“iz velis auklys izmozguotuo aizvakardīna”. Līgas Rundānes dzeja 0
Dzejniece Līga Rundāne atzīst, ka viņā mīt divas atšķirīgas dabas – viņa ir gan spilgta sapņotāja, gan arī analītiska praktiķe. “Man patīk, ka es šos divus it kā atšķirīgos atskaites punktus varu lieliski savienot. Es varu mierīgi apstāties ielas malā, lai klusā bijībā apbrīnotu rasas pilienu rudenīgā tīmeklī un ieraudzītu tur gleznu ar veselu stāstu, bet nākamajā brīdī pārslēgties uz racionālu situācijas analīzi un ieurbties tajā līdz pamata dzīlēm,” viņa stāsta.
L. Rundāne Rēzeknes Augstskolā (tagadējā Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmija) studējusi filoloģiju, Rīgas Stradiņa universitātē ieguvusi otru profesiju – mākslas terapeits ar specializāciju drāmas terapijā. Strādā gan skolā, gan veselības aprūpes jomā – deviņpadsmit gadi ir aizritējuši, Kārsavas vidusskolā skolēniem mācot latviešu valodu un literatūru, savukārt kopš 2010. gada strādā drāmas terapijas jomā – gan individuāli, gan grupā. Ir Latvijas Drāmas terapijas asociācijas valdes priekšsēdētāja, dibinātājbiedre. No šī gada septembra strādās Āgenskalna Valsts ģimnāzijā par latviešu valodas un literatūras skolotāju, paralēli arī drāmas terapijas privātpraksē.
Rēzeknes Augstskolas izsludinātajā dzejoļu konkursā Līgas dzeja tika novērtēta ar galveno balvu un iekļauta Rēzeknes Augstskolas jauno autoru krājumā “Pie-la-vī-ties” (2003), kas bija pirmā Līgas publikācija. 2004. gadā dienasgaismu ieraudzīja L. Rundānes dzejoļu krājums “Leluos atlaidys” (2004). Autores darbi izlasāmi arī mūsdienu latgaliešu dzejas antoloģijā “Susātivs” (2011), Rēzeknes Augstskolas literātu kopkrājumā “Pīturys punkti bez pīturu” (2013). Līga ir līdzautore grāmatai “Gostūs pi Boņuka” (2017), kas jaunākā skolas vecuma bērniem (un ne tikai) interaktīvā veidā vēsta par Latgali.
Pateicoties latgaliešu rokmūziķim Sovvaļnīkam, dzejnieces dzejoļi “Vysi vieji”, “Atrasšu tevi” un “Vosoruošonai” ir pārtapuši par dziesmām. L. Rundāne divas reizes ir saņēmusi latgaliešu kultūras gada balvu “Boņuks” – 2008. gadā par labāko dzeju, bet 2010. gadā – kā labākā skolotāja.
– Dalība vasaras kursos skolotājiem “Vosoruošona”, kuru laikā var iepazīt latgaliešu valodu un Latgali, tevi ir iedvesmojusi aktīvāk rakstīt dzejoļus. Ar ko tev asociējas “Vosoruošana”?
L. Rundāne: – “Vosoruošona” ir atrāvusi vaļā kaut kādas vārdu durvis, kas manī bija ilgi aizvērtas. Bet es vienalga rakstu tik, cik man gribas rakstīt pēc manām izjūtām, nevis uzstādījuma, ka jāraksta. Šie kursi ir brīnišķīga satikšanās ar savu dzimto valodu, tāds dziļš un intīms process, no vienas puses, bet no otras – valodas svētku nedēļa, kur stiprināt savu identitāti. Tā arī radās dzejolis “Vosoruošonai”, kas vēlāk pārtapa dziesmā. Man liekas, ka šajos vārdos precīzi esmu atklājusi savas izjūtas un to, ka tas ir kaut kas vairāk par vienkāršu valodas un cilvēku satikšanos.
– Kā nolēmi kļūt par drāmas terapeiti? Vai zināms nopelns te ir arī filoloģijas studijām?
– Drāmas terapija ir mana otrā lielā mīlestība. Pirmā ir literatūra. Patiesībā šīs divas jomas ir ārkārtīgi cieši saistītas un tuvas. Vai es būtu satikusies ar drāmas terapiju bez filoloģijas? Domāju, ka būtu. Bet fakts, ka esmu filoloģe, man ļoti palīdz arī šajā ziņā, jo es varu daudz brīvāk spēlēties ar metaforām un tēliem, un citiem “zvēriem”, saprotu, ko šie instrumenti nozīmē un kā tos izmantot, lai iegūtu maksimālu efektu.
– Tev ir izveidojusies zināma saikne ar Boņuka tēlu – divas reizes tev piešķirta šajā vārdā nosauktā latgaliešu kultūras gada balva, esi līdzautore grāmatai “Gostūs pi Boņuku”. Ar ko tev pašai saistās Boņuka tēls?
– Boņuka tēlā, man liekas, ir tas latgaliskais īstums un vienkāršība. Jāņa Klīdzēja Boņs saka, ka viņā ir tāda jušana par cilvēku, par dabu. Boņs klausās, kā pavasarī dīgst zāle, kā spraucas asni cauri zemes garozai, bet citā reizē viņš ir gatavs aizstāvēt Paulīni un domā, kāpēc cilvēki nodara viens otram sāpes. Tāds ir šis tēls.
Šajā “Kultūrzīmju” numurā piedāvājam jaunākos Līgas Rundānes dzejoļus no cikla “Reita miniaturys”.
***
reita inventarizaceja
smuordej piec kopeja i piparmātru vīnuvīt
klusūs sarunu nūstuošonys
putynu bolsi saauž teiklus
īlaikojam
i spielejam samaituotūs teleponus
smejomēs jūceigim smīklim
laikam par sevi
***
iz velis auklys
izmozguotuo aizvakardīna
i nazcik laipnu vuordu
daspraustu ar knagim
viejoj reita saulē
***
manī cipresis saaug
mes veromēs
kolnu viersyunēs
muokūni aizmaun
kotrys iz sovu pusi
mes sagiunam vieju
i stuostam jam
par saknem i
reita sauli
***
pasauļs atīt
kasreitu
i prosa nūsaukt jū
vuordā
soldonā
skobā
ci ryugtā
šudiņ
maņ bišu reits
zumeigi tumeigs
i skons
***
skaistūs dīnu
projekcejis
aizaskoloj nūtakcaurulēs
a pādeigais nalobums
izškeist
inteligentuos reita sarunuos
lai slaveits
zaļūs vardivu kūrs
***
reita mīrs
atīt
ar staipeigu lītu
i mozguota asfalta smuordu
īmārcu pierstus
opora vydā
i nūrokstu jam sms
maņ pateik
***
šūreit
saplāsti
muokūņu lapači
aizsuoc
globalys sarunys
zeimej kartis i
sadola
interešu zonys
raugu atguoduot
ci muna satiks
tovejū
