Viltus ziņa: Latvijā aizliegs bērniem dot krievu vārdus 13
Viens no klasiskajiem ziņu tematiem, kas attiecībā uz Latviju dažādos veidos un interpretācijās gadiem klejo Krievijas un krievvalodīgo mediju ziņu lapās, saistās ar krievu personvārdu oficiālo lietošanu un rakstību Latvijā.
Jūnijā ziņu vietnēs atkal parādījās vēstis, ka Latvijas Tieslietu ministrija it kā sagatavojusi likumu, kas valstī faktiski aizliegšot bērniem dot nelatviskus vārdus. Īpaši šis likums vērsīšoties pret krievu vārdiem. “Pēc jaunajiem noteikumiem bērnam vairs nevarēs dot tādu vārdu, kādu gribēs vecāki. Tā, ja ģimene vēlēsies saukt dēlu par Mironu, Kirilu vai Gavrilu, tai tiks atteikts, neskatoties uz to, ka tas būs likuma par cilvēka tiesībām uz privāto dzīvi pārkāpums. Tieslietu ministrijā uzskata, ka šajā gadījumā tāds pārkāpums ir attaisnojams un pieļaujams, jo ļaus aizstāvēt pārējo Latvijas iedzīvotāju tiesības runāt dzimtajā valodā,” apgalvo vietne “Sputņik”.
Ziņas autors vērsies pēc skaidrojuma pie Tieslietu ministrijas pārstāves Ksenijas Vītolas, kura paskaidrojusi, ka grozījumi “Vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņas likumā” patiešām ļauj atteikt apstiprināt vecāku bērnam izvēlēto vārdu, ja izvēlētais personvārds neatbilst latviešu valodas normām vai arī var nākotnē apgrūtināt personas iekļaušanos sabiedrībā. Savukārt iepriekšējās Rīgas domes sasaukuma “Saskaņas” deputāts Ruslans Pankratovs, reizē arī viens no biedrības “Atdodiet mūsu vārdus” līderiem, ir sašutis par “starptautisko tiesību un normu ignorēšanu”. Tiek citēts Pankratova teiktais, ka izmaiņas likumā atspoguļojot Latvijā vērojamos mēģinājumus, “liedzot ģimenes vārdus, apcirst saknes, dzēst nacionālo identitāti”. Tā esot vardarbīga asimilācija – “īsta tirānija”.
Izcelsme un izplatība
Minētās ziņas izplatīšana vispār ir interesants gadījums, jo īstenībā ziņa par grozījumiem “Vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņas likumā” ir vairāk nekā gadu veca. Attiecīgie labojumi jau sen izdiskutēti, pieņemti un izsludināti pagājušā gada nogalē. Tomēr krievvalodīgie portāli, pat pašmāju “vesti.lv”, kam jau nu vajadzētu sekot valstī notiekošajam, turpina apgalvot, ka lēmums vēl tikai tikšot pieņemts “līdz 1. septembrim” vai rudenī, absolūti neievērojot vai ignorējot, ka runa ir par 2016. gadu! Uz šī āķa uzķērušās arī ziņu vietnes Ukrainā. Kuriozā situācija izskaidrojama ar to, ka avots “Sputņik” vispirms minēto vēsti ievietojis 2016. gada maija beigās, bet šī gada jūnija sākumā nez kādu apsvērumu dēļ atkārtoti “uzsildījis” ar “papildu informāciju”.
Atmaskojums
Kā jau minēts, ziņa ir gadu veca un pēc grozītā “Vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņas likuma” stāšanās spēkā 2016. gada 13. oktobrī neviens dot bērniem krievu vārdus nav aizliedzis.
Pat paši krievu komentētāji zem attiecīgā “Sputņik” sacerējuma raksta: “Murgi”, “Vai tiešām ļaudis tic šādām ziņām?” Turklāt likumā jau vispār nav runas par pirmā vārda došanu, bet gan par tā maiņu. Tieslietu ministrija pagājušajā gadā ne vienu reizi vien skaidrojusi, ka atteikumu saņems tās personas, kas vēlēsies pārsaukties, teiksim, par X, Miron, Kirill un tamlīdzīgi.
Loģiski, ka Latvijā oficiālos dokumentos vārdā nevar izmantot burtus, kas nav latviešu valodas alfabētā vai arī vārds neatbilst latviešu valodas normām. Te runa galvenokārt ir par galotnēm. Starp citu, arī biedrības “Atdodiet mūsu vārdus” pūliņi ar starptautisko tiesu palīdzību panākt, lai Ruslans kļūtu par Ruslan vai Sergejs par Sergej līdz šim nav vainagojušies panākumiem.
ATBALSTA