Itālijas klasikas zvaigznes mirdzēs Nacionālajā operā 0
Pirmoreiz Rīgā viesosies pasaulslavenais Romas Svētās Cecīlijas Nacionālās akadēmijas orķestris, lai 11. februārī Latvijas Nacionālajā operā sniegtu Bellīni, Čaikovska un Rahmaņinova mūzikas interpretācijas paraugstundu maestro sera Antonio Papano vadībā. Vijoles solo skanēs “Grammy” balvas ieguvēja Džošua Bella izpildījumā.
Lai arī Romas Svētās Cecīlijas Nacionālās akadēmijas orķestra vēsture aizsākās 1908. gadā (sākotnēji tā nosaukums bija Augusteo simfoniskais orķestris), muzikālā tradīcija, ko tas pārstāv, ir jau gadsimtiem sena – jau 16. gadsimtā slavenais Palestrīna izveidoja tāda paša nosaukuma mūziķu biedrību, ar kuru bijuši saistīti arī Monteverdi, Skarlati un Rosini. Mūsdienās tā ievērojami paplašinājusi savu darbības lauku, aptverot gan akadēmiju un konservatoriju, kurā skolojusies arī mūsu operzvaigzne Marina Rebeka, biedrības tagadējā paspārnē arī simfoniskais orķestris un bibliotēka.
Pašlaik Svētās Cecīlijas Nacionālā akadēmija ir pasaules klases mūzikas zīmols – autoritatīvais žurnāls “Classic FM” orķestri ierindojis pasaules labāko orķestru desmitniekā līdz ar Vīnes un Berlīnes filharmoniķiem, Čikāgas simfonisko orķestri, Amsterdamas “Concertgebouw” un Londonas simfoniskajiem orķestriem.
Svētās Cecīlijas Nacionālās akadēmijas orķestris bija pirmais Itālijas orķestris, kas savā repertuārā iekļāva tikai simfonisko mūziku. Savas pastāvēšanas laikā tas sniedzis vairāk nekā 14 000 koncertu, daudzus no tiem mūzikas dižgaru – tostarp Herberta fon Karajana, Klaudio Abado, Rikardo Muti un Valērija Gergijeva vadībā. Ar orķestri sadarbojušās 20. gadsimta leģendas – Gustavs Mālers, Rihards Štrauss, Igors Stravinskis, Vilhelms Furtvenglers un citi. Kopš 2003. gada par orķestra koncertdarbības oficiālo vietu kļuvusi vismajestātiskākā Romas koncertzāle “Auditorium Parco della Musica”.
Kopš 2005. gada orķestra vadītājs ir sers Antonio Papano, kurš 2002. gadā sāka darbu kā visjaunākais galvenais diriģents Londonas Konventgārdena teātra vēsturē. Maestro sadarbojas ar Eiropas un ASV lielākajiem orķestriem pasaulslaveniem operteātriem, Papano veiktie Verdi “Rekviēma” un Rosīni “Stabat Mater” (ar Annu Ņetrebko) ieraksti ir saņēmuši vairākus apbalvojumus. 2000. gadā žurnāls “Gramophone” piešķīra Papano Gada mākslinieka nosaukumu. Par sasniegumiem mūzikā viņš apbalvots ar Lielbritānijas Karaliskās filharmoniskās mūzikas biedrības balvu un Itālijas mūzikas kritikas “Abbiati” balvu, bet 2011. gada nogalē Lielbritānijas Karaliene Elizabete II iecēla viņu bruņinieku kārtā.
Koncertā būs vienreizēja iespēja klausīties vijolnieka Džošua Dāvida Bella solo. Izcilais mūziķis ir pazīstams un atzīts gan kā solists, gan kā kamermūziķis, kurš pirmo atzinību guvis jau 14 gadu vecumā pēc debijas kopā ar Filadelfijas orķestri Rikardo Muti vadībā.
1983. gadā viņš saņēmis prestižo “Grammy” balvu par britu komponista Nikolasa Mova vijoļkoncerta ierakstu. Viņa vijole skan arī oskarotajā filmā “Sarkanā vijole” (Fransuā Žirārs, 1998). Žurnāls “Grammophone” Bellu nodēvējis par “žilbinošu”, bet 2005. gadā viņš uzņemts Holivudas Slavas zālē. 2009. gadā Džošua Bells, klātesot prezidentam Barakam Obamam, uzstājās Forda teātrī, kam sekojis prezidenta un viņa kundzes uzaicinājums uzstāties Baltajā namā.
VARBŪT NODER V. Bellīni – uvertīra operai “Kapuleti un Monteki”. P. Čaikovskis – Koncerts vijolei ar orķestri. S. Rahmaņinovs – Otrā simfonija. Laiks – 11. II 19.00. Vieta – Latvijas Nacionālā opera. Biļetes – “Biļešu servisa” kasēs, http://www.bilesuserviss.lv. Cena – Ls 7 – 100. |
