“Pēc potes gaidījām, kas nu būs, bet vīlāmies.” Ārstniecības augu audzētājs Ivars Geiba par vakcinēšanos pret Covid-19 101
Arta Ciša, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta “Kurmīšu” saimnieka, arī Lauku konsultāciju un izglītības centra Krāslavas biroja vadītāja Ivara Geibas bioloģiskajā saimniecībā audzē, ievāc, kaltē un destilē ārstniecības augus.
No bagātā vākuma gatavo gan tējas, gan ziedūdeņus jeb hidrolātus, ar ko papildina turpat ražotos krēmus un lūpu balzamus.
Apjomīgā saimniekošana arī pandēmijas laikā prasa saskarsmi gan ar saviem darbiniekiem, gan konsultāciju centra klientiem un, lai neapstādinātu darbu, drošākais risinājums bija potēties.
“Kurmīšu” saimniecībā audzē vairāk nekā 60 dažādus augus, no tiem iegūtos labumus var nopirkt ne vien bioloģiskās pārtikas veikalos un tirdziņos, bet arī interneta veikalā. Tikai tajā gan nesajust, kā smaržo bišu vaska sveces, vaska šūnas un dabiskā kosmētika uz bišu vaska bāzes.
No ārstniecības augiem ražotie ziedūdeņi ir papildu vai blakus “efekts” uzņēmumam, jo citu produktu ražošanā zaļie augi bieži vien paliek pāri, kamēr hidrolātu destilēšanai var izmantot tieši tos, lieki netērējot enerģiju kaltēšanai.
“Tā kā augu pietiek, varam sagatavot koncentrētus, aromātiskus hidrolātus, kas cilvēka maņai sniedz spēcinājumu vai nomierina – tas atkarīgs no ziedūdeņa sastāva,” stāsta Ivars Geiba, iesākot sarunu par viņa potēšanās pieredzi.
Kādas korekcijas kovids ir ieviesis jūsu darbā un biznesā?
Vajadzība nedaudz pielāgoties situācijas maiņai bija gan. Piemēram, parasti mēs aicinājām sezonas darbā skolēnus, iesaistījāmies Nodarbinātības valsts aģentūras skolēnu vasaras nodarbinātības projektā, ieguvām darbarokas augu kopšanai un ievākšanai, arī citiem darbiem.
Taču pagājušajā gadā neskaidrās kovidsituācijas dēļ tomēr lēmām nepiedalīties, jo tas diemžēl nozīmētu riskēt ar bērnu un jauniešu veselību.
Mums ir pieci algoti pastāvīgie darbinieki, iztikām saviem spēkiem. Pats neesmu algots (smejas), esmu nodarbināts pēc nepieciešamības un uz brīvprātīgiem principiem.
Kaut arī rudens iezīmē sezonas darbu beigas, mēs pilnā sparā turpinām ievākt augu un ogu ražu, produktu ražošanu. Bioloģiskajā saimniecībā, kādu esam izveidojuši, ir daudz roku darba un jāpieliek arī vairāk pūļu, lai izaudzētu labu ražu.
Jāteic, ka citus gadus lauki izskatījās krietni skaistāki, jo mainīgie laikapstākļi, aukstais pavasaris, sausā un karstā vasara darījuši savu. Bet to, ko vajag tirgum sortimenta nodrošināšanai, izaudzējam un sagatavojam. Jo pietiekami plašajā augu klāstā kāda kultūra padosies labāk, kāda ne tik labi, taču vidējie rādītāji tāpat būs labi.
Pandēmijai ir arī savi plusi bijuši: attālinātā dzīve mācījusi plašāk lietot atbilstošas iepirkšanās metodes un interneta vide ir ērta tādam mērķim, ne vairs tikai jauniešiem vien.
Attālināti iepērkas vai katra mājsaimniecība, šajā laikā arī mūsu interneta veikals “kurmisi.lv” ir sācis strādāt ar pilnu jaudu, pat arvien vēl uzņem apgriezienus.
Kādi bija jūsu iemesli nevilkt garumā potēšanos?
Domājām – drošs paliek nedrošs, jādara. Es uzticos zinātnei, mediķiem un potēm.
Ar sievu esam potējušies pret ērču encefalītu, dzelteno drudzi, gripu, trakumsērgu, un, tā kā bieži braucam atpūsties uz ārzemēm, profilaktiski sapotējamies pret dažādām Āfrikas un Āzijas slimībām, tā ka kokteilis riktīgs!
Potējusies visa mana ģimene, arī bērni un mamma.
Varbūt tāpēc nebija grūti izvēlēties iet uz poti, jo šis nebija nekāds jaunums. Un tas, ko apkārt runā par čipošanu, man liekas smieklīgi. Nu kur cilvēki var būt tik neizglītoti vai salasījušies internetā!
Jo trakāka ziņa izplatās, jo nez kāpēc ticamāka tā liekas cilvēkiem.
Būtībā patiesība ir diezgan vienkārša – potējies un dzīvo vesels. Un, ja tomēr gadās noķert kovidu, tad izslimosi to vieglā formā.
Kad kļuva pieejama “Janssen” vakcīna, kurai pietiek ar vienu devu, tā uzreiz pieteicāmies pie ģimenes ārsta. Jā, tāpēc, ka viena pote, čiks un viss. Jo saimniecībā ir ko darīt un arī manā darbā lauku konsultāciju centrā pienākumi negaida, nevar atļauties kavēt kaut dienu skraidīšanai apkārt divas, nevis tikai vienu reizi.
Pēc potes gaidījām, kas nu būs, bet vīlāmies: nesaprotami, bet blakņu nebija, kaut bijām ievākuši pieredzes ziņas no citiem par nogurumu, paaugstinātu temperatūru… pat domājām, kā tad tā – citiem dažādas blaknes, mums akurāt nekā, vai tad vispār bija jēga potēties!
Jūs izslimojāt kovidu pēc potēšanās. Vai zināt, kur saķērāt vīrusu?
Sapotējāmies abi ar sievu maija beigās, bet saslimām augusta vidū. Iespējams, ka tas notika lidmašīnā, kad devāmies atpūtas braucienā.
Pildījām visus noteiktos drošības pasākumus – maskas valkājām, rokas dezinficējām, distanci no citiem cilvēkiem ieturējām, taču jaunais vīrusa paveids, kurš tagad ir pārņēmis lielu daļu pasaules, diemžēl ir krietni lipīgāks.
Citreiz bronhīts norit smagāk un mokošāk, par strutaino angīnu nemaz nerunājot: domāju, ka viegla slimības gaita bija, tikai pateicoties tam, ka sapotējāmies. Mums nevajadzēja gulēt slimnīcā, apkarinātiem ar caurulītēm.
Slimības vieglajai gaitai nesekoja komplikācijas un tagad jūtamies ļoti labi, abi strādājam pilnu slodzi, darba organizācija neapstājas, plāni atpūtas braucieniem arī ir. Mums patīk ceļot.
Kad saslimāt, nebija cemme – kā tad tā: sapotējos un lūk!
Atklāti sakot, es par to pat nebrīnījos. Sapotējoties pret gripu, arī nav simtprocentīga drošība, ka nesaslimsim. Bet aizsardzība ir tādā ziņā, ka cilvēka organisms pats spēj tikt galā ar vīrusu bez papildu medicīniskās iejaukšanās.
Jau gadu tūkstošos senā cilvēces pieredzē ir pārbaudīts, ka zālītes uzlabo imunitāti. Tās ir drošas zināšanas, kam uzticamies. Taču kovida gadījumā epidēmija piespieda zinātniekus ļoti īsā laikā sagatavot un saražot vakcīnu.
Pēc gadiem piecdesmit, kad būsim sadzīvojuši ar šo vīrusu, aizmirsīsies tās bažas, kādas ir tagad pirmajos gados. Jo, ja palūkojas medicīnas vēsturē, tad poliomielīts, tuberkuloze, masalas, masaliņas, garais klepus, difterija, daudzas nopietnas slimības taču ir uzvarētas, pateicoties tieši vakcīnām.
Tā ka domāju – cilvēki ir pārāk negatīvi noskaņoti pret vakcinēšanos. Iespējams, ka tam ir kādi blakus iemesli: neveicas biznesā vai dzīvē, krājas stress, negācijas mēģina izgāzt pret valdību un tās lēmumiem. Ja padomātu vēsu prātu, esmu pārliecināts, cilvēki nebūtu noskaņoti tik noraidoši.
Parasti patīk salīdzināt: Dānijā labāk, Igaunijā, Zviedrijā arī labāk. Bet kāpēc jāsalīdzina ar tām valstīm, kur ir labāk?
Lielākajā daļā pasaules valstu ir daudz sliktāk. Visa Āfrika, Dienvidamerika, Indoķīna, Austrumāzija – tur cilvēki nav tik nodrošināti kā mēs šeit.
Salīdziniet ar tām valstīm un sapratīsiet, ka dzīvojat ļoti labos apstākļos, kur par mums rūpējas. Varbūt ne tā, kā katram gribētos, bet tomēr!
Vai jums nākas aizstāvēt šādu savu viedokli, esot, piemēram, darbā?
Man nav problēmu ar viedokļa paušanu. Esmu pieradis dalīties ar informāciju konsultāciju centrā. Mans darbs ir stāstīt citiem to, ko zinu, protu un par ko esmu pārliecināts.
Ja nepatīk tas, ko stāstu, jebkurā laikā var atrast citu konsultantu. Tā nav problēma.
Latgalē ir zemākā vakcinēšanās aptvere.
Tas ir saprotami gan etniskā sastāva, gan informatīvās telpas dēļ. Jo liela daļa pierobežā dzīvojošo tradicionāli izvēlas tikai Krievijas vai Baltkrievijas televīziju, radio un tajās informācijas plūsma ir kritiska tieši pret Latvijas un Eiropas potēm.
Tā ka Latvijas iestādēm būtu jāpiestrādā, lai katram pierobežā nodrošinātu pieejamu, taču ne pārāk uzbāzīgu informāciju gan par vakcīnām, gan to blaknēm, gan arī iedarbīgumu.
Jo, ja kāds tevi sāk piespiest darīt vai ievērot kaut ko apgrūtinošu vai jaunu, tad iedarbojas visiem zināmais fizikas likums, ka jebkurš pielikts spēks izraisa pretspēku.
Esat paklausījies tos pierobežas informatīvos kanālus?
Īpaši ne, bet reizēm ieslēdzu Krievijas ziņas, lai varētu salīdzināt un analizēt informācijas plūsmu vienkārši savai interesei. Tad nākas ātri slēgt ārā, jo tajās bieži nav objektīvas informācijas, jāklausās tikai par Putina labajiem darbiem.
Kāds noskaņojums cilvēkiem ir jūsu pusē?
Mūsu saimniecībā strādnieki ir potējušies, viena meitene vēl domā. Tas ir brīvprātīgi, nevienu nespiežam, nepierunājam un nesodām par citādu lēmumu.
Arī konsultāciju centrā praktiski deviņdesmit deviņi procenti mūsu birojā ir sapotējušies. Jo darbs ir ar cilvēkiem, jātiekas, jāsarunājas ne tikai no liela attāluma, bet aci pret aci, un, ja gribi prasīt atbildību no citiem, arī pašam jābūt atbildīgam.
Centra semināri un apmācības ir pieejami tikai vakcinētiem cilvēkiem. Jābūt sertifikātam vai testētam, to mēs pārbaudām, lai neapdraudētu citus dalībniekus, uzskatu, ka tas ir pieņemami.
Ja kāds sūdzas, ka jāpotējas, lai tiktu uz semināru, tad nu atvainojiet – informācijas iegūšanas iespēju šobrīd ir ļoti daudz, bet mēs prasām sertifikātus mūsu un klientu drošībai. Ne jau tāpēc, lai izpildītu valdības prasības.
Uzziņa
Vakcinācija mājās
Senioriem no 80 gadu vecuma ir iespēja pieteikt vakcināciju mājās, sapotēties drošajā un ierastajā vidē, nevis doties uz vakcinācijas vietu. Pakalpojums ļaus pasargāt sevi no smagas saslimšanas gaitas tiem gados vecajiem cilvēkiem, kuriem ir ierobežotas pārvietošanās iespējas, citas veselības problēmas vai arī potēšanās citādi būtu iespējama tālu no mājām.
Gados vecais cilvēks potei var pieteikties pats vai to var izdarīt tuvinieks, zvanot ģimenes ārstam pa viņa prakses tālruni vai arī zvanīt pa nacionālā veselības dienesta apvienoto konsultatīvo tālruni vakcinācijai pret Covid-19: 8989. Potēšanos mājās kā iespēju var iepriekš pārrunāt ar seniora ģimenes ārstu.
Zvanot pa 8989, vajadzēs nosaukt:
• Seniora personas datus un adresi.
• Ja zvana radinieks, apliecināt, ka seniors piekrīt potēties. Tam nav nepieciešams rakstisks apliecinājums, dienests pieņems pieteikumu, uzticoties zvanītāja teiktajam.
• Paskaidrot, kāpēc būtu vēlams vakcinēties mājās.
Divu nedēļu laikā pēc pieteikuma ar jums sazināsies mediķi, kas dosies vakcinēt, norunājot potes datumu un, iespējams, uzdodot vēl kādu papildu jautājumu par potējamo personu.
Publikācija sagatavota sadarbībā ar Nacionālo veselības dienestu
