Juris Pūce: Ierēdnim jāuzmana jāšana ar strausiem 0
LA diskusijā Talsos prasa vairāk kontrolēt līdzekļu tērēšanu valsts aģentūrās un kapitālsabiedrībās.
“Mēs vairāk runājam par pensijām un pabalstiem, kas saprotams ikvienam iedzīvotājam, bet mazāk par to, cik pamatoti budžets tiek tērēts,” LA organizētajā diskusijā Talsos “Nabadzības mazināšana ar nodokļiem un rēķiniem” norādīja uzņēmēja Lienīte Skaraine. “Varbūt vairāk vajag pārskatīt, kā tērējam līdzekļus? Valsts pārvalde nemaz tik slikti nedzīvo – apaugusi ar dažādām aģentūrām, kapitālsabiedrībām, kas valsts budžetu tik stipri paplucina, ka pensijām un pabalstiem tik daudz netiek. Kas tiek darīts šai jomā? Kā novērsti Valsts kontroles norādītie trūkumi?” uzņēmēja vaicāja.
Ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis (Reformu partija) ieslīga garos pamatojumos, cik aģentūras vajadzīgas investīciju piesaistei, lai radītu jaunas darba vietas un kā nepieciešams noturēt labu speciālistus ar labu atalgojumu. Kā piemēru viņš minēja Latvijas investīciju un attīstības aģentūru, ko ārvalstu investori slavē par profesionalitāti. Savukārt, valsts kapitālsabiedrības esot ārpus ministra ikdienas kontroles un valsts intereses to padomēs pārstāv valsts sekretāra vietnieks, kas “kā supermens ir atbildīgs gan par būvniecību, gan enerģētiku” un “nodarbojas ar uzraudzīšanu”.
Juris Pūce (“Latvijas attīstībai”), kā bijušais ekonomikas ministrijas valsts sekretārs, norādīja, ka būtiskāk par to, cik daudz konkrētā iestādē strādā cilvēku, ir šo ierēdņu funkcijas. Ministrijās kopumā strādājot ap 3500 ierēdņu. “Ir tāds Mērfija likums, kas nosaka, ka valsts pārvaldē ikviena cilvēka pirmais uzdevums ir pašatražoties, tas ir, izstrādāt regulējumu, kāpēc viņa štata vietai jāpastāv. Savulaik Ministru kabinets pieņēma noteikumus par strausu labturību, ka Latvijā uz strausiem nedrīkst jāt. Strausu fermu īpašniekiem ir jāsniedz uzraudzības iestādei informācija, ka viņi nesniedz šādu pakalpojumu. ES direktīva pieprasa tikai ievērot dzīvnieku labturību, bet Latvijā izdomāja ierēdņiem darbu to kontrolēt. Mēs izveidojam kontrolējošas funkcijas, ar kurām ierēdņi darba apjoma dēļ pēc tam pārkaras,” sprieda Pūce.
Lūgts precīzāk atbildēt uz jautājumu par Ekonomikas ministrijas virzītās Valsts kapitāla daļu pārvaldības koncepcijas īstenošanu, Juris Pūce atzina, ka tā pēc izstrādāšanas tikusi marinēta valdībā, tagad tā tiekot marinēta Saeimā. “Tas parāda, cik ļoti koalīcijas partijas grib šo jautājumu sakārtot,” viņš secināja. Deputāti iesnieguši ir 180 priekšlikumi, no kuriem 142 – no koalīcijas partijām, kas nozīmē, ka šī Saeima vēl ilgi strādāšot par kapitālsabiedrību pārvaldības, Pūce sprieda.
“Esmu optimistiskāks, jo viena no prasībām iestājai prestižajā klubā – Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā (OECD) – ir valsts kapitālsabiedrību pārvaldība. Neteikšu kurš deputāts to bremzē, bet šai Latviju nevar uzņemt OECD trīs un četru iemeslu dēļ, un katramno tiem ir vārds un uzvārds,” noteica ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis.
