“Katram savs stāsts, nav vienas receptes!” Kā izaudzināt izlases hokejistu? 2
Ilmārs Stūriška, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Sportists nav tomāts – pieredzējušais treneris Ēriks Miļuns, caur kura rokām gājušas vairākas Latvijas hokejistu paaudzes, atzīst, ka īsto audzināšanas recepti uzrakstīt grūti, taču rezultāts var veidoties, tikai sakrītot vairākiem apstākļiem.
Hokeja mīlestība
Ne visiem kā pirmais treneris, bet Miļuns ceļā uz virsotnēm palīdzējis daudziem šā brīža izlases modeļa spēlētājiem.
Visilgāk – no četru līdz 16 gadu vecumam pie viņa trenējies Miķelis Rēdlihs, sešus gadus – Ralfs Freibergs, kādu laiku arī Mārtiņš Karsums, Kristiāns Rubīns, Kristaps Zīle, tāpat Raimonds Vilkoits, kurš ir Latvijas izlases treneru korpusā.
“Savulaik desmit gadus maijā Bostonā braucām uz NHL pirmsdrafta atlases turnīriem, kuros piedalījās 80–100 komandas no Ziemeļamerikas, es vadīju Eiropas izlasi,” “Latvijas Avīzei” stāsta Ēriks Miļuns.
“Vienreiz palaimējās uzvarēt, čehs Tomāšs Plekanecs bija kapteinis, spēlēja vēlākais Baltkrievijas izlases kapteinis Jurijs Kulakovs, arī Jēkabs Rēdlihs, Edijs Brahmanis, Armands Bērziņš. Tur piedalījušies Mārtiņš Karsums, Oskars Bārtulis. Miķeli Rēdlihu neaizvedu, jo viņš mazā auguma dēļ nebija NHL prospekts, lai gan jau no mazotnes varēja redzēt, ka spēlēs, ļoti labi kustējās, slidoja.
Tēvs slidas sezonas laikā ne reizi neasināja, bet tāpat viss notika. Par Karsumu arī varēja redzēt, ka būs talants, trenējās pie trīs gadus vecākiem, un nekādas atlaides nedevu. Viņam smagie kauli un kā lokomotīve – kas ar Mārtiņu saskrējās, tajā dienā vairs neslidoja, ļoti universāls spēlētājs. Zināju, ka spēlēs NHL, pēc pirmās spēles tēvs piezvanīja un teica – tu vienīgais ticēji.”
Freibergam talanta bijis mazāk, taču laikus varēja redzēt īpašības, kas vajadzīgas hokejam, – labi lasa spēli, inteliģents, progresējis ar katru dienu.
“Atceros Rubīna pirmos treniņus, tēvs atveda, vēlāk māte vairāk vadāja. Visu laiku centās būt priekšpusē, pirmais stāties uz vingrinājumiem. Ļoti liels vecāku ieguldījums, organizēja papildu treniņus,” teic Ēriks Miļuns.
“Zīle ir darbaholiķis, vienmēr apzinīgs, komandas cilvēks, nav tehniskais spēlētājs un īpaši spēcīgs, bet ar drošsirdību, neatlaidību visu laiku ir ripas ceļā. Ļoti vērtīgs spēlētājs aizsardzībā. Nekad nav bijis ārzemju klubā, bet nonācis līdz Rīgas “Dinamo” un izlasei, patīkami redzēt, ka treneris uzticas izšķirošajos brīžos.”
Vilkoits varētu joprojām spēlēt, darba spējas ļoti lielas – līdzīga tipa dotības kā Karsumam, bija komandas kapteinis. Taču patraucējušas traumas.
Kā izaudzināt izlases līmeņa hokejistu? “Jāsakrīt lietām – jābūt talantam, ģimenei, kas palīdz un virza, vajadzīgs liels finansējums. Ja neesi bijis visās nometnēs, turnīros, tad iespējas nonākt līdz augšienei ir sarežģītas.
Ļoti svarīgas ir darba dotības, hokeja mīlestība. Nevienam no šiem spēlētājiem nekrīt ārā vecāku nepiepildītie sapņi, jo bieži ir tā, ka vecāki grib vairāk nekā bērni,” novērojis Ēriks Miļuns.
“Katram savs stāsts, nav vienas receptes. Noteikti ar darbu var sasniegt vairāk nekā talantu.”
Sapņu komanda
Aivars Skudra ir treneris ar 50 gadu stāžu, audzinājis vienu no labākajiem iesaukumiem Latvijas hokejā – 1988. gadā dzimušos puišus. Aizsargiem Oskaram Cibuļskim, Kristapam Sotniekam un Artūram Kuldam bijis pirmais treneris, pie viņa bijuši arī uzbrucēji Kaspars Daugaviņš un Andris Džeriņš.
“Aizsargi sāka no 1. klases trenēties, Sotnieks atnāca trīs gadus vēlāk, bet spēja īsā laikā panākt pārējos un tikt sastāvā. Oskars bija ļoti centīgs, kā latviešu zemnieks, katrā spēlē arī kādus mēsliņus sataisīja,” ar smaidu atceras Aivars Skudra.
“Artūrs – ļoti fanātisks, cītīgi gatavojās, fiziski sākumā gāja pagrūti. Katrs fizioloģiski attīstās atšķirīgi, viņš izstiepās vēlāk – 14–15 gadu vecumā. Neteikšu, ka bija lieli talanti bērnībā, viņi izsitās, pateicoties darba spējām. Džeriņš bija sporta spēļnieks, vispusīgs. Visi ar mācībām tika galā labi.”
Šai komandai esot bijušas problēmas ar ledus treniņiem, īpaši pēc tam, kad saplīsis “Daugavas” stadiona “pūslis”. Reizēm trenēties braukuši uz Talsiem, ziemā – ārā laukumā pie Rīgas 61. vidusskolas, pats Skudra lējis ledu.
Vasarā daudz slidojuši ar skrituļslidām. Lai gūtu spēļu praksi, bieži braukuši ārpus Latvijas – Austrumeiropas čempionāts, turnīri Krievijā, ASV, Somijā, Igaunijā. Treneris priecīgs, ka audzēkņi viņu atceras, Kulda vēl nesen apciemojis.
“88. gads bija sapņu komanda, vienu reizi uzvarējām pat Latvijas čempionātā divus gadus vecāku spēlētāju grupā,” lepns ir Skudra.
“Kad viņiem bija 16–17 gadi Austrumeiropas čempionātā izšķirošās spēles notika Kijevā, finālā tikāmies ar “Sokol”. Mums puse komandas nevarēja paslidot, domāju, ka kāds no ukraiņiem bija notrinis slidas, tā nevarēja būt sagadīšanās, pat vārtsargs nevarēja paspēlēt. Asināmā nebija, skraidīju pa halli, līdz dabūju no meistarkomandas. Sākām spēli ar astoņiem hokejistiem, pārējiem es asināju slidas. Pirmajā periodā puiši noturēja neizšķirtu, pēc tam jau visiem slidas bija gatavas un uzvarējām. Pretinieku treneris vēl bļāva – ja nevarat uzvarēt, kaut sitiet!”
Latvijas izlase, spēlētāju pirmie treneri
Rihards Bukarts – Gunārs Krastiņš, tēvs Ralfs
Roberts Bukarts – Gints Bisenieks, tēvs Ralfs
Kristiāns Rubīns – Miks Dzindulis
Jānis Jaks – Ralfs Bukarts
Rodrigo Ābols – Oļegs Jurenko
Mārtiņš Dzierkals – Boriss Bispens, Eduards Diļevka
Andris Džeriņš – Aivars Šinelis
Mārtiņš Karsums – Igors Smirnovs
Kaspars Daugaviņš – Ojārs Rode
Ronalds Ķēniņš – Edmunds Vasiļjevs
Miks Indrašis – Jānis Astratovs
Miķelis Rēdlihs – Jānis Kupčs
Lauris Dārziņš – Igors Smirnovs
Māris Bičevskis – Jānis Astratovs
Rihards Marenis – Edmunds Vasiļjevs
Oskars Batņa – Andris Bartkevičs
Renārs Krastenbergs – Lolita Andriševska, Eva Dinsberga
Ralfs Freibergs – Ēriks Miļuns
Uvis Balinskis – Roberts Grosbergs
Oskars Cibuļskis – Aivars Skudra
Artūrs Kulda – Aivars Skudra
Kristaps Sotnieks – Aivars Skudra, Andris Bartkevičs
Kristaps Zīle – Eduards Diļevka
Gunārs Skvorcovs – Edmunds Vasiļjevs
Gints Meija – Jānis Kupčs
Jānis Kalniņš – Gints Bisenieks
Ivars Punnenovs – Ģirts Ūdris
Matīss Kivlenieks – Guntis Bāliņš
