Iveta Ķelle: Veselības mācība skolās nebūs, ja vien neesam gatavi revolūcijai 130
Bērns un seksualitāte: kādā veidā viņam savlaicīgi un labi par to iemācīt? Vai ir iespējams izlausties cauri birokrātijas dzungļiem un skolās atgriezt veselības mācību?
“Džungļi ir biezi, neraugoties uz to, ka gan vecāki, gan skolotāji ļoti vēlētos, lai būtu kā vecos laikos, kad bija veselības mācība. Arī to mēs no mediķiem dzirdam. Bet veselības mācība nebūs, tas nav iespējams, ja vien mēs neesam gatavi kaut kādai revolūcijai,” TV24 raidījumā “Dr. Apinis” norāda Iveta Ķelle, biedrības “Papardes zieds” valdes priekšsēdētāja.
“Tad ir jautājums: kā atbildība ir šīs tēmas mācīt un cik lielā mērā mēs kā sabiedrība varam uzņemties atbildību, lai mums augtu zinoša un veselīga nācija? Šobrīd lielā mērā veselības tēma, tai skaitā, seksuālā-reproduktīvā veselība ir atdota sporta un bioloģijas skolotājiem,” viņa turpina.
Biedrības “Papardes zieds” valdes priekšsēdētāja pastāsta, ka nesen tika veiktas padziļinātās intervijas ar bioloģijas un sporta skolotājiem, lai noskaidrotu, cik lielā mērā viņiem ir laiks viņu stundās runāt par šiem tematiem.
“Atbildes vēlreiz apliecināja to, ka šādā veidā visticamāk pozitīvu rezultātu mēs panākt nevaram. Un, ja mēs domājam par seksuālo un reproduktīvo veselību, tad tajā informācijas laukā, kurā dzīvo bērns, un tās viņa zināšanas, kas viņam šodien ir, jo viņš skatās tiktokus, nereti astoņas stundas dienā, viņš tur dzīvo, viņa zināšanas ir daudz agrākas un tur noteikti nav tās vērtības, ko mēs gribam bērnam ieaudzināt,” saka Ķelle.
Pieaugušie pat nevar iedomāties, ko bērni tur redz: “Tas ir šokējoši. Arī “Tik Tok”, kur it kā nav pieejama pornogrāfija, tā tur tomēr ir. Tur ir arī ārkārtīgi seksualizētas ainas un bērni to uzzina jau ļoti agrīnā vecumā.”
Paralēli vēl tam, skatoties sociālos tīklus, bērnos pazūd robeža starp to, kas ir privāts un kas ir publisks, kas ir vai nav sabiedrībā pieņemams. “Ņemot to visu vērā, bērni nereti uzskata, ka filmēt, piemēram, kaut kādas atkailinātas nodarbes, ir normāli. Un vēl vairāk – viņi domā, ka padalīties ar šo ģeniālo materiālu savā klases grupā vai tālākos lokos ir normāli.”
“Šobrīd notiek kaut kas tāds, ko mums klātesošajiem būtu grūti saprast, jo man jāsaka – mēs augām, mēs arī apcēlām viens otru – bet tas bija verbālā līmenī un varbūt fiziskā līmenī, bet nekad nav bijusi iespēja šo faktu nofilmēt un pēc tam ielikt sociālajos tīklos. Tas nozīmē, ka šis vardarbības fakts pēc tam nāk līdzi bērnam. Tas ir ļoti sasaistīts ar seksualitāti. Un tā, protams, mums kā cilvēkiem ir ārkārtīgi trausla un vāja vieta. Iespējams, tas arī atbild uz jautājumu, kādēļ mentālā veselība ir tik trausla, īpaši pusaudžu vecumā,” norāda biedrības “Papardes zieds” valdes priekšsēdētāja.
Vairāk skaties pievienotajā video!
