Godmanis nebūtu priecīgs, ja tagad parādītos kāds trešais vai ceturtais prezidenta amata kandidāts. Kāpēc? 70
Es Uldi Pīlēnu nepazīstu personīgi, bet Egilu Levitu, uiii, pazīstu no seniem laikiem. Ko es gribētu teikt par Levita zemo reitingu – te ir viens tāds moments, tā TV24 raidījumam “Preses klubs” izteicās Ivars Godmanis, Latvijas ministru prezidents (1990-1993; 2007-2009), iekšlietu (2006-2007) un finanšu (1998-1999) ministrs.
Tas diemžēl ir objektīvs rādītājs, tā par mazo atbalstu Levitam saka Godmanis, piebilstot, ka visa Levita četru gadu kadence notika brīdī, kad norisinājās vairākas krīzes pēc kārtas. Ja krīze nāk viena pēc otras – pandēmija, bēgļi, enerģētika, karš, – tad tas zemais reitings var būt kā sekas tam visam.
Godmanis nebūtu ļoti priecīgs, ja tagad parādītos kāds trešais vai ceturtais valsts prezidenta amata kandidāts kā zaķi no cepures. Godmanis šādu gājienu neaizstāv, jo viņaprāt ir ļoti svarīgi, ka abi kandidāti un, ja ir kāds vēl, tad visi kopā, nāk publiski runāt par jautājumiem, kas ir svarīgi jautājumi Latvijai un ne tikai Latvijai – gan ārējos, gan iekšējos.
Tad, redzot, kā šie kandidāti argumentē savu pozīciju arī dialogā, dažreiz arī konfrontējot vienu ar otru, tad varēs pieņemt lēmumu, par kuru ir vērts atdot balsi, tā uzskata Godmanis.
Vēl viena lieta – ja viss notiek kā tagad un tā līdz 31.maijam, tad viens nerunās neko daudz, otrs savukārt, ka vajag visu mainīt it kā uz labo pusi, situāciju raksturo Godmanis, retoriski vaicājot: “Kā tu to darīsi, ko tu mainīsi?!”
No Pīlēna kunga Godmanis dzirdējis, ka mēs varētu visu labāk. “Jā, varbūt! Bet parādi argumentus, kā labāk,” tagad ir pienācis laiks Levita kungam aizstāvēt padarīto darbu un ko viņš darīs nākamos četru gadus. Savukārt Pīlēnam kungam šeit bija jāpasaka kaut kas cits ar argumentiem, tā uzskata Godmanis.
Ja ir klusums, tad sabiedrība var runāt, ko grib, parlamentā runās ko citu, tad būs citi kandidāti, balsojumi un vērtīgais brīdis, kāds ir tagad, būs palaists garām. Proti, runāt abiem kandidātiem publiski ne tikai pa vienam, bet abiem kopā padebatēt, saka Godmanis.
Turklāt debatēm ir jābūt vērstām ne uz parlamentu, kurš tāpat nobalsos sazina kā, bet uz sabiedrību, lai katrs kandidāts varētu sevi personificēt kā tautas prezidentu.
