Itālijas valsts parāds maijā – 1,966 triljoni eiro 0
Itālijas valsts parāds vēsturisko maksimumu sasniedz jau trešo mēnesi pēc kārtas. Valsts parāds pērn pieaudzis līdz 120,1% no iekšzemes kopprodukta (IKP), bet šogad, pēc valdības prognozēm, tas var sasniegt 123,4% no IKP. Itālijas centrālās bankas apkopotie dati liecina, ka šā gada pirmajos piecos mēnešos valsts kases ieņēmumi bija par 1,14% mazāki nekā pērn janvārī–maijā.
Starptautiskā reitingu aģentūra “Moody’s” pagājušajā nedēļā pazemināja Itālijas kredītreitingu par divām pakāpēm – no “A3” līdz “Baa2”, pamatojot lēmumu ar iespējamu finanšu grūtību tālāku pasliktināšanos. Itālijas premjerministrs Mario Monti otrdien izteica sa-traukumu, ka Sicīlijai varētu nākties pasludināt maksātnespēju, un aicināja reģiona vadītāju Rafaelu Lombardo atkāpties. Itālija ar ekonomiskajām grūtībām cīnās jau gadu. Monti vadītā tehnokrātu valdība pieņēmusi virkni pretkrīzes pasākumu, kuru mērķis ir samazināt tēriņus un atjaunot valsts ekonomikas izaugsmi. Līdz šā gada beigām Itālija plāno samazināt izdevumus par 4,5 miljardiem eiro, nākamgad – par 10,5 miljardiem eiro un 2014. gadā – par 11 miljardiem eiro.
Kā šo situāciju vērtē eksperti, un ko tajā vaino Itālijas iedzīvotāji?
Mazāk runāt, vairāk darīt
Itālijas lielākās arodbiedrības CGIL ģenerālsekretāre Suzanna Kamuso ziņu aģentūrai “Radiocor” komentēja ekonomikas ministra Vitorio Grili paziņojumu, ka valdība valsts parāda mazināšanai nākamo piecu gadu laikā ik gadu pārdos valsts aktīvus par 15 – 20 miljardiem eiro. “Vispirms vajadzētu izbeigt paziņojumus, šis ir ceturtais līdzīga veida paziņojums,” teica Kamuso. “Jau iepriekšējā valdība to vien darīja, kā paziņoja. Laiks sākt rīkoties.
Es ticu, ka valsts īpašumā ir lietas, ko varētu pārdot, un citas, kam jāpaliek valsts rokās. Tas, kam nepiekrītu, ir ideja, ka tagad varam domāt tikai par objektu vai uzņēmumu pārdošanu, īslaicīgiem parāda samazināšanas instrumentiem, bet nedomāt par bagātību pārdali valstī.”
Pazīstams franču ekonomists, Parīzes Dienvidu universitātes ekonomikas docents Seržs Latušē uzskata, ka Itālijas parāds nekad netiks nomaksāts un vienīgā izeja ir valsts bankrots. Intervijā vietējai presei Latušē apgalvo: “To, ka parāds netiks nomaksāts, zina arī Mario Monti. Bet vadošās klases problēma nav nomaksāt parādus, bet gan izlikties, ka var turpināt šo spēli un saņemt aizdevumus, lai virzītu ekonomiku, kas ir tikai spekulatīva.”
Vaino pagātni un eiro, tic Monti
Alesandro no Turīnas uzskata, ka bez Monti valsts jau būtu bankrotējusi. Viņš atzīst: “Situācija ir dramatiska, taču nav jēgas vainot tos, kuri šobrīd, krīzes laikā, dara to, ko vajadzēja darīt jau sen. Ja pašlaik parāds nesamazinās, tas nenozīmē, ka visas pūles ir bijušas veltīgas. Bez jostas savilkšanas Itālija jau būtu Grieķijai līdzīgā situācijā. Monti dažu mēnešu laikā atguva ticību Itālijas valdībai un veica reformas, kas agrāk nebija iespējamas. Tagad mēs maksājam parādus, kas tika uzkrāti pagātnē, ko valstij sagādāja iepriekšējās valdības.”
40 gadus vecais Antonio no Florences domā: “Krīze ir cikliska, to rada faktori, kas veicina paši sevi.
Izdevumu samazināšana bremzē valsts ekonomisko attīstību, tādējādi tiek pazemināti kredītreitingi, tas savukārt liek valstij maksāt lielākus procentus par aizņēmumiem un valsts obligācijām, radot problēmas bankām, kurām ir daudz šo obligāciju, tāpēc bankas izsniedz mazāk aizdevumu, cilvēkiem ir mazāk naudas tēriņiem un tas atkal bremzē attīstību.
Manuprāt, īsta izeja no šā riņķa danča nemaz nepastāv, jo visa sistēma ir slima.”
42 gadus vecā Stefānija no Romas visā vaino eiro: “Eiro patiesībā ir slazds. Mums jāatbrīvojas no vienotās valūtas nāvējošā apskāviena. Alternatīva ir Itālijas gals. Jābēg, varam vēl paspēt!” Arī Marko no Askoli Pičeno zaudējis ticību Eiropas Savienībai: “Kāpēc nespējam atzīt, ka Eiropas Savienības ideja ir izgāzusies? Ja 2000 gadu laikā nav bijusi iespējama vienota un stabila Eiropa, kāds iemesls tam ir. Akceptēsim to un dzīvosim tālāk. Varbūt pat labāk.”
