Kā uz lauksaimnieku nelaimes pērn izpletās mazo spēkstaciju īpašnieki 0
Amatas novada Drabešu pagasta Billēs Jānis Leišavnieks veiksmīgi atjaunojis mazo hidroelektrostaciju, kurā jau piecpadsmit gadus ražo elektrību. Tā bijusi pirmā ar hidroturbīnām uzceltā spēkstacija Latvijā. Tās atjaunošanā kopā ar zemes darbiem jau ieguldīts aptuveni miljons eiro.
Brikšņu vietā – sakopta ainava ap Amatu
Kad pagājušā gada nogalē mēs, “LA” žurnālisti, viesojāmies Billēs, paši savām acīm redzējām, ka šī kādreiz pamestā un piedrazotā teritorija pārvērtusies līdz nepazīšanai. Brikšņu, pussabrukušu šķūņu un drazu kalnu vietā ir sakārtota ap 15 hektāru liela teritorija ar 0,5 hektāru caurteces peldvietu, sporta laukumiem, Amatas upes apvedkanāliem 1,5 km kopgarumā.
Jānis Leišavnieks gan atzīst, ka kredīta saistības SIA “Billes HES” vēl neesot pilnībā dzēstas, tāpēc ka aizdevums bijis nepieciešams, lai līdzās spēkstacijai atjaunotu arī sendienis celtās fabrikas ēkas, kurās kopš 2006. gada iekārtots viesu nams. Ēkas bijušas tik bēdīgā stāvoklī, ka derīga bija palikusi tikai fasāde un dažas iekšējās sienas. Bet savulaik bankā ņemto aizdevumu 350 000 latu (ap 498 000 eiro) apmērā, kas ņemts tikai spēkstacijas atjaunošanai, tā jau esot atstrādājusi.
Kā Jānis atklāj, par enerģētiķi kļuvis nejauši, savulaik Jelgavā izstudējis mežsaimniecību, tad pievērsies lauksaimniecībai, Drabešu pagastā saimniekodams ap 100 hektāru lielā saimniecībā. Pašlaik viņam pieder tikai spēkstacija, viesu nams un 15 hektāri zemes.
Ūdens pieplūduma rekords
“Kopš 2002. gadā spēkstacija atjaunota, saražoto elektrību izmantojam savām vajadzībām. Bet pārpalikumu pārdodam kopējā elektrotīklā. Spēkstaciju darbina trīs hidroturbīnas,” stāsta Jānis. “Ja upē ūdens līmenis ir pietiekams, tad vienā stundā ar tām var saražot 375 kilovatus. Tiesa, tāds apjoms parasti sanāk tikai aptuveni divus mēnešus gadā. Pārējā laikā – atkarībā no ūdens pieplūduma. Aizvadītais gads gan bija labāks nekā citi lielo lietavu dēļ. Lauksaimnieki no tā stipri cieta, bet mēs – mazo spēkstaciju īpašnieki – uz citu nelaimi laimējām.”
Tā kā viena no hidroturbīnām darbojas automātiski, par ūdens līmeni pārraidot datus mobilajā tālrunī, spēkstacijas saimnieks vienmēr laikus uzzina, kā tā strādā un vai nav nepieciešama režīma maiņa. Spēkstacijas turbīnas biežāk jāpieskata rudenī, kad kokiem nokrīt lapas, tāpat ziemā, kad, iestājoties salam, upē veidojas ledus vižņi. Tad visbiežāk veidojas sanesumi, kas var radīt aizsprostojumus, traucējot turbīnu ritmisku darbību.
“Citiem īpašniekiem ir laimējies, tāpēc ka viņi pārņēma padomju laikos kopsaimniecībās uzceltās mazās spēkstacijas, kas nebija pilnīgi izpostītas,” stāsta Jānis. “Bija saglabājušās turbīnas un citas iekārtas, tāpēc elektrības ražošanu tur varēja atsākt vienkāršāk un ātrāk. Bet Billēs viss bija jāsāk no nulles.”
Jānis Leišavnieks atzīst, ka neesot jau gluži tā, ka no saražotās elektrības nauda plūst kabatā kā pa reni. Spēkstacijas uzturēšanā un kanāla attīrīšanā no upes smilšu sanesumiem ik gadu arī jāiegulda.
“Ja zemes darbiem vajadzīgā smagā tehnika nav pašam, tad tā jānomā, tāpat jāalgo cilvēki, kas prot ar to strādāt. Tāpēc nekāda dižā peļņa aizvadīto piecpadsmit gadu laikā, kopš izdevies atjaunot spēkstaciju, vēl nesanāk. Joprojām daudz ko uzņēmumā nevaram atļauties, jo bankas kredītu saistības joprojām ir pirmajā vietā. Bet gandarījums ir tas, ka ar manām un manas ģimenes piederīgo rokām izdevies sakārtot zemes stūrīti Amatas krastā,” viņš saka.
Soda nauda par negūto peļņu
Valsts ieņēmumu dienesta mājas lapā redzams, ka SIA “Billes HES” iekūlies nodokļu parādnieku sarakstā. 2017. gada novembrī – 8775,62 eiro apmērā.
“Salīdzinājumā ar ieguldīto miljonu spēkstacijas atjaunošanā šī summa, protams, ir nieks. Bet ar šo uzņēmumu ienākuma nodokli valsts mani tīšām dzen šajos parādos, tāpēc ka man jāmaksā nauda, ko neesmu nopelnījis, un vēl uzliek soda naudu par maksājuma kavējumu. Ar tiem parādiem es grozos kā zutis uz pannas!” pukojas Jānis Leišavnieks, “vienīgā cerība, ka pēc šogad uzsāktās nodokļu reformas, kas pārtrauc šo priekšnodokļa maksāšanu, turpmāk vairs nebūšu valstij neko parādā.”
Jānis Leišavnieks uzskata, ka uzņēmējdarbībai stipri kaitē biomasas audzētāji un elektrības ražotāji, kuriem valsts maksā vairāk nekā par mazajās spēkstacijās saražoto elektrību. Viņaprāt, tāpēc iedzīvotājiem sadārdzinās elektrības rēķini.
Jautāts, vai mazā spēkstacija varētu pastāvēt, ja pārdotu elektrību, piemēram, par biržas cenu, Jānis Leišavnieks atbild, ka nekas neiznāktu. “Nerēķinot izdevumus par zemes darbiem, mazā spēkstacija varētu izvilkt dzīvību, ja par kilovatstundu maksātu ap 10 centiem.”
Bille un SIA “Billes HES”
* Bille (agrāk Billes manufaktūra) – ciemats 78 km no Rīgas, Amatas novada Drabešu pagastā Amatas upes krastā un pie Billes HES kanāla.
Ciems vēsturiski veidojies pie Billes tūka fabrikas. 1876. gadā fabriku būvējusi spāniete Izabella, no kuras vārda, iespējams, arī cēlies Billes tagadējais nosaukums. Šeit tika uzbūvēta Latvijā pirmā hidroelektrostacija ar hidroturbīnām – vilnas tūka fabrikas mašīnu darbināšanai un apgaismošanai. Otrā pasaules kara laikā hidroelektrostacija tika izpostīta.
* SIA “Billes HES”. Pamatkapitāls: 4980 eiro. Apgrozījums: 2015. gadā 165 960 eiro; 2016. gadā – 203 455 eiro. Peļņa: 2015. gadā 42 697 eiro; 2016. gadā 92 397 eiro
Avots: Firmas.lv
