Ivars Kalviņš: Nav neārstējamu slimību 0
Pārliecināts, ka mazām organiskas izcelsmes molekulām ir svarīga loma slimību profilaksē un ārstēšanā, Ivars Kalviņš ir izveidojis jaunu medicīnisku preparātu paaudzi, ko sekmīgi lieto vēža, sirds un asinsvadu slimību, kā arī iekaisumu un hronisku sāpju ārstēšanā. Visplašāk zināmie no tiem ir mildronāts, leakadīns, belinostats un facekss. Taču mani interesē arī tas, ko zinātnieks domā par pretrunīgi vērtēto pretvēža preparātu rigvir.
Jūs neesat šā preparāta autors, taču esat iegādājies holdinga daļas, ja nemaldos, trīs procentus. Kāpēc?
Par rigviru jau 80. gados biju dzirdējis no tā autores Ainas Mucenieces. Kad pēc PSRS sabrukuma institūcijas, kuru uzraudzībā tika veikti viņas preparāta klīniskie pētījumi, atteicās pārsūtīt uz Latviju lielu daļu pētījumu protokolu, mēģināju palīdzēt viņai atrast finansējumu, lai pētījumus varētu turpināt Latvijā. Taču tolaik te visus interesēja ātra peļņa, nevis ieguldījums inovatīva preparāta novešanā līdz pacientam. Un tad pie manis griezās pārstāvis no kāda riska kapitāla fonda, kas vēlējās saprast, vai ir vērts ieguldīt naudu šajā preparātā. Izstudēju visus materiālus. Mans secinājums: ja šim produktam tiks izņemts jauns patents, naudu ieguldīt pilnīgi noteikti ir vērts, jo tā ir revolūcija ļaundabīgu audzēju ārstēšanā ar ļoti lielu pierādījumu bāzi. Kamēr patents nav saņemts, ieguldīt līdzekļus tajā nebūtu prātīgi. Tobrīd patenta vēl nebija, tāpēc investoru firma neko neieguldīja. Toties pie manis vērsās kompānijas “Rigvir” dibinātāji ar lūgumu palīdzēt viņiem šo patentu iegūt, un tas tika izdarīts. Pēc tam arī es iegādājos holdinga daļas.
Deivids Gorskis, amerikāņu onkologs, savā blogā rigviru nosauc par “unproven treatment”, proti, preparātu, kura dziedīgā iedarbība nav pierādīta. Vēlos precizēt: vai 2004. gadā preparāts tika reģistrēts, ievērojot visus tā laika reģistrācijas noteikumus?
Pilnīgi visus noteikumus, simtprocentīgi.
Esmu intervējusi divus cilvēkus, kam rigvirs palīdzēja uzveikt melanomu – vienam pirmajā, otram trešajā stadijā. Pazīstu cilvēku, kam rigvirs tika indicēts nevis cīņai ar ļaundabīgām šūnām, bet imunitātes nostiprināšanai. Protams, man zināmie gadījumi nevar tikt kvalificēti kā klīnisks pētījums. Kas tā par pierādījumu bāzi, ko jūs tikko minējāt?
Rigvirs uzreiz pēc tā atklāšanas ir ticis klīniski pārbaudīts, turklāt ļoti plašā apjomā, jo tas ir vīrusa preparāts, tāpēc pētījumi tika veikti īpaši padziļināti, daudz nopietnāk, nekā patlaban to dara ASV ar šādas pašas indikācijas vīrusu, kas tur ir reģistrēts. Rietumos gan preparāta radīšanu, gan izpēti finansē firma, kas pati uzrauga un apkopo pētījumus un arī piesaka patentu. PSRS laikā tas notika citādi. Vispirms Farmkomiteja izskatīja, vai izgudrotāja iesniegtais materiālu klāsts ir pietiekams, lai veiktu klīniskos pētījumus. Tad šī komiteja organizēja pētījumus, uzraudzīja to gaitu, savāca un apkopoja rezultātus un pieņēma lēmumu, ar ko autors pēc tam tika iepazīstināts. Zinātniekam nebija nekādas ietekmes uz pētījumu rezultātiem, ar to nodarbojās valsts. Turklāt virusoloģijai Padomju Savienībā pievērsa īpašu vērību. Ne jau lai radītu zāles, bet domājot par bioloģiskiem ieročiem. Tāpēc jebkuram vīrusam vai baktērijai, arī vakcīnām, bija jāveic tā sauktie epidemioloģiskie pētījumi, lai noskaidrotu, kādu iespaidu tie atstāj uz veseliem cilvēkiem, vai neizraisa infekcijas, blaknes utt. Vispirms daudzi simti veselu cilvēku saņēma rigviru, un tikai tad, kad konstatēja, ka preparāts neizraisa blaknes, tas tika ordinēts onkoloģiskiem pacientiem.
Kas bija tie veselie cilvēki?
Par to zinātniekus neinformēja. Atkārtošu: Muceniece šajā procesā nepiedalījās, pētījumus veica Farmkomiteja. Pēc tam viņi ņēma pēc kārtas visas izplatītākās vēža formas un skatījās, kam kā palīdz. Tur bija gan kuņģa, gan plaušu vēzis, gan arī melanoma u.c. Konstatēja, ka rezultāti ir ļoti labi, sāka reģistrācijas procesu, bet tad Savienība sabruka. Mucenieces rīcībā bija vairāki kopsavilkumi, taču daudzus klīnisko pētījumu protokolus Farmkomiteja, kā jau teicu, atteicās pārsūtīt.
Pēc tam, protams, tika piekolekcionēti vēl jauni rezultāti klāt, un tā 2004. gadā rigvirs tika reģistrēts kā pretvēža preparāts, specificējot melanomu. Par iedarbību uz cita veida vēža šūnām tobrīd nebija pietiekami daudz datu, lai uz to bāzes varētu preparātu reģistrēt. Bet ja kāds saka, ka vispār nav nekādu pētījumu, viņš vai nu nezina, vai melo.
Nesen ir piešķirts finansējums rigvira papildu pētījumiem.
Jā, un tas ir ļoti labi. Jo es zinu, ka šis vīruss sekmīgi “noēd” visas audzēju šūnas, kam ir tā sauktā epiteliālā izcelsme. Pirms trim gadiem man tuvam cilvēkam konstatēja ļaundabīgu audzēju, kas nebija melanoma. Mēs paņēmām viņa audzēja šūnas, uztaisījām kultūru un pārbaudījām, kā rigvirs to “ēd”. Ja vīruss ļaundabīgās šūnas nokauj simtprocentīgi, turklāt ir absolūti nekaitīgs normālām šūnām un pret tām izturas kā viesis, kas netraucē, mums ir ļoti liels pamats domāt, ka arī organismā ar šāda veida audzēju rigvirs darīs to pašu. Mehānisms ir vienkāršs: būdams vīruss, rigvirs pats nevairojas, to pavairo audzēja šūnas. Un, pavairojot šo vīrusu, audzēja šūnas iet bojā, jo visi tās resursi ir izsmelti.
Nu jau ir trešais gads, kopš manam tuviniekam nav onkoloģisku problēmu. Zinot statistiku, ir skaidrs, kas ar šo cilvēku būtu noticis, nebijis rigvira. Katra izglābta dzīvība ir vērtība.
Vai Latvijā pacienti var saņemt rigvira terapiju?
Ja onkologs to ordinē, tad jā. Taču, ja onkologs strādā centrā, kam ir līgums ar kādu ārzemju klīnisko pētījumu kompāniju, viņam nav izdevīgi dot pacientam rigviru, jo tas radītu lielus finansiālus zaudējumus. Klīnisko pētījumu līgumā ir stingi noteikts, ka pacients nedrīkst vienlaikus saņemt arī citas zāles.
Vai rigviram ir kāds analogs?
Pirms pieciem gadiem ASV ir reģistrēts preparāts “T-vec”. Klīniskie pētījumi veikti 347 pacientiem, kas ir daudz mazāks skaits nekā rigviram. Atšķirā no rigvira tas ir ģenētiski modificēts vīruss, un neviens nevar zināt, kā tas uzvedīsies nākotnē. Rigvirs tiek injicēts muskulī, jo pats atrod audzēju. Tiveks ir jāinjicē tieši audzējā. Rigvira pretinieki apgalvo, ka nav zināma šā vīrusa ietekme uz dzīvildzi, taču arī tiveka ietekme uz dzīvildzi nav zināma. Toties pavisam droši ir zināms, ka rigvirs onkoloģiskiem pacientiem ārstējoties nodrošina visaugstāko dzīves kvalitāti, jo tam nav būtisku blakņu.
Vai ikvienai slimībai var atrast pretlīdzekli?
Nav neārstējamu slimību, ir neārstējama domāšana. Ja ir zināms slimības izcelsmes mehānisms, var atrast pretlīdzekli.
Visu interviju, kur tiek runāts par atklājumiem un atklāsmēm, redzamo un neredzamo pasauli un zinātnieka vietu un lomu tanīs, lasiet jaunajā “Mājas Viesī” vai tā elektroniskajā versijā.
