmu un arī atbildību.
Man atmiņā paliek visi koncerti, kuros esmu piedalījies. Mana nostāja ir tāda, ka katrs koncerts var būt kā pēdējais, tādēļ katrā koncertā no sevis ielieku visu, ko varu.
Ko novēlētu klausītājiem, kuri dosies uz “Jūrmalas festivālu”?
Novēlu izbaudīt to laiku, kad beidzot – pēc pusotra gada – koncerti ir klātienē. Ir ļoti forša programma, spēlēs profesionāli mūziķi. Novēlu klausītājiem saņemt patīkamas emocijas un izbaudīt šo koncertu.
