Itālijas mežus svilina gani un pensionāri 0
Šī vasara Itālijā ir bijusi ļoti karsta un sausa, un tas veicinājis mežu ugunsgrēkus, kuru skaits un kopplatība draud pārsniegt līdzšinējos rekordus. No gada sākuma līdz 12. augustam valstī reģistrēti vairāk nekā 6000 ugunsgrēku, kuros nodeguši 37 000 hektāri mežu.
Īpaši kritiska situācija izveidojusies augustā, kad astoņu dienu laikā izcēlušies gandrīz 1000 ugunsgrēki, 95% no šīm ugunsnelaimēm ir izraisījusi cilvēka ļaunprātīga rīcība. Izmeklētāji aplēsuši, ka tipisks dedzinātājs ir vīrietis virs 51 gada vecuma ar zemu izglītību un sliktiem sadzīves apstākļiem.
Izdevies apturēt mafiju
Vislielākais ugunsgrēku skaits – 805 – šogad reģistrēts Sardīnijā. Tai seko valsts dienvidu reģioni, pēc tam Lacio un Toskāna. Lai gan visvairāk deguši tieši tie reģioni, kur ir lielāka mafijas ietekme, izmeklētāji uzskata, ka mafijas loma mežu dedzināšanā beidzamajos gados ir strauji kritusies. Tas noticis, pateicoties likumam, kas nosaka, ka nodegušo mežu vietā desmit gadus aizliegts veikt būvdarbus, jo agrāk kriminālās organizācijas mēdza vienkārši nodedzināt platības, ko citādi nevarēja iegūt apbūvei. Tagad noziedzīgās organizācijas dedzina reti, galvenokārt – lai iebiedētu vai atriebtos. Šī gada ilgākais ugunsgrēks plosījās Monte Mario pakalnā Romas nomalē, kur ugunsdzēsēji pret liesmām cīnījās 13 dienas, un tā iemesli meklējami rumāņu imigrantu bandu savstarpējās cīņās.
Cits likums jau divpadsmit gadus aizliedz stādīt jaunus kociņus nesen nodegušās teritorijās, tas ir izskaudis dedzinātājus, kuri pielaida mežiem uguni ar mērķi pēc tam atrast darbu mežu stādīšanā. Tomēr ļaunprātīga mežu dedzināšana joprojām ir ļoti izplatīta.
Tikai 1,1% mežu ugunsgrēku izceļas dabiski, piemēram, no zibens spēriena. Vēl mazāk – 0,5% – ugunsgrēku rodas nejauši, bet 3,4% gadījumos neizdodas noteikt, no kā cēlušās liesmas. Visās pārējās ugunsnelaimēs vainojams cilvēks, trešdaļā situāciju ar savu neuzmanību, nometot izsmēķus vai dedzinot kūlu, bet pārējos gadījumos apzināti pielaižot uguni.
Nodedzina mežu, lai savāktu gliemežus
Par mežu dedzināšanu Itālijā draud cietumsods no četriem līdz desmit gadiem, taču ļaunprātīgie dedzinātāji tiek pieķerti tikai 8% gadījumu. Vislielākos upurus prasa kūlas dedzināšana – tā šogad gājuši bojā trīs cilvēki, bet kopā liesmās gājuši bojā seši cilvēki un vēl 15 ievainoti. Itālijā uzdarbojas arī piromāni, kuru slimīgā tieksme pielaist visam uguni ir vainojama pie katra simtā ugunsgrēka valstī.
Taču, pēc izmeklētāju aplēsēm, tipisks mežu dedzinātājs ir vientuļš, 51 – 70 gadus vecs vīrietis ar ne vairāk kā piecu klašu izglītību, kurš dzīvo nodedzinātā meža tuvumā un gūst no ugunsnelaimes nelielu, bet drīz taustāmu labumu.
Neapoles tuvumā tipisks dedzinātājs ir pusmūža vīrietis, kas bez sirdsapziņas aizspriedumiem nosvilina kokus, lai vieglāk atrastu un savāktu savvaļas asparāgus. Kalabrijā vidusmēra dedzinātājs darbdienās strādā pilsētā, bet nedēļas nogalē pielaiž liesmas mežam, lai ātri salasītu gliemežus papildu peļņai.
Kā valsts dienvidos, tā ziemeļos cietsirdīgākie malumednieki dedzina mežus, lai sagaidītu un viegli nomedītu liesmu pārbiedētās bēgošās mežacūkas vai masveidā spārnos pacēlušās paipalas. Gani pielaiž uguni krūmājiem un aizaugušiem laukiem, cerot uz to rēķina paplašināt savas ganības. Taču no krūmājiem liesmas pārmetas uz kokiem, mežiem, dabas liegumiem, kempingiem un ciematiem, nodarot milzīgus postījumus. Katrs nodegušā meža hektārs valstij rada zaudējumus 5000 eiro vērtībā. Šī gada zaudējumu kopsumma ir 185 miljoni eiro. Ļoti dārgi izmaksā arī meža ugunsgrēku dzēšana, kur tiek iesaistīti helikopteri un lidmašīnas – stunda helikoptera darba izmaksā līdz 7000 eiro un stunda lidmašīnas ekspluatācijas līdz 10 000 eiro.
Būs “valsts ugunsgrēki”
Meža dienests pie ugunsgrēku buma vaino ne vien neapdomīgos iedzīvotājus, bet arī varas un vietējās varas nesaprātīgo saimniekošanu. Itālijā pavisam ir 10,4 miljoni hektāru mežu, kas bieži vien netiek pienācīgi kopti. Neskatoties uz milzīgo mežu platību, Itālija ir arī pasaules lielākais malkas importētājs. Bet lauksaimniecībā izmantojamās platības urbanizācijas dēļ sarūk par 8500 hektāriem gadā. Tādēļ meža dienests ir nolēmis meklēt kompromisu ar ganiem un Sardīnijā, Pjemontas un Kampānijas reģionos veikt kontrolētu dedzināšanu. Ideja ir aizgūta no Spānijas un Portugāles, kur jau eksistē tā sauktie valsts ugunsgrēki. Ziemas laikā stingrā speciālistu uzraudzībā tiek izdedzināti krūmāji, nākot pretī ganu vajadzībām, taču pasargājot vērtīgos kokus un aizsargājamās dabas platības.
Itālijā ir arī vieta, kur meži deg ārkārtīgi reti – Aspromontes nacionālais parks. Parka noslēpums nav meklējams kādos īpašos dabas ap-stākļos, bet gan vadības politikā. Kopš pieņemts lēmums parka sezonas darbinieku algu piesaistīt ugunsgrēkiem – jo mazāk ugunsgrēku, jo lielāka alga – ugunsgrēku skaits tā teritorijā ir sarucis par 90%.
