Pirmo reizi uz gada vārdu un nevārdu pretendējis viens jaunvārds 3
Linda Kusiņa-Šulce, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Vakar notika tiešsaistes preses konference, kurā tika atklāti Rīgas Latviešu biedrības Latviešu valodas attīstības kopas (LVAK) un Latvijas Rakstnieku savienības ikgadējās akcijas “Gada vārds, nevārds un spārnotais teiciens” uzvarētāji.
Vienmēr sekoju šim notikumam līdzi, bet šogad pirmo reizi man bija gods piedalīties žūrijā, kas lēma par uzvarētājiem katrā kategorijā (tomēr vērts aizdomāties, ja kategorija nosaukta par “gada nevārdu”, vai tajā ir uzvarētājs vai tomēr zaudētājs?).
Atspoguļojot laika garu
Atšķirībā no citām reizēm, kad ieraudzīju tikai tos vārda un nevārda kandidātus, kurus žūrija izvēlējās atklāt, šoreiz man bija iespēja izlasīt pilnīgi visus iesūtītos vārdus un teicienus visās kategorijās.
Klāsts patiešām iespaidīgs, turklāt interesanti, ka bija gan tādi vārdi, kurus iesūtījis tikai viens cilvēks, gan tādi, kurus pieteikuši vairāki un pat daudzās dažādās versijās.
Absolūts uzvarētājs skaitlisko piedāvājumu ziņā bija 2020. gada realitātes atspoguļojums – pārvietošanās ierobežojumi, kas ieguvuši šādus sinonīmus: aizklape, aizslēdze, aizslēdzis, aizslēgums, aizvērtnis, aizvērums, cietāre, cietis, cietlaiks, cietslēdze, cietstāve, cietstāvis, dižliedze, dižpauze, dižslēdzis, dižslēgtenis, dižstāvis, iepauze, lielslēgs, lokāde, mājguļa, mājizolācija, mājsēde, mājsēdis, mājtupe, mājtvere, mājtveris, noslēdze, saspunde, sērgiespunde, slēdzgulis, slēdzne, slēdznis, slēgonis, slēgstāve, slēgtdienis, slēgtnis, slēģis, spunde, sliedzene, stāvslēdzis, vietpratība, vietsēde, visapture, visapturis, visnestrādne, visslēdze. Pat neesmu pārliecināta, ka pamanīju tiešām visus variantus, kas bija iesūtīti.
Vienīgais variants, kuru vairāki žūrijas locekļi no šiem izvirzīja apspriešanai, bija “mājsēde”, tomēr gada vārda titulu izpelnījās cita 2020. gada parādība – apzīmējums “sejauts”, kas ļautu izvairīties no maskas vārda.
“Sejauts” ir gan latvisks, veidots pēc tā paša principa kā “galdauts” un “kājauts”, gan ļautu izvairīties no valodiskiem pārpratumiem, kurus īpaši pavasarī atjautīgi ļaudis izmantoja, sabiedriskajā transportā uzliekot uz acīm karnevāla maskas. Turklāt sejauts arī atbilst akcijas nerakstītam noteikumam – šis vārds apzīmogo konkrēto gadu, kurā tas izvirzīts, un ļauj to ierakstīt vēsturē.
Tā, piemēram, 2019. gadā par gada vārdu atzītā “notumse” aprakstīja aptumšošanos, mijkrēsli, spuldžu izslēgšanos, kā arī daudzu citu svarīgu ierīču nedarbošanos, ko izraisījusi nopietna kļūme elektroapgādes tīklā.
Pandēmijas realitāti atspoguļoja arī vairāki citi jaunvārdi, to vidū īpaši izceļams “kovidiots”, kurš pirmo reizi akcijas vēsturē bija iekļuvis starp pretendentiem gan gada vārda, gan gada nevārda kategorijā.
Vairāki žūrijas locekļi aizrādīja, ka šo jēdzienu kā pretinieku apklusināšanas līdzekli izmanto visas puses – gan tie, kas uzskata, ka pandēmija nepastāv, un pieprasa atcelt visus ierobežojumus, gan tie, kuri vēlas pretiniekam pārmest sazvērestības teoriju izplatīšanu.
Ilgi meklējumi
Apspriežot šī gada akcijā izvirzītos gada vārda un nevārda kandidātus, žūrija diskutēja arī par jēdzieniem, kuriem atbilstošais latviskais termins vai nu joprojām nav tapis, vai arī to nav pieņēmuši lietotāji.
Tā, piemēram, apzīmējumu “ekrānšāviņš” tā arī nav izdevies pilnībā iznīdēt, kaut arī tam jau pirms desmit gadiem izveidots latvisks analogs “ekrānuzņēmums”.
Arī šogad “ekrānšāviņš” parādījās starp gada nevārda kandidātiem, tāpat ar jaunajām tehnoloģijām saistās nevārdi “posts” (ieraksts sociālajos tīklos vai portālos), “podkāsts”, tomēr šoreiz ar tehnoloģijām saistītu nevārdu kandidātu bija samērā maz. Varētu sacīt, ka gan vārda, gan nevārda meklējumi pamatā notikuši reālās, nevis virtuālās dzīves notikumos.
Katru reizi uz gada vārdu pretendē jaunvārdi, un arī šogad šajā kategorijā tika iesniegts diezgan daudz darinājumu, tomēr lielākoties tie bija mākslīgi veidoti vārdi, kas varētu būt interesanti kādā draugu vai līdzīgi domājošu cilvēku lokā, teiksim, “gretīnisms” – klimata aktīvistes Grētas Tūnbergas sludināts tīņu eko-populisms, “prātgrozis” – influencera vietā, “rituālie ķekši” – portāla “Latvija.lv” ekrāni pilni ar neskaitāmām atzīmējamām pārbaudēm.
No šādiem veidojumiem man pašai interesantākie šķita “plaukttīre” – paniktendēta iepirkšanās, “plūciņš” – asa diskusija, pārsvarā sociālajos tīklos, un “skaļskapte” vārda “trimeris” vietā.
Tāpat piedāvāts vārds “rādne”– fitnesa aproce vai kāds cits mazekrāns, kas sajūgts ar viedierīci vizuālu datu pārraidīšanai, “rečekisti” – publicēto ziņu patiesuma pārbaudītāji, “amatu karuselis” – rotācija valsts iestāžu darba vietās, “masku mediji” – nenogurstoši par masku valkāšanu atgādinošie plašsaziņas līdzekļi.
Vairāki žūrijas locekļi aicināja pie nevārdiem pieskaitīt arī tādus veidojumus valodā, kas paši par sevi nav nepareizi, bet tiek lietoti nevietā, piemēram, “atzīmēt (jubileju)” svinēšanas vietā, vai arī ir tieši pārcēlumi no svešvalodām, kā “melnais ledus” atkalas un apledojuma vietā, “līdziesaiste” līdzdalības vietā, “vakcīna” un “vakcinēties” potes un potēšanās vietā un citi.
Par visnegantāko un latviešu literārās valodas normām neatbilstošāko no iesūtītajiem nevārda kandidātiem tika atzīts “vaibs”, kas kļuvis īpaši populārs jauniešu vidē un apzīmē gaisotni, sajūtas.
Jāvāc visu gadu
Šoreiz tika nolemts atteikties no viena gada savārstījuma izcelšanas. Šajā kategorijā bija samērā maz pretendentu, un bija jūtams – iesūtīti tikai pēdējā laikā pamanīti teicieni.
Te nu LVAK atgādina – iesūtīt pretendentus gada vārda, nevārda, spārnotā teiciena un savārstījuma kategorijā pa e-pastu “[email protected]” iespējams – un pat vēlams, lai neaizmirstos! – visu gadu.
Vismaz pati apņēmos tieši tā darīt, jo, cenšoties atcerēties, kas tad vēl tāds interesants gada laikā pamanīts, prātā iekrita tikai tulkotājas Daces Meieres rosinājums īkšķīša emotikonu feisbukā pārdēvēt par tīkšķi.
Uz 2020. gada savārstījuma titulu pretendēja ziņās un komentāros pamanīti vārdu virknējumi, piemēram, “Dumpis aicina sēdēt mājās, Kariņš saglabāt mieru, bet Viņķele – neaizrauties ar vīniem”, “Mani sāk uztraukt tas, ka tas plāns, kas mums ir, vismaz man nav saprotams. Un, ja man nav viņš galīgi saprotams, iespējams, ka daļai sabiedrības viņš arī nav līdz galam saprotams”.
Pretendenti spārnotā teiciena kategorijā šogad saistījās ar visdažādākajām jomām, turklāt tie var būt gan jokpilni un nejaušas pārteikšanās radīti kā, piemēram, “Aitai plāns bē ir vienmēr”, “Iziet ielās ar gaumi un gribasspēku”, “No dīvāna labāk redzams”, “Noskaņojums kā Karlsonam. Propellers griežas, bet lidot nekur nedrīkst”, “Mana gaidītākā dāvana kopš bērnības”, “Rādām viens otram savas olas!”, “Draugi, nav labi!”, “Tas tiešām ir ļoti satraucoši, jo Latvijā uz nabadzības robežas dzīvo apmēram pusmiljards cilvēku” un “Tie cilvēki, kuri ir nomiruši no kovida, tiem, protams, šie Ziemassvētki arī nebūs”, gan arī apzināti veidoti, lai uzrunātu sabiedrību.
Gada spārnotā teiciena kategorijā par uzvarētāju tika atzīts ar koronavīrusa pandēmijas realitāti cieši saistītais mediķu aicinājums “Mēs paliekam darbā jūsu dēļ. Jūs palieciet mājās mūsu dēļ”, kas apzināti veidots, atsaucoties uz Kārļa Ulmaņa slaveno teicienu.
