– Stājoties amatā, teicāt, ka Opera ir liels kuģis, kurš nevar strauji mainīt kursu. Vai jaunajā sezonā vēl būs arī kaut kas no iepriekšējām iestrādēm vai kuģis, ja tā var teikt, sāks iet pa jaunu repertuāra gultni? 9
– Jā, šī sezona jau ir pilnībā mūsu veidota. Viens no stratēģiskiem virzieniem ir jauno režisoru iesaiste. Viesturs Meikšāns iestudēs operu “Makbets”. Margo Zālīte režisē “Mazo burvju flautu” Jaunajā zālē. Tā būs stundu gara izrāde, vismaz trīsreiz saīsināta, lai bērni nepagurtu, ar interaktīvām darbībām un iestudēta tā, lai pēc tam varētu vest pa Latviju un izrādīt arī mazākās zālītēs. Ieguvums ir tas, ka video veidos Ineta Sipunova, augstas klases meistare, kas sadarbojusies arī ar Alvi Hermani operas “Jenufa” iestudējumā. Protams, aicināsim arī ciemiņus no ārzemēm. Esmu runājis ar pazīstamo krievu režisoru Timofeju Kuļabinu, kurš, Aināra Rubiķa aicināts, Novosibirskā iestudēja skandalozo “Tanheizeru”. Viņš bija atbraucis uz Rīgu, un mēs runājām par iespēju 2017. gadā iestudēt kādu no Igora Stravinska interesantiem, mazzināmiem darbiem.
Bet sezonu sāksim 18. septembrī ar Jāņa Lūsēna un Māras Zālītes “Putnu operas” atjaunojumu, jo izaugusi jauna paaudze un bērnu izrāžu nekad nevar būt par daudz. Gan skatītājiem, gan profesionāļiem ārkārtīgi interesants būs piecu viencēlienu baleta uzvedums “Bolero”. Mana ideja bija iedzīvināt Modesta Musorgska “Izstādesgleznu” tēlos, kam piekrita arī Leimaņa kungs, un nu veidojam uzvedumu, kādu nav iestudējies neviens pasaules teātris. Decembrī pirmizrādi piedzīvos Štrausa operete “Sikspārnis”, manuprāt, lieta, kurai repertuārā vienkārši jābūt. Jā, dziedātājiem būs grūti, un ļoti svarīgi, kas spēlēs piedzērušos cietumsargu Frošu – lomu bez dziedāšanas, kas pa spēkam tikai tādiem augstas klases aktieriem, kādi ir Nacionālajā teātrī. Operetes režisors būs Edmunds Freibergs, kuram ir vērtīga pieredze ar gana asprātīgi veidotām komiskām izrādēm. Un sezonas noslēgumā vajadzētu būt jaunam latviešu darbam. Parīt, 3. septembrī, savu operu demonstrēs Ēriks Ešenvalds. Cerams, viss būs kārtībā un sezonu varēsim noslēgt ar operu “Iemūrētie”.
– Kas tika gaidīta jau iepriekšējā sezonā.
– Ko darīt, tāpat kā skroderim, arī komponistam gadās, ka nesanāk laikā. Man jau ir skaidrs, ka 2018. gadā, atzīmējot Latvijas valsts un Operas simtgadi, Gunta Gailīša režijā iestudēsim Alfrēda Kalniņa “Baņutu”. Izvairīsimies no padomju laika uzslāņojumiem ar autoram 1940. gadā uzspiesto līksmo Līgo skatu epilogā, bet veidosim operu oriģinālā ar visām traģiskajām beigām un kā iespējami precīzu 1919. gada uzveduma kopiju – ar tādām pašām dekorācijām un tērpiem, ko, protams, tagad mēs varam redzēt tikai senos fotoattēlos.
