– Jauno sezonu esat sākuši ar jaunu nosaukumu – Latvijas Nacionālā opera un balets. Vai ir jau kādas atskaņas? 9
– Tās izjutīšu, kad Rīgas dome piestādīs valstij rēķinu par Operas ēkas īri. Viens no iemesliem Operas nosaukuma maiņai ir – parādīt sabiedrībai, ka opera kā ēka ir kas cits – Opera kā valstij piederoša kapitālsabiedrība, kas iestudē operas un baletus. Ēka pieder Rīgas domei. VSIA “Latvijas Nacionālā opera un balets” valstij.
– Un es domāju, ka jaunais nosaukums ieviests, lai izrādītu pienācīgu cieņu Leimaņa kungam un baleta māksliniekiem.
– Arī tas būtiski. Taču man bija ļoti svarīgi likt saprast, ka ēkai un kapitālsabiedrībai ir divi atšķirīgi īpašnieki. LNOB ir īrnieks. Teorētiski savas izrādes mēs varētu rādīt arī VEF Kultūras pilī. Līdz šim, aizejot pie Rīgas domes priekšniekiem un sakot, ka, lūk, pūst tepiķis, citviet drūp logs vai ūdens tek no griestiem, saņemu atbildi: daži tūkstoši eiro gadā par īri nav nekāda nauda un no tās neko nevar dabūt atpakaļ ēkas saimnieciskām vajadzībām. Nu ko, tādā gadījumā īres maksai jābūt tādai, lai tā segtu reinvestīcijas ēkā! Tikai tagad visi sapratuši situāciju, un Rīgas dome nosaka valstij īres maksu pēc komerciāliem izcenojumiem – tie ir 250 000 eiro gadā. Vēl līgums nav noslēgts, taču es pie šā dokumenta parakstīšanas sēdēšu klāt un uzmanīgi skatīšos, lai tiktu ierakstīts punkts par pietiekamām reinvestīcijām ēkas uzturēšanai un remontiem. Pie nosaukuma maiņas ķēros tālab, lai abās pusēs – Rīgas domē un valstī – saprastu, ka beidzot kaut kas jāsāk darīt. Piemēram, 2018. gadā zālē jānomaina krēsli…
– Pašreizējiem cilvēki ziedoja naudu, aiz katra ir plāksnīte ar ziedotāja vārdu.
– Bet īstenībā tie ir ļoti neērti, nolietojušies, nograbējuši, čīkst, skaidas nāk ārā, plēš zeķes… Lai apmainītu pret jauniem, moderniem, ēkas stilistikai atbilstošiem, lai būtu priekšā titri ar iespēju katram skatītājam pašam mainīt valodu, lai nav kā līdz šim jāmežģī kakls, skatoties griestos dēlī ar subtitriem… Tas viss maksā ļoti daudz. Pat ja Operai kā kapitālsabiedrībai būtu šī nauda, es to taču neieguldītu ēkā, kas pieder citam īpašniekam, šajā gadījumā Rīgas pašvaldībai. Protams, pastāv dažādi risinājumi, bet visiem ir vajadzīga politiskā griba.
