Itālijas policistu dubultā dzīve 0
Latvija nav vienīgā Eiropas valsts, kur policisti saņem pārāk mazas algas, nespēj ar tām iztikt un ir spiesti meklēt papildu ienākumu avotus, – līdzīga situācija izveidojusies arī Itālijā. Policisti, kas apkalpo pie restorāna galdiņiem, strādā sporta zālēs par instruktoriem vai piepelnās celtniecības objektos, Itālijā nav retums.
Lai gan otrs darbs policistiem pēc likuma ir atļauts tikai ārkārtas gadījumos, itāliešu likumsargiem ir zemākā alga Rietumeiropā un izdzīvošanas dēļ viņi jūtas spiesti paši pārkāpt likumu.
Atļaujas tikai izredzētajiem
Ir septiņi no rīta, kad militarizētās policijas karabinieris zemākās pakāpes apakšvirsnieks Pjetro novelk savu formastērpu. Viņa acis ir apsārtušas pēc nakts patrulēšanas, viņam ir 51 gads, viņš ir noguris no savas dubultās dzīves. Pēc stundas viņu gaida dzīvoklī, kas tiek remontēts. “Man nav izvēles,” saka apakšvirsnieks. Pēc 25 gadu dienesta militārajā policijā viņa alga ir 1600 eiro mēnesī – pārāk maz, lai uzturētu ģimeni, kurā ir divi pieauguši bērni, kas pašlaik studē valsts universitātē ar aizvien pieaugošu studiju maksu. “Eju strādāt remontdarbos ikreiz, kad darba grafiks to atļauj. Tas ir nelegāli, un es riskēju zaudēt darbu, to zinu, taču bez tiem 300 eiro, ko varu nopelnīt papildus, nevaru iztikt. Un daudzi mani kolēģi dara tāpat. Zinu policistus, kas piepelnās kā bārmeņi, vakaros cep picas vai piestrādā par masieriem.”
Pēc policistu arodbiedrības datiem, vismaz 30 procenti no policijas darbiniekiem Itālijā regulāri strādā nepilnu slodzi otrā darbā. No zemākā ranga un mazāk atalgotajiem darbiniekiem gandrīz puse piepelnās citur.
Summējot policiju, militarizēto policiju un finanšu policiju, tie ir 100 000 cilvēku. Bet tikai katrs desmitais to dara likumīgi ar Iekšlietu ministrijas atļauju.
Pēc likuma, policistu otrais darbs tiek atļauts vien tad, ja tā ienākumi nepārsniedz 5000 eiro gadā un tas nekādā veidā netraucē policista profesijā. Aizliegts strādāt darbus ar augstu stresa pakāpi, arī tādus, kur var rasties interešu konflikts, piemēram, apsardzē vai privātdetektīvu birojos. Turklāt atļaujas tiek izsniegtas nelabprāt un tas notiek ļoti lēni. Piemēram, vicebrigadieris Fausto Antonīni no Florences ir absolvējis konservatoriju un drīkstētu strādāt arī par mūziķi, taču parasti uzaicinājumu spēlēt viņš saņem 10 – 15 dienas iepriekš, bet ministrijas atļaujas iegūšanai nepieciešamas vismaz 40 dienas.
Strādājot otru darbu bez ministrijas atļaujas, policisti riskē saņemt disciplināru sodu vai pat tikt atlaisti. No 2009. līdz 2011. gadam visā Itālijā atklāti 3300 šādi gadījumi, kuros kopā bija nelegāli nopelnīti 20 miljoni eiro. “Lai nomaksātu dzīvokļa kredītu, es atvēru mazu “Bed & Breakfast” – izīrēju vienu istabu tūristiem,” stāsta Turīnas policists Filipo.
“Es pieprasīju arī ministrijas atļauju, būdams pārliecināts, ka man to piešķirs, jo aktivitāte nedz prasa lielu piepūli, nedz nes lielus ienākumus. Taču man ne tikai neiedeva atļauju, bet arī uzsūtīja pārbaudi un lika atdot valstij visu naudu, ko līdz tam gada laikā biju paspējis nopelnīt – 330 eiro.”
Romas policistam Alesandro Prili piepelnīšanās mēģinājums ir beidzies vēl bēdīgāk – aiz cietuma restēm, jo viņš nelegāli sadarbojies ar diviem privātdetektīvu birojiem.
Rietumeiropas astesgalā
Kādreiz Itālijā nēsāt policista formastērpu nozīmēja stabilu darbu un pieklājīgu algu, pietiekamu, lai uzturētu ģimeni un atmaksātu kredītu. Tagad situācija ir mainījusies. Nupat darbā pieņemts itāliešu policists saņem 1200 eiro mēnesī, kamēr viņa spāņu kolēģis pelna 1420 eiro, jauns vācu policists – 1626 eiro, francūzis – 1683 eiro, bet brits – 2516 mārciņas jeb 3200 eiro, kas pieaug līdz 4000 eiro pēc desmit nostrādātiem gadiem. Varbūt itāliešu policistiem par mierinājumu varētu kalpot salīdzinājums ar Austrumeiropu un ziņa, ka Latvijā pat pieredzējuši policisti pelna ap 300 latiem, tomēr tad būtu vēlams salīdzināt arī izdevumus – maz ticams, ka kāds no latviešu likumsargiem maksā 700 latu īri par divistabu dzīvokli vai 30 latus mēnesī par atkritumu izvešanu.
“Man ir gadījies redzēt kolēģi, kas aizmiga dežūras laikā, jo strādāja restorānā par viesmīli un atgriezās mājās četros naktī,” stāsta Romas policists Antonio, “Par virsstundām policijā maksā sešus eiro stundā, par to nav iespējams pat noalgot bērnam auklīti. Kad sākām darīt šo darbu, mums bija sapņi un ideāli. Bet zemā alga mums ir atņēmusi godu.”
