Viltus ziņa: Baltijas bērnus gatavo karam ar Putinu 13
Itāļu fotogrāfs Tomaso Klavarīno izpelnījies Baltijas valstu aizsardzības ministriju kritiku par tendenciozu jauniešu militāri patriotisko organizāciju atspoguļojumu fotoreportāžā, kurā apgalvo, ka bērni tiekot īpaši trenēti karam ar Krieviju. Tiek pat lietots apzīmējums “bērni karavīri”, ko parasti attiecina uz bērniem, kurus iesaista reālos militāros konfliktos, piemēram, Āfrikā.
Izcelsme un izplatība
Aizvadītajā vasarā itāļu fotogrāfs T. Klavarīno viesojās Baltijas valstīs, lai veidotu materiālu par brīvprātīgajām militārajām organizācijām kā, piemēram, Zemessardze, Jaunsardze, Igaunijas Drošības līga (“Kaitseliit”) un Lietuvas Strēlnieku savienība. Vispirms fotogrāfijas, kurās atspoguļoti Baltijas jauniešu militāri patriotisko organizāciju pārstāvji, parādās T. Klavarīno personīgajā mājaslapā, kur viņš savu reportāžu nosaucis par “Patriotu fabriku”. “Pretkrieviskas noskaņas sazobē ar bailēm par Krievijas iebrukumu pieaug Lietuvā, Latvijā un Igaunijā. Tas dod pienesumu militāro izdevumu pieaugumam un reālai militārajai klātbūtnei,” raksta T. Klavarīno, kurš apgalvo, ka paramilitārās grupas var saistīt ar nacionālisma kāpumu Baltijā. Vēlāk itāļu brīvmākslinieks fotoreportāžu publicēja nīderlandiešu žurnālistikas vietnē “De Corespondent”. Itāļu žurnālists savu materiālu turpināja izplatīt tālāk, un novembrī tas nonāca ASV žurnālā “The Atlantic”. Raksts tiek pieteikts šādi:
“Starp paramilitārajiem brīvprātīgajiem ir baikeri, bijušie karavīri, mednieki un lopkopji. Katrai grupai ir savs atzars, kas paredzēts jaunu vīriešu un sieviešu trenēšanai militārajā taktikā un patriotismā; daži no brīvprātīgajiem ir tikai 12 gadus veci. Šīs grupas apgalvo, ka tās ir apolitiskas. To mērķis ir aizsargāt savas robežas un trenēt nākotnes cīnītājus, lai sagatavotos jebkam, ko nākotnē ir plānojis Putins,” ievadā rakstam, kurā izmantotas T. Klavarīno fotogrāfijas, norāda ASV žurnāls “The Atlantic”.
Galvenais pārmetums itāļu autoram ir par subjektīvu un selektīvu skatījumu uz Baltijas jauniešu militāri patriotiskajām un zemessargu organizācijām. Tās viņa materiālos attēlotas kā agresīvas. Rakstos nav skaidrota reģiona vēsture.
Atmaskojums
Klavarīno iepriekš bijis ārštata autors vairākiem starptautiski pazīstamiem medijiem kā, piemēram, “Newsweek”, “The Washington Post”, “Der Spiegel”, “Vice”, “Corriere della Sera”. Tomēr savā mājaslapā noklusē, ka veidojis arī materiālus Krievijas propagandas medijam “Russia Today”. Baltijas valstīs viņš uzturējies mēnesi. Par palīgu Latvijā viņš salīdzis žurnālistu Dāvi Landorfu, kuram šķitis interesanti sadarboties ar šādu “kolēģi” no Rietumiem. Landorfs uzņēmis T. Klavarīno savās mājās, rūpējies par to, lai viņš satiktu zemessargus un jaunsargus Latvijā, tulkojis intervijas. Klavarīno latviešu žurnālistam gan maksājis mazāk, nekā par šādu darbu pieņemts maksāt, aizbildinoties, ka esot brīvžurnālists. “Viņš atstāja labu iespaidu, saziņā bija sakarīgs,” atceras Landorfs. Lielāko daļu sava laika T. Klavarīno esot pavadījis sarunās ar zemessargiem. “Tur bija daudz stāstu par Zemessardzes vēsturi, vīri stāstīja par skarbajiem 90. gadiem, kad organizācija uzturēja sabiedrisko kārtību. Zemessargu teiktajā bija liela stāstu bagātība. Protams, viņš jautāja arī par to, kā viņi attiecas pret Krieviju,” atminas D. Landorfs. Tomēr itāļu aktīvista darba rezultāts viņam uzdzinis mieles un neizpratni, jo, viņa ieskatā, reportāžā izmantotās fotogrāfijas atlasītas, lai radītu viedokli, ka jauniešu militāri patriotiskās organizācijas Baltijā ir radikālas, agresīvas, bet jauniešiem “izskalotas” smadzenes. Daudzās intervijas ar zemessargiem vispār neparādās materiālā. “”De Coresspondent” publicētajā reportāžas versijā virsrakstā tika lietots jēdziens “bērni karavīri”, tas ir ļoti tendenciozi. Varbūt viņam vajadzēja piesaistīt lētu uzmanību un šādi pārdot materiālu,” spriež D. Landorfs. Vasarā viņš sazinājies arī ar T. Klavarīno palīgiem Igaunijā un Lietuvā, kuri arī bija sašutuši. Latviešu žurnālists rakstījis arī “De Coresspondent” redaktoram un vērsis uzmanību uz raksta tendenciozo atspoguļojumu un skaidrojis par jauniešu militāri patriotiskajām organizācijām Baltijas valstīs. Izdevuma redaktors Mauritss Martijns atbildējis, ka “De Coresspondent” nožēlojot redakcionālās izvēles saistībā ar materiālu. “Mēs rakstu labojām, taču kopumā neesam priecīgi par izveidojušos situāciju,” rakstījis redaktors.
“LA” sazinājās ar T. Klavarīno, kurš neuzskata, ka būtu kļūdījies. “Neatbildēšu uz jūsu jautājumiem, to jau iepriekš teicu arī citiem medijiem no Baltijas un Krievijas, kuri ar mani sazinājās,” norāda T. Klavarīno. Tā gan nav patiesība, jo augustā viņš tomēr atbildējis uz Igaunijas laikraksta “Postimees” žurnālistes Evelīnas Kaldojas jautājumiem. Viņš gan nav atklājis, par kādiem līdzekļiem viņš finansējis braucienu uz Baltijas valstīm, un draudējis, ka nākamreiz ar igauņu žurnālisti runāšot viņa advokāts.
“Teikšu jums tikai vienu – manos darbos, arī šajā, nav nekā sagudrota vai iestudēta. Visupirms, esmu fotogrāfs, bet mana otra loma ir būt par žurnālistu. Ko es redzu – fotografēju, ko piedzīvoju – aprakstu,” “LA” skaidro T. Klavarīno. Viņš taisnojas, ka neviens no medijiem, kurā viņš būtu publicējis materiālu, neesot prokrievisks.
D. Landorfs, teic, ka no materiāla, kuru itāļu žurnālists savācis Latvijā, varētu sanākt brīnišķīgs stāsts par zemessargiem un viņu ikdienu. “Tu vari kritizēt institūcijas, tomēr attiecībā uz cilvēkiem jāievēro viņu cieņa, šādi nedrīkst. Zemessargi atvēra viņam savas mājas un uzņēma ar sirsnību,” uzsver D. Landorfs.
Itāļu brīvmākslinieka materiāls kļuvis par pateicīgu barību tādiem ar Krievijas dezinformāciju pielādētiem pseidomedijiem kā “Segodņa”, “vesti.lv”, “baltnews.lv” un “rubaltic.ru”. Klavarīno tur tiek cildināts kā “jauns un ambiciozs fotožurnālists”. “Segodņa” rakstā gan maldīgi apgalvots, ka žurnālistu esot ielūgusi Latvijas Aizsardzības ministrija uz Jaunsardzes “paraugdemonstrējumiem”.
Aizsardzības ministrijas preses nodaļas vecākā eksperte Daina Ozoliņa “LA” sacīja, ka Klavarīno esot iesniedzis pieteikumu un pēc izvērtēšanas uzaicināts uz Jaunsardzes nometni Kurzemē. Jaunsargiem līdzīgas organizācijas ir ne tikai Baltijas valstīs, bet arī citur Eiropā, piemēram, britu “Cadet Force”. “Saukt jaunsargus par “bērniem karavīriem” ir mēģinājums nomelnot Jaunsardzi. Tā ir informācijas operācijas taktika, un ir ciniski, ka tajā tiek izmantoti bērni,” komentē AM pārstāve.
Ministrija publikācijas vēstījumu vērtē kā naidīgu. “Jo plašākā reģionā parādās konkrētais vēstījums, jo grūtāk to identificēt kā dezinformāciju vai viltus ziņas, jo ir tik daudzi saskarsmes punkti un mediji, kuros konkrētais viedoklis jau bijis publicēts. Rodas informācijas burbulis, kas aptver daudzas valstis. Un sabiedrībai var rasties priekšstats, ka tā ir patiesa informācija, jo taču “visur par to raksta, pat ārzemēs,” vērtē D. Ozoliņa.