Foto – Shutterstock

Svarīgs izglītojošais darbs 0


Dr. Dzalbs pauž viedokli, ka motivēt cilvēkus aktīvāk izmantot piedāvātās iespējas veikt skrīninga pārbaudes ir grūti ne tikai ar uzaicinājuma vēstulēm, bet arī konsultāciju laikā. Domājams, ka cilvēki šos uzaicinājumus uztvertu nopietnāk, ja sabiedrība būtu vairāk izglītota gan par pašām slimībām, gan skrīninga norisi.

Reklāma
Reklāma
“Izārdīs Latviju pa vīlēm!” Soctīklotāji “izceļ saulītē” vecu premjeres ierakstu soctīklos, kas izsauc viedokļu vētru
“Asaras acīs!” Tantiņas pie Matīsa kapiem tirgo puķu vainagus. Kāds izsauc policiju, bet viņa rīcība pārsteidz
“Latvija ir iegājusi Nāves spirālē! Ar čurainu lupatu jāpatriec!” Hermanis par politiķiem, kuri valsti ved uz “kapiem”
Lasīt citas ziņas

Dr. Eglītis piekrīt viedoklim, ka svarīgs ir tieši izglītošanas darbs: “Valstīs, kur skrīninga programmas tiek organizētas jau 30 gadus, ir vērojama ļoti augsta cilvēku atsaucība. Cilvēki ir sapratuši, ka veselības pārbaudes ir investīcija pašu veselībā, labsajūtā un labklājībā. Turklāt būtiski ir saprast, ka agri diagnosticētam audzējam visbiežāk nav vajadzīgas pat zāles, bet pietiek ar vienkāršām medicīniskām manipulācijām.”

“Liekais svars, mazkustīgums, nepareizi ēšanas paradumi – šie un citi dzīvesveida elementi ietekmē onkoloģisko slimību attīstību. Arī krūts, kolorektālā un citu vēža formu veidošanos var ietekmēt ieradumu maiņa. Citu valstu pieredze rāda, ka ļoti būtisku lomu spēlē arī vidusskolnieku un jaunu cilvēku izglītošana, jo šai sabiedrības grupai ir samērā viegli mainīt savus paradumus,” domās dalās dr.Eglītis. Viņš uzskata, ka jau skolas laikā būtu jāinformē arī par regulāras paškontroles nepieciešamību. Turklāt ir valstis, kurās aktīvi tiek organizēta pašizmeklēšanās apmācība, kura ilgtermiņā sniedz labus rezultātus visās vecumu grupās.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.